Par labklājības ministres Petravičas publiski paustajiem meliem
Sociālo darbinieku biedrība03.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sociālo darbinieku biedrība (SDB) nevar klusēt situācijā, kurā labklājības ministre Ramona Petraviča publiski LTV raidījuma “Panorāma” sižetā un TV24 raidījumā “Kārtības rullis” pauž klajus melus. Tāpēc norādām, ka ne labklājības ministre, ne kāds cits Labklājības ministrijas (LM) vadošs ierēdnis pirms sociālo dienestu jaunās funkcijas idejas iekļaušanas budžeta likumu pavadošajos dokumentos nav aicinājis uz sarunu ne SDB, ne Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienību (LPSDVA).
Labklājības ministre nepatiesi norāda, ka ir bijusi iesaistīta Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), jo LPS pārstāvis pirmo reizi par šo jautājumu piedalījās tikšanās laikā 23.oktobrī pl.12, kuru organizēja Ministru prezidenta birojs un kurā LM valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece aicināja sanāksmes dalībniekus nekavēt laiku, jo diskusijas ir bijušas jau mēnesi (kā izrādās!) un politiķi visu ir izlēmuši. Kā reakcija uz šo informāciju pirmdien, 26.oktobrī sekoja LPS preses relīze, informācija tika izsūtīta visu pašvaldību sociālajiem dienestiem un sekoja reakcija gan no LPSDVA , gan no SDB.
Arī pēc SDB atklātās vēstules publicēšanas labklājības ministre nav aicinājusi profesionālās organizācijas uz tikšanos, kaut arī savā vēstulē SDB šādu tikšanos lūdza. Tā vietā ministre sarunājas tikai ar mediju starpniecību. Pirmo reizi Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece J.Muižniece SDB un LPSDVA uzaicināja uz sanāksmi 29.oktobrī pl.13, kurā informēja, kā šāda situācija ir izveidojusies un, ka vairs neko pēc būtības nav iespējams mainīt. Uz šādu informāciju nevalstisko organizāciju pārstāvji pauda ministrijas ierēdņiem viedokli, ka LM vadība ar to zaudē sociālā darba speciālistu uzticību, jo LM vadība neaizstāv nozari, iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem, bet gan akli iet Finanšu ministrijas pavadā. Šī saruna tika ierakstīta, un LM ir tās videoieraksts.
Bet vēl nozīmīgāk ir tas, ka viss šis process notiek zem nepatiesa lozunga - nodrošināt visu iedzīvotāju sociālo apdrošināšanu. Lūdzam ņemt vērā, ka pašreizējā iecere ir, ka pašnodarbinātie ar sociālā dienesta izziņu tiks atbrīvoti no pienākuma maksāt minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tātad - nebūs sociāli apdrošināti minimālajā apmērā. Tas nekā neiet kopā ar izsludināto mērķi! Tātad ir pretēji Finanšu un Labklājības ministrijas paustajam mērķim.
Turklāt saimnieciskās darbības veicēji saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu paši deklarē savus ienākumus un sociālais dienests tos nekādā veidā nevar pārbaudīt, tikai fiksēt. Tas ir vērtējams tikai kā lieks birokrātisks šķērslis.
Jau šobrīd, ja personai ir zemi ienākumi, neatkarīgi no viņu nodokļu maksātāja statusa ir tiesības vērsties sociālajā dienestā pēc sociālās palīdzības. Taču spiest vērsties sociālajā dienestā arī tos pašnodarbinātos, kuri šajā statusā negūst ienākumus minimālās algas apmērā, ir pretrunā ar sociālās apdrošināšanas būtību un cilvēka pašnoteikšanās principu.
Iepriekš minētā neatzīšana parāda gan labklājības ministres, gan arī LM vadības nekompetenci vai arī apzinātu maldināšanu.
KONTEKSTS: nākamgad autoratlīdzību saņēmējiem, pašnodarbinātajiem un mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem būs jāmaksā sociālās iemaksas. Tas paredzēts, lai visi strādājošie būtu sociāli nodrošināti. Labklājības ministre norādīja, ka cilvēkiem, kuri darbojas alternatīvos nodokļu režīmos un nesaņem minimālo algu, būs jāvēršas sociālajā dienestā, lai nemaksātu sociālās iemaksas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
