Iesaki rakstu: 
Ministrs Augulis, rakstot vēstules Dombrovskim un Kamparam, visticamākais, rūpējas par Lemberga interesēm nepazaudēt pēdējo naudas bastionu - ietekmi Latvijas kuģniecībā.
Pēc visa spriežot, labklājības ministra Ulda Auguļa (ZZS) bažu pilnā vēstule premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) un ekonomikas ministram Artim Kamparam (Vienotība) par a/s Latvijas kuģniecība darbību un gaidāmajām izmaiņām uzņēmuma padomē, par kuru šorīt ziņoja mediji, nav nekas cits kā izmisīgs ZZS zīmola - Ventspils mēra Aivara Lemberga mēģinājums noturēt kaut cik vērā ņemamu ietekmi par Kuģniecību.
Šis vērienīgais uzņēmums, kas ilgstoši bijis Lemberga tēriņu barotava, jau šo piektdien, 8.oktobrī līdz ar sasaukto LK akcionāru sapulci draud pilnībā izslīdēt no Lemberga ietekmes.
Pēc vairāku zinošu avotu Pietiek atzītā, ja piektdien plānotajā LK akcionāru sapulcē tiks pārvēlēta LK padome, Lembergs būs pazaudējis pilnīgu visu ietekmi uz Kuģniecības biznesu un naudas plūsmu.
Tieši LK līdz šim bija vienīgais pārpalikušais Lemberga ekonomiskās ietekmes bastions. Ja piektdien tiks mainīta LK padome, tad līdz ar to Lembergam vairs nebūs legālu finanšu avotu, no kuriem ņemt naudu gan advokātu pakalpojumu apmaksai krimināllietā, kuru iztiesā Rīgas apgabaltiesa, gan tēriņiem, kas saistīti ar politiskajām aktivitātēm.
Pats Augulis Pietiek atzina, ka viņa premjeram un ekonomikas ministram sūtītā vēstule „katrā ziņā ir tikai VSAA personā”. Ministrs apgalvoja, ka esot norūpējies tikai par VSAA interesēm Kuģniecībā un vēstulei neesot nekāda sakara ar Lemberga interesēm LK.
Patlaban LK padomes priekšsēdētājs ir Māris Gailis, savukārt padomes locekļi - Vladimirs Solomatins, Andris Vilcmeiers, Olga Pētersone, Ansis Sormulis, Svens Zālītis, Guntis Ločmelis, Miks Ekbaums, Normunds Staņēvičs, Vladimirs Koškuls, Kārlis Boldiševics, Uldis Pumpurs.
LK valdes priekšsēdētājs ir Imants Sarmulis, bet valdes locekļi - Andris Linužs, Raivis Veckāgans, Pols Tomass, Edvīns Bērziņš.
LK ir kuģu īpašnieks vidēja izmēra tankkuģu segmentā. Tai pieder 30 tankkuģi, pieci refrižeratori, divi gāzvedēji un viens sauskravu kuģis. LK nodrošina kravu pārvadājumus visās pasaules jūrās un okeānos. Uzņēmuma apgrozījums pārsniedz simts miljonu dolāru.
Ņemot vērā, ka Lembergam oficiāli LK nepieder nekas, tad viņa vienīgā iespēja pašlaik ir paust neapmierinātību par piektdien gaidāmo sapulci, ko viņš var īstenot ar ministra Auguļa vēstuli, kurā norādīts uz valsts interešu iespējamo pārkāpšanu. Auguļa vadītās LM pārraudzībā esošā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir 10% LK akciju turētāja. Pēdējos gados VSAA no LK nekādu labumu dividenžu veidā nav guvusi, izņemot to, ka VSAA pārstāvis LK padomē, par ZZS kasieri dēvētais Kārlis Boldiševics par darbu LK padomē saņem vairākus tūkstošos lielu atalgojumu.
Ir sagaidāms, ka piektdien plānotajā LK akcionāru sapulcē tiks samazināts uzņēmuma padomes locekļu skaits, aiz durvīm atstājot VSAA pārstāvi Boldiševicu. Papildus tam Lembergs riskē arī ar to, ka piektdien amatu zaudēs līdzšinējais padomes priekšsēdis, ekspremjers Māris Gailis, kas ilgstoši saistīts ar Ventspils mēra ietekmi. Tāpat amatus var zaudēt arī Andris Vilcmeiers, kurš neoficiāli dēvēts par vienu no Lemberga jaunajiem rokaspuišiem.
Pēc neoficiālas informācijas, LK pašlaik izsludināts totāls karastāvoklis. Lai arī uzņēmuma valde 8.oktobrī izsludināto sapulci formāli atsaukusi, tā piektdien tomēr notikšot. Galvenā cīņa pašlaik ir par to, lai Uzņēmumu reģistrs, kuru vada Ringolds Balodis, neiejauktos LK sapulces norisē un gaidāmo lēmumu pieņemšanā, kurā varētu notikt Lemberga ietekmes cilvēku padzīšana. Sapulces pārcelšanu izsludinājusi LK valde, kas aizvien ir Lemberga rokās (valdes priekšsēdis ir Imants Sarmulis).
Lielākais LK īpašnieks ir a/s Ventspils nafta, kurā galvenā ietekmē ir starptautiskajam koncernam Vitol. Mazākuma LK akcionāru pārstāv tā sauktie Lemberga oponenti. Daļa mazākumu akciju ir arī pastarpinātā Lemberga ietekmē.
Cīņas par ietekmi LK sākās jau pavasarī, tomēr Vitol neizdevās panākt tā saukto Lemberga ietekmes cilvēku gāšanu, jo LK akcionāru sapulce, kurai jāizlemj par uzņēmuma padomes maiņu, tika pārcelta uz rudeni.
Ietekme LK padomē ir tik būtiska, jo tā ir tiesīga izlemt par LK valdi. Ja amatus padomē piektdien zaudēs Lemberga ietekmes cilvēki, tad var gaidīt, ka sekos arī izmaiņas LK valdē. Lemberga ietekmes personas tiks aizstātas ar Vitol un tā sauktajiem Lembergu oponentiem lojālām personām.
Līdz šim publiskotie Lemberga krimināllietas materiāli rāda, ka LK privatizācija (2002.gadā) tika vadīta ar, iespējams, Lemberga un ekspremjera Andra Šķēles (ekonomikas ministrs toreiz bija Aigars Kalvītis) rokām. Tiesa, abu oligarhu kopīgais plāns sagrābt LK neizdevās, un lielāko ietekmi LK ieguva Lembergs, toreiz, visticamākais, ar VN rokām nopērkot gandrīz 50% akciju.
Pašlaik galvenā ietekme VN ir koncernam Vitol, kurš uzsācis sarunas ar Austrijas miljardieri Martinu Šlafu par VN holdinga pārdošanu.
LK ir VN saistītais uzņēmums. Lembergam līdz ar prokuratūras noteiktajiem arestiem ir apgrūtināti saņemt labumu no iespējamas VN holdinga pārdošanas, par ko sarunas publiski apstiprinājis arī Lemberga un viņa ģimenei piederošo ārzonu firmu un aktīvu pārvaldītājs, Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.
Neoficiāli Pietiek arī zināms, ka sarunās par jaunās koalīcijas veidošanu viens no galvenajiem Lemberga nosacījumiem bijis, lai ZZS ministri kontrolētu labklājības ministra portfeli un lai amatā netiktu apstiprināts tāds tieslietu ministrs, kurš nav saskaņots ar Lembergu. Vēlme kontrolēt LM saistīta ar 10% daļām Kuģniecībā. Savukārt vēlme kontrolēt tieslietu ministra portfeli – ar faktu, ka Uzņēmumu reģistrs atrodas TM pārraudzībā un pie tieslietu ministra var tikt pārsūdzēti UR valsts galvenā notāra lēmumi.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
