Par Latvijas valdības gatavību palīdzēt Latvijas sabiedrībai pārvarēt sagaidāmo globālo pārtikas krīzi: jautājumi premjeram Kariņam
Ivars Zariņš25.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā globālos politiskos un ekonomiskos procesus, kas saistīti ar karu Ukrainā, un ne tikai, un kuri būtiski ietekmēs pārtikas cenas pasaulē un tās pieejamību, pārdomāta un atbildīga Latvijas varas rīcība ir jo īpaši svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgu šo globālo izaicinājumu ietekmes mazināšanu uz Latvijas sabiedrību un nepieļautu pārtikas trūkumu lielai Latvijas sabiedrības daļai, kā arī lauksaimniecības uzņēmumu bankrotus straujā izejvielu izmaksu kāpuma - ne tikai pārtikas produktu, bet arī minerālmēslu un energoresursu sadārdzinājuma dēļ.
Diemžēl no publiski pieejamās informācijas nav iespējams objektīvi spriest, vai jūsu valdībai vispār ir jelkāds reāls rīcības plāns šo izaicinājumu pārvarēšanai. Tādēļ lūdzam jūs sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
1. Vai jums ir jelkāda nojausma par sagaidāmo cenu sadārdzinājumu pārtikas produktiem, minerālmēsliem, energoresursiem? Ja ir, lūdzam sniegt jūsu prognozes par sagaidāmo sadārdzinājumu, jūsuprāt, Latvijas sabiedrībai nozīmīgākajiem pārtikas produktiem, lauksaimniekiem nozīmīgajiem minerālmēsliem un energoresursiem? Kāda, jūsuprāt, ir sagaidāmā cenu dinamika vismaz līdz šī gada beigām, ar kādu būtu jārēķinās Latvijas sabiedrībai?
2. Jūsuprāt, kā šīs cenu izmaiņas ietekmēs Latvijas lauksaimniecības produktu ražotājus attiecīgajās nozares? Ka tas ietekmēs to ražošanas apjomus un nodarbināto skaitu? Lūdzam pamatot savu atbildi
3. Jūsuprāt, kā šīs cenu izmaiņas ietekmēs pārtikas pārstrādes uzņēmumus attiecīgajās nozarēs? Kā tas ietekmēs to ražošanas apjomus un nodarbināto skaitu? Lūdzam pamatot savu atbildi.
4. Jūsuprāt, cik lielā mērā šīs cenu izmaiņas ietekmēs šo produktu pieejamību Latvijas sabiedrībai? Lūdzam pamatot savu atbildi.
5. Cik liela daļa no mājsaimniecības ienākumiem tiek tērēta izdevumiem nepieciešamās pārtikas iegādei - sadalījumā pa mājsaimniecību ienākuma kvinteļu grupām?
6. Jūsuprāt, cik lielas ir sagaidāmās pārtikas izdevumu īpatsvara izmaiņas - sadalījuma pa mājsaimniecību ienākuma kvinteļu grupām, ar kurām jārēķinās mājsaimniecībām, saistībā ar sagaidāmo cenu pieaugumu? Lūdzam pamatot savu atbildi!
7. Cik lielai daļai Latvijas sabiedrības var rasties risks kļūt par trūkumcietējiem augstākminēto sagaidāmo globālo izaicinājumu ietekmes rezultātā? Lūdzam ar aprēķiniem pamatot savu atbildi.
8. Vai, jūsuprāt, valstij būtu nepieciešams veidot mehānismus, kas mazina augstākminēto sagaidāmo globālo izaicinājumu negatīvo ietekmi uz Latvijas sabiedrību? Ja ir nepieciešams - lūdzam paskaidrot, kādus mehānismus, kā tie tiks īstenoti, finansēti, ar kādām izmaksām ir jārēķinās? Ja nav - lūdzam paskaidrot, kāpēc nav nepieciešams?
9. Gadījumā, ja Latvijas sabiedrībai nebūs pieejami pirmās nepieciešamības pārtikas produkti vajadzīgajā daudzumā vai par pieejamu cenu, - kādi ir paredzētie pasākumi, lai to pieejamību nodrošinātu? Lūdzam norādīt konkrēti – no kādiem avotiem, kādos apjomos, saskaņā ar kādu procedūru tos ir paredzēts nodrošināt?
10. Kā Latvijas pārtikas ražotājus un pārstrādes uzņēmumus ietekmēs paredzamā ievedmuitas atcelšana ES no Ukrainas ievestajām precēm? Vai ir paredzēti kādi kompensācijas mehānismi, lai saglabātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju tirgū?
11. Vai jūs esat veikuši jelkādus aprēķinus, kā samazinātā PVN likme pārtikas produktiem ietekmēs Latvijas pārtikas uzņēmumu konkurētspēju un valsts budžeta ieņēmumus? Ja esat veikuši – lūdzam pievienot šos aprēķinus un skaidrojumu par tiem. Ja neesat veikuši – lūdzam paskaidrot, kāpēc neesat?
12. Kā Latvijas uzņēmumu ražošanas apjomus un valsts budžeta ieņēmumus ir ietekmējusi jau piemērotā samazinātā PVN likme svaigajiem pārtikas produktiem? Lūdzam pievienot aprēķinus un reālos datus, kas to apliecina.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
