Iesaki rakstu: 
Jaunajā gadā Latvijas Valsts drošības dienests sagādāja “dāvanu” dzimto zemi apciemojušajam Maskavas žurnālistam un Latvijas pilsonim Maratam Kasemam. 3. janvārī viņu aizturēja, un 5. janvārī tiesa piemēroja viņam apcietinājumu. Plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos izskanēja informācija, ka Maratu turot aizdomās arī par spiegošanu. Taču pats VDD oficiāli paziņoja, ka runa ir tikai par Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu. Tas nozīmē ANO, Eiropas Savienības vai Latvijas noteikto sankciju režīma pārkāpšanu.
Protams, tik bargs drošības līdzeklis – tas ir mazliet dīvaini. Tajā pašā dienā kriminālajā hronikā varēja izlasīt, ka prokuratūra ir nodevusi tiesai slepkavības lietu: divi vīrieši dzērumā nodūra ar nazi sievieti. Interesanti, ka aizdomās turētie atrodas brīvībā, kamēr notiks tiesa. Protams, mūsu sarežģītajā kara laikā žurnālists ir daudz bīstamāks par slepkavu, un bargā tiesa ieliek viņu aiz restēm, kaut gan sods saskaņā ar 84. pantu paredz brīvības atņemšanu ne ilgāk kā uz 4 gadiem.
Daudz svarīgāka ir kāda cita lieta: vienkārša analīze rāda, ka Marats ne tikai nav izdarījis viņam inkriminēto noziegumu – viņš nemaz nevarētu to izdarīt, ja arī vēlētos.
Ir oficiālā Eiropas Savienības vietne https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/sanctions/restrictive-measures-against-russia-over-ukraine/sanctions-against-russia-explained/, kur arī cilvēkam, kuram jurisprudence ir sveša, tiek paskaidrots, kas ir Eiropas sankcijas pret Krieviju.
Sankcijas tiek noteiktas pret fiziskām un juridiskām personām. Šobrīd pirmajā kategorijā ir 1386, otrajā – 171 persona. Ir sniegts izsmeļošs šo personu uzskaitījums. Mūs, protams, interesē juridiskās personas. Tās ir bankas, militārās rūpnīcas, daži Krievijas fondi, sabiedriskās organizācijas. Taču neviena plašsaziņas līdzekļa šajā sarakstā nav. Tajā nav iekļauts arī “Sputņik”, kura Lietuvas struktūrvienības vadītājs ir Kasems. Tajā nav arī holdinga, kurā “Sputņik” ietilpst, – Starptautiskās informācijas aģentūras “Rossija segodņa”. Respektīvi, esot “Sputņik” darbiniekam, pārkāpt Eiropas sankcijas nav iespējams.
Tiesa, tajā pašā Eiropas Savienības vietnē ir sadaļa, kurā “Sputņik” ir pieminēts. Eiropas Savienība ir aizliegusi savā teritorijā 9 elektronisko plašsaziņas līdzekļu apraidi, to vidū ir arī “Sputņik”. Citu starpā arī RT un galvenos Krievijas televīzijas kanālus, kas vēl pavisam nesen ir bijuši katram no mums televizorā: “Pervij”, “Rossija”, NTV u.c.
Ņemot vērā saraksta kontekstu un vārda “apraide” lietojumu, ir acīmredzami, ka ir aizliegts radio “Sputņik”. Marats strādā informācijas vietnē. Ja šai vietnei būtu izdomājuši citu nosaukumu, problēmu nebūtu. Taču tagad ir speciāli pateikts, ka ir aizliegta jebkāda apraides forma, arī izmantojot kabeli, satelītu, internetu un tīmekļa vietnes. Tātad “Sputņik” vietne arī ir aizliegta.
Bet tālāk seko skaidrojums – īsts balzams žurnālista dvēselei: “Saskaņā ar Pamattiesību hartu šie pasākumi neliedz šiem plašsaziņas līdzekļiem un to darbiniekiem veikt citas darbības ES, kas nav apraide, piemēram, pētniecību un intervijas.” Tas pilnībā atbrīvo jebkuru žurnālistu no atbildības par nepareizo darbavietas izvēli.
Pamattiesību harta ir galvenais Eiropas Savienības tiesību aizsardzības dokuments. Tās 11. pants ir pavisam nepārprotams: 1. Ikvienai personai ir tiesības uz vārda brīvību. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un brīvību saņemt un izplatīt informāciju vai idejas bez valsts iestāžu iejaukšanās un neatkarīgi no valsts robežām. 2. Tiek ievērota plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms.
Līdz ar to Kasems likumu – katrā ziņā tā 84. pantu – nav pārkāpis. Pilnīgi iespējams, ka VDD ir pret viņu vēl kaut kas papildus aizdomām par sankciju režīma neievērošanu. No kaut kurienes taču ir uzradusies versija par spiegošanu, ko tik plaši izplatīja un atkārtoja ļoti dažādi ļaudis. Taču, kamēr Maratu tur aizdomās tikai par sankciju režīma pārkāpšanu, viņš ne tikai jāatbrīvo no cietuma, bet arī jāizbeidz viņa lieta.
Lieliskajam Eiropas Savienības paskaidrojumam par sankcijām ir jāpalīdz ne vien Kasemam, bet arī Latvijas žurnālistiem no “Sputņik” un “Baltnews”, pret kuriem jau ilgāk nekā divus gadus ilgst lieta pēc tā paša 84. panta. Apsūdzības loģika – lietas jau ir nodotas tiesā – ir šāda. Abas vietnes ietilpst holdingā “Rossija segodņa”. Un šā valsts holdinga vadītājs ir odiozais Dmitrijs Kiseļovs. Viņam gan ir noteiktas Eiropas sankcijas kā fiziskai personai.
Speciāli mums un Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm Eiropas Savienības paskaidrojumā ir sadaļa “Ko praksē nozīmē sankcijas pret personām?”. Un tur ir teikts, ka tām, pirmkārt, ir aizliegts iebraukt Eiropas Savienībā un, otrkārt, – tiek iesaldēti visi noguldījumi Eiropas bankās! Un ar to arī viss! Tā ka VDD un prokuratūras versija, ka tad, ja kāda uzņēmuma vadītājs – algots darbinieks – ir persona, pret kuru noteiktas sankcijas, tad arī visu uzņēmumu skar sankcijas, nekādā veidā neattiecas uz Eiropas realitāti.
Ja Eiropas Savienības Padome uzskatītu, ka ir nepieciešams noteikt sankcijas pret “Sputņik” vai “Rossija segodņa”, tā to arī izdarītu. Taču tā nav to izdarījusi, un jautājums ir izsmelts. Tiesa, arī šajā gadījumā žurnālistiem nekas nedraudētu kriminālajā ziņā: Harta paglābs. Bet, ja nav sankciju, nav arī problēmas.
Sociālajos tīklos, apspriežot Marata Kasema apcietināšanu, daudzi brīnījušies: kāpēc kolēģi žurnālisti viņu neaizstāv? Ceru, ka pēc šā raksta publicēšanas viņi kļūs drosmīgāki. Jo cilvēku, kas vainīgs vienīgi pie tā, ka viņš nepiesardzīgi tiecās uz dzimteni, lai šeit sagaidītu Jauno gadu, ielika cietumā nepamatoti.
Seko mums 
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
