Par Latvijas Radio satura veidotāju tendenciozu un subjektīvu attieksmi pret konkrētām politiskajām partijām: vēstule ombudam
Ainārs Šlesers25.02.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Politiskās partijas ir nozīmīgs demokrātiskas valsts elements[1] un balsts, un to mērķis ir līdzdalība valsts varas īstenošanā. Partiju galvenais mērķis ir vēlēšanu ceļā iegūt politisko varu, lai valstī to īstenotu atbilstoši partijas programmā ietvertajiem mērķiem un principiem.[2]
Partijas izsaka vēlētājiem piedāvājumus par visaptverošu sabiedrības modeli, lai pie varas nākot šos piedāvājumus īstenotu.[3] Politiska partija veido saikni starp sabiedrību un valsts varu. Partiju darbība ir īpaši svarīga demokrātijas funkcionēšanai, jo nodrošina organizētu sabiedrības līdzdalību politiskajos procesos.[4] Partiju dalība vēlēšanu priekšvakarā sabiedriskajos medijos ir nozīmīga demokrātijas pastāvēšanai, un šobrīd partiju debates 2025.gada pašvaldību vēlēšanām rit pilnā sparā.
Vēršos pie Jums ar jautājumu un vienlaikus sūdzību par š.g. 18. februāra Latvijas radio 1 (LR1) raidījuma „Krustpunktā” dalībnieku izvēli, kurā acīmredzami tika ignorēta partija „Latvija pirmajā vietā” (LPV), kaut arī pēc jaunākajiem sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem (SKDS janvāris) šobrīd un jau vairākus mēnešus esam otra populārākā partija valstī.
Tā kā, stājoties ombuda amatā, esat uzsvēris, ka Jūsu ieskatā „sabiedrisko mediju ombudam savā darbā ir jāievēro trīs regulatīvi principi - neatkarība, proaktivitāte, kā arī konstruktīvas sadarbības veicināšana starp trim sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu darbību ietekmējošajām interešu grupām - sabiedrību, sabiedrisko mediju darbiniekiem un valsts pārvaldes pārstāvjiem”, izsaku cerību par objektīvu un profesionālu jautājuma izvērtēšanu no Jūsu amata pozīcijām raugoties.
Minētajā LR1 raidījumā, kurā tika apspriesta šī brīža Eiropas un Latvijas drošības aktualitāte - sarunu sākums par pamiera noslēgšanu starp Ukrainu un Krieviju -, piedalījās piecu Saeimas frakciju pārstāvji gan no pozīcijas, gan opozīcijas: Zanda Kalniņa - Lukaševica (JV), Harijs Rokpelnis (ZZS), Antoņina Ņenaševa (PRO) un divi opozīcijas partijas pārstāvoši deputāti - Jānis Grasbergs (NA), Juris Viļums (AS). Lieki piebilst, ka arī LPV ir Saeimas opozīcijas partija, un mūsu nostāju valstij būtiskos jautājumos atbalsta un novērtē 14.2% vēlētāju, kur ZZS atbalsts ir 9.5% un AS 9.1%.
Pēc raidījuma sazinoties ar tā producenti Eviju Unāmu un uzdodot jautājumu, pēc kādiem kritērijiem ir notikusi raidījuma dalībnieku izvēle un kādēļ LPV ir ignorēta, tika saņemta rakstiska atbilde, ka ētera laiks un studijas ietilpība nosaka dalībnieku skaitu. Pat tad, ja studijas ietilpība ir bijusi noteicošais kritērijs, nav skaidrs, kādēļ opozīcijas partiju, kura ir otra populārākā partija valstī, sabiedriskais medijs atklāti ignorē, liedzot paust mūsu nostāju šajā valstij un Eiropai nozīmīgajā jautājumā.
Uzskatu, ka šādi LR ir pārkāpusi sava Rīcības un ētikas kodeksa pantus, kuri nosaka LR darbības pamatprincipus:
Latvijas Radio misija ir kalpot Latvijas sabiedrības interesēm, un to savā darbā ievēro visi Latvijas Radio darbinieki.
Latvijas Radio darbinieki savus pienākumus veic saskaņā ar sabiedrisko mediju vispārpieņemtajām pamatvērtībām, kas ir neatkarība, uzticamība un cilvēka cieņa. Šīs vērtības caurauž gan medija ikdienas darbu, gan radīto saturu.
Latvijas Radio darbinieki, kuri iesaistīti satura veidošanā, ievēro visaugstākos žurnālistikas standartus un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālās vadlīnijas.
Savukārt Sabiedrisko mediju redakcionālās vadlīnijas pauž, ka redakcionālās vērtības ir vārda brīvība, neatkarība, godprātība un atklātība, viedokļu daudzveidība. Nav šaubu, ka redakcionālā neatkarība vienmēr strīdīgos jautājumos ir bijis arguments, lai attaisnotu to vai citu rīcību vai izvēli, veidojot raidījumu saturu. Tomēr, manuprāt, šis nonāk tiešā pretrunā ar vadlīnijās minēto par vārda brīvību: „Sabiedriskie mediji aizsargā vārda un preses brīvību, kas ir demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanas priekšnosacījums. Sabiedriskie mediji nedrīkst pakļauties ietekmei, kas varētu ierobežot brīvu informācijas apmaiņu vai traucēt atklātas debates par jebkuru sabiedrībai nozīmīgu jautājumu.”
Visbeidzot attiecībā uz viedokļu daudzveidību vadlīnijas pauž nepārprotamu principu: „Sabiedriskie mediji atspoguļo dažādu sabiedrības grupu viedokļus, ari tādus viedokļus, kas kādam varētu likties nepieņemami.”
Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, kas balstīti sabiedriskā medija darbību regulējošos normatīvajos aktos, lūdzu Jūs kā sabiedrisko mediju ombudu sniegt savu neatkarīgu vērtējumu par konkrēto situāciju saistībā ar raidījumu ..Krustpunktā".
* LPV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, LPV valdes priekšsēdētājs
[1] Satversmes tiesas 2015. gada 5. februāra spriedums lietā Nr. 2014-03-01. punkts 20.1.
[2] Satversmes tiesas 2013. gada 10. maija sprieduma lietā Nr. 2012-16-01 punkts 19.
[3] ECT Lielās palātas 2003. gada 13. februāra sprieduma lietā "Refah Pārtīsi [the Welfare Party] v.
[4] Satversmes tiesas 2013. gada 10. maija spriedums lietā Nr. 2012-16-01 punkts 18.3; Satversmes tiesas 2015. gada
5. februāra spriedums lietā Nr. 2014-03-01 punkts 20.1.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.