Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

17.05.2023. pl.7:58 valsts televīzijas kanālā LTV1 raidījumā “Rīta Panorāma” ministru prezidents Krišjānis Kariņš izplatīja apzināti nepatiesas ziņas par SIA “SOAAR” (SOAAR), darbību vēlēšanās un esošo situāciju klajā pretrunā ar patiesību un faktiem proti:

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa izplatītā nepatiesība par SOAAR izstrādātām vēlēšanu sistēmām:

Vēlēšanu sistēmas ir vecas, kuras grūti lietot. Nekā nav vietā. Tagad meklē iespējas, kā pēc iespējas īsā laikā iedzīvināt tās vecās sistēmas, kas nopirktas par lielām naudām.

Pamatproblēma ir, ka iepriekšējā CVK paļāvās uz vienu IT firmu SOAAR, kam bija monopoltiesības. Tas viss beidzās ar diezgan lielu skandālu. Tur ir dažāda veida tiesvedības. Vairākiem indivīdiem ir kriminālprocesi. Tur ir lielas problēmas.

Kriminālprocesi ir par to, ka viņi ļaunprātīgi izmantoja savu monopolstāvokli vēlēšanās. Tagad redzot, ka citiem ir grūti, atkal piedāvā turpināt, kā tas bija iepriekš. Man liekas, nedaudz nenopietni. Bet tā problēma ir faktiski ļoti nopietna.

Tas tikai norāda, cik ļoti ielaista šī sistēma bija no iepriekšējās CVK vadības un uzņēmēja.

Tiem, kas prot darbināt sistēmas (SOAAR), tiem visiem ir kriminālprocesi. Viņus nevar laist vēlēšanās!

Šāda rīcība rada nopietnus jautājumus un bažas par ministru prezidenta mērķiem šādā veidā apzināti kompromitēt visu, kas saistīts ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām – vēlēšanu organizētāju CVK, vēlēšanu nodrošinātāju IT uzņēmumu SOAAR un pat vēlēšanu sistēmas.

PATIESĪBA:

Vēlēšanu sistēmas ir jaunas, izstrādātas 2022.g., un tām ir bezmaksas garantija līdz 2023.g. decembrim. Vēlēšanu sistēma ETVR iepriekš nemaz neeksistēja. Nupat izstrādātas sistēmas nevar būt vecas.

Vēlēšanu sistēmas ir kvalitatīvas, viegli lietojamas un ērtas, ko 2022.g. Saeimas vēlēšanās lietoja vairāki tūkstoši vēlēšanu komisiju locekļi un izteica daudz komplimentu, t.sk. publiski. Dažādu ārvalstu CVK – no Lietuvas, Gruzijas – izrādījušas lielu interesi par šādu sistēmu ieviešanu arī savās valstīs, un vairākkārt ieradušās Latvijā iegūt pieredzi un praksi šādu sistēmu izstrādei.

Vēlēšanu sistēmas izmaksājušas 10x – 20x lētāk nekā citās Eiropas valstīs un un katrās vēlēšanās ietaupījušas valstij vismaz 800 000 – 1 300 000 EUR.

SOAAR nekad nav bijušas monopoltiesības vēlēšanās. Pasūtījumus vēlēšanās SOAAR ieguva ar pakalpojumu augstu kvalitāti, izpildi precīzi termiņos un zemu cenu, nodrošinot vēlēšanas 10x – 20x lētāk nekā visās citās Eiropas valstīs, kas arī ir vislielākā konkurences priekšrocība, nevis kaut kādas premjera izdomātas monopoltiesības.

SOAAR nav un nekad nav bijušas nekādas tiesvedības par vēlēšanām.

Absurdie kriminālprocesi ierosināti mākslīgi un nepamatoti, par faktiem, kas pašam premjeram un visām atbildīgajām iestādēm bija labi zināmi kopš 2019.g., kad premjera valdība nomainīja CVK sastāvu un no jaunā CVK puses sākās pakalpojumu pasūtīšana SOAAR bez noslēgta līguma, savukārt līgumi tika noslēgti tikai pēc darbu izpildes un pat pēc vēlēšanām, par ko SOAAR nekavējoties jau 2019.g. informēja ministru prezidentu K.Kariņu, ministru prezidenta biroja parlamentāro sekretāri E.Siliņu un visus iesaistītos drošības dienestus. Taču pats ministru prezidents un visas amatpersonas to akceptēja kā tiesisku situāciju, neviena amatpersona nedarīja pilnīgi neko, lai kaut ko mainītu, un tā tas norisinājās 2019. – 2022.g. visas turpmākās vēlēšanas. Pie tam šie fakti par līgumu slēgšanu pēc darbu izpildes visu laiku kopš 2019.g. ir bijuši publiski pieejami un visai sabiedrībai redzama informācija.

Šo visu jucekli vēlēšanās ir pieļāvušas un faktiski veicinājušas atsevišķas valdošās politiskās partijas, iespējams, pat kopš 2019.g. vēlēšanas apzināti vedušas šajās problēmās, lai sakompromitētu visus vēlēšanu būtiskos apgabalus – organizētāju CVK, nodrošinātāju SOAAR un pat informācijas sistēmas. Savukārt jucekļa aizsegā vēlēšanas iedabūtu savā “politiskajā kabatā” un savā ietekmē, kā tas novērojams šobrīd ar mēģinājumiem CVK dabūt pārraudzībā zem Valsts kancelejas (premjera) vai Tieslietu ministrijas.

Savukārt vēlēšanu informācijas sistēmas, kas nodrošina caurspīdību, pārbaudāmību un atklāj manipulācijas, iespējams, kļuvušas par traucēkli. Vēlēšanu sistēmas ir pielīdzināmas kases aparātam veikalā, un šobrīd notiek mēģinājums šo kases aparātu izslēgt, lai varētu darboties bez kases aparāta un bez čekiem. Lai vēlēšanas organizētu burtnīcās un rokrakstā, kuras līdz ar deputātu ievēlēšanu zibenīgi pēc 10 dienām iznīcinātu un tādā veidā tiktu dzēstas visas pēdas.

FAKTI:

2022.g. SOAAR izstrādājis un piegādājis CVK, PMLP jaunas, kvalitatīvas informācijas sistēmas:

ETVR – elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistrsu kas nodrošina vēlētāju balsošanas tiesību elektronisku noteikšanu, balsošanas faktu elektronisku fiksēšanu un daudz citu procesu. Iepriekš šāda sistēma nemaz neeksistēja, un tā ir unikāla, kādas nav nevienā citā valstī. Turklāt nozares eksperti un profesionālā asociācija šo sistēmu atzinuši par vienu no labākajām un piešķīruši tai augstāko godalgu valstī – Platīna peli. Šādas godalgas nepiešķir, premjera vārdiem, vecām sistēmām, kuras grūti lietot.

VVS – vēlēšanu vadības sistēmas, vairāku sistēmu kompleksu, kasnodrošina vēlēšanu organizēšanu, pārvaldību un visu vēlēšanu procesu norisi.

ETVR, VVS ir jaunas, svaigi izstrādātas sistēmas, aktuālās tehnoloģijas, kas atbilst visām prasībām un standartiem, kā arī augstākās pakāpes – A kategorijas drošības prasībām, kādas tiek izvirzītas banku operāciju sistēmām.

ETVR un VVS sistēmām ir bezmaksas garantija līdz 2023.g. decembrim kā jebkurai jaunai sistēmai.

VVS un ETVR sistēmu izstrādi 2022.gadā uzraudzīja augstākā līmeņa 8 valsts iestādes, ko vadīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis speciāli izveidotā darba grupā: “Starpinstitūciju darba grupa IT sistēmu izstrādei un drošības jautājumiem, gatavojoties 14. Saeimas vēlēšanām”, kurā kopīgi darbojās Valsts kanceleja (VK); Satversmes aizsardzības birojs (SAB); CERT.LV (CERT); Valsts drošības dienests (VDD); Centrālā vēlēšanu komisija (CVK); Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP); Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC); Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Minētās iestādes pie viena galda uzraudzīja un koordinēja SOAAR darbus un VVS, ETVR sistēmu izstrādi no sākuma līdz pašām beigām. Notika daudzas sanāksmes, kurās detalizēti tika izskatīts katrs izstrādes posms, tehniskie aspekti, atbilstība prasībām, izvēlētās tehnoloģijas, sistēmu testu, pārbaudes un drošības auditu rezultāti kā arī virkne citu aspektu.

ETV un VVS sistēmu atbilstības pārbaudes veica Latvijas IT nozares 4 autoritātes, savukārt visu auditoru darba rezultātus pārbaudīja un virsauditu veica CERT.lv – valsts augstākā līmeņa sertificēti kiberdrošības eksperti.

Vēlēšanu sistēmas ETVR un VVS, iespējams, ir visvairāk pārbaudītās jaunās sistēmas Latvijā.

Ministru prezidenta paziņojums, ka vēlēšanu sistēmas ir vecas un grūti lietojamas, faktiski apšauba minēto 8 valsts iestāžu un 4 auditoru darbu speciālajā darba grupā, un rada daudz jautājumus:

Kas notika speciālajā darba grupā? Kas tika izdarīts? Kas tika pārbaudīts? Ar ko šīs iestādes nodarbojās?

Kā iestādes pieļāva “vecu un grūti lietojamu sistēmu” izmantošanu 14.Saeimas vēlēšanās?

Ko darīja 4 auditori, t.sk. CERT.lv, kas pārbaudīja vēlēšanu sistēmas? Par ko viņiem tika samaksāta nauda?

ETVR sistēmu lietoja 1055 vēlēšanu komisijas visā pasaulē, 6 000 – 10 000 lietotāji vienlaicīgi, ar tās palīdzību nobalsoja 916 368 vēlētāji, kas ir augstākais pierādījums sistēmas kvalitātei. Reti kura jauna sistēma pirmajā lietošanas dienā spēj strādāt bez kļūdām un nodrošināt tik augstu sniegumu. Kur ir kaut viens neapmierinātais lietotājs par ETVR sistēmas darbu vēlēšanās?

Ar ETVR palīdzību nobalsoja pats ministru prezidents, visi ministri, prezidents un visas amatpersonas, kas to vēlējās. Šo amatpersonu acu priekšā ar viņu personas dokumentiem tika lietota ETVR sistēma. Vai ir kaut viens vēlētājs, kas nevarēja nobalsot?

Jaunā CVK vadītāja 03.04.2023. publiski paziņojusi, ka gatava atvēlēt 500 000 EUR tam, kas spētu nodrošināt ETVR darbību 2024.g. Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču pagaidām neviens cits kā SOAAR nav atsaucies. Turpretī 2022.g. Saeimas vēlēšanās SOAAR nodrošināja ETVR darbību par 161 044 EUR, par ko valsts joprojām nav veikusi un neveic apmaksu.

Valsts pasūtījumos tikai 2% informācijas sistēmas ir kvalitatīvas un tiek piegādātas noteiktajos termiņos.

98% gadījumu jaunās sistēmas pirmos mēnešus un pat pirmos gadus darbojas ar kļūdām, lielām problēmām vai pat vispār nedarbojas. Spilgtākie piemēri ir visiem acu priekšā: e-veselība.lv, e-skolas.lv, e-latvija.lv, e-lieta.lv u.c. Šo sistēmu cena mazajai Latvijai ir kosmiski augsta: e-skolas.lv ~ 3.0 milj. EUR, e-veselība.lv ~ 20.0 milj. EUR,  e-lieta.lv ~ 9.0 milj. EUR, VID MAIS ~ 52.0 milj. EUR.

Ar tik milzīgām izmaksām šīm sistēmām vajadzētu būt kvalitātes paraugiem un izcilākajiem sniegumiem IT jomā pēdējo 20 gadu laikā. Diemžēl realitāte ir pilnīgi pretēja. Kā redzams, neatkarīgi no augstajām izmaksām, sistēmu kvalitāte ir zema, neapmierinoša, nesekmīga. Savukārt ETVR, kas izstrādāta par 185 000 EUR bez PVN un nesasniedz pat 1% no minēto sistēmu izmaksām, faktiski vienā dienā veiksmīgi apkalpoja visus Latvijas vēlētājus, kas vēlējās nobalsot, un nostrādāja perfekti.

Būs grūti atrast citu sistēmu Latvijā, kas izstrādāta par tik niecīgu cenu, tik īsos termiņos (dažos mēnešos) un būtu nostrādājusi perfekti sākot ar tās izmantošanas pirmo minūti. Šis fakts pierāda, ka augstas izmaksas negarantē kvalitāti un iecerēto rezultātu. Savukārt ETVR jau pirmajā lietošanas reizē sasniegusi visus mērķus un izpildījusi pilnīgi visas izvirzītās prasības, pie tam ietaupījusi valstij vismaz 800 000 EUR katrās vēlēšanās.

Salīdzinājumam var norādīt 2 līdzīgas sistēmas:

ETVR balsošanas nodrošināšanai vēlēšanās, cena ~ 185 000 EUR bez PVN;

Covid-19 sertifikātu pārbaudei ar viedtālruni, cena ~ 1 000 000 EUR bez PVN.

Abas sistēmas paredzētas dokumentu nolasīšanai ar viedtālruņiem. Taču Covid-19 sertifikāta pārbaudes sistēma spēj nolasīt tikai standarta QR kodus, kas ir salīdzinoši vienkāršs uzdevums, bet nespēj nolasīt pasi vai personas apliecību. Turpretī ETVR sistēma teicami nolasa abus personas dokumentus – gan pasi, gan personas apliecību, kas ir daudz sarežģītāks uzdevums, jo šie dokumenti ir īpaši aizsargāti ar dažādiem drošības elementiem. Turklāt ETVR zibenīgi nosaka personas balsošanas tiesības jebkurā vietā pasaulē – gan Latvijā, gan ārvalstīs, vienlaicīgi vairāk nekā 1000 iecirkņos. Efektīvi un zibenīgi ETVR to veic vēlētāju atrašanās vietās – slimnīcās, pansionātos, mājās, ieslodzījumos u.c., kur nodrošina momentāla balsošanas tiesību pārbaudi un reģistrāciju.

Ekspertu ieskatā Covid-19 sertifikāta pārbaudes sistēmā bija jārealizē personas dokumentu nolasīšana, jo tas ļautu precīzi noteikt cilvēka identitāti, precīzi noteikt Covid sertifikāta esamību personai, precīzi noteikts, vai uz personu attiecas karantīnas ierobežojumi. Ja Covid-19 sertifikātu pārbaudes sistēma būtu izstrādāta atbilstoši, tad cilvēkam pietiktu uzrādīt tikai 1 dokumentu – pasi vai personas apliecību, un sistēma uzreiz precīzi noteiktu visu nepieciešamo. Cilvēkiem nebūtu jāuzrāda 2 dokumenti vienlaicīgi – sertifikāts un pase vai apliecība, ka tas notika dzīvē. Kā arī tiktu izslēgtas jebkādas manipulāciju iespējas un cilvēciskais faktors, piemēram, uzrādot radinieka dokumentu, kas, kā liecina publiski pieejamā informācija, notika samērā bieži. Vēlēšanās nekas tamlīdzīgs nav pieļaujams.

Kā redzams, Covid-19 sertifikāta pārbaudes sistēmai personas dokumentu nolasīšana bija pārāk sarežģīts uzdevums, neskatoties uz to, ka tās cena bija ~ 1 milj. EUR un par 535% pārsniedz ETVR cenu. Kā liecina publiski pieejamā informācija, pirmos mēnešus Covid-19 sertifikātu pārbaudes sistēmā bija nemitīgi traucējumi, problēmas un kļūdas, kuru dēļ cilvēki nevarēja apmeklēt Pasaules hokeja čempionātu, ko sistēmas turētājs Nacionālais Veselības dienests (NVD) publiski skaidroja, ka tas saistīts ar sistēmas lielo pārslodzi, sasniedzot 900 pieprasījumus/minūtē https://www.delfi.lv/news/national/politics/nvd-konstate-sarezgijumus-digitala-covid-19-sertifikatu-verificesana.d?id=53317143. Turpretī ETVR sistēma Saeimas vēlēšanās nodrošināja 6000 pieprasījumus/minūtē izpildi, bez jebkādiem traucējumiem nepārsniedzot sistēmas noslodzi ~ 15%, kas detalizēti fiksēts sistēmas auditācijas pierakstos.

ETVR sistēma ~ 185 000 EUR bez PVN, ~ 6 000 piepras./min., noslodze ~ 15%;

Covid-19 sert. sistēma ~ 1 000 000 EUR bez PVN, ~ 900 piepras./min., pārslodze.

Secinājumi starp šīm 2 sistēmām ir acīmredzami un neprasa papildu komentārus. Kā arī premjera norādītais, ka vēlēšanu sistēmas nopirktas par lielām naudām, neiztur nekādu kritiku.

Zemas cenas un kvalitatīvs pakalpojums.

Minētie faktori ir SOAAR konkurences priekšrocības, kas visus šos gadus ļāva iegūt CVK vēlēšanu pasūtījumus, nevis kaut kādas premjera izdomātas mistiskas monopoltiesības. Uzskatāmi fakti salīdzinājumam par vēlēšanu informācijas sistēmu izmaksām Latvijā un Lietuvā.

Latvijā vēlēšanu informācijas sistēmu pakalpojumu izmaksas (avots: https://info.iub.gov.lv): 

346 878 EUR līgumcena par 2022.g. Saeimas vēlēšanu nodrošināšanu.

430 172 EUR līgumcena par 2021.g. Pašvaldību vēlēšanu nodrošināšanu

215 000 EUR līgumcena par 2019.g. Eiropas Parlamenta vēlēšanu nodrošināšanu

208 585 EUR līgumcena par 2018.g. Saeimas vēlēšanu nodrošināšanu.

Lietuvā vēlēšanu informācijas sistēmu pakalpojumu izmaksas (avots: https://eviesiejipirkimai.lt):

4 537 500 EUR līgumcena par sistēmu sagatavošanu 2023.g. un 2024.g. vēlēšanām Lietuvā, iepirkums Nr. 608674, līgums Nr. S1-49-2022.

1 775 070 EUR līgumcena par sistēmu sagatavošanu 2020.g. Saeimas vēlēšanām Lietuvā,

iepirkums Nr. 608674, līgums Nr. S1-162-2019
iepirkums Nr. 165189 (ID 2003051318) līgums Nr. S1-92-2015 (avots: https://eviesiejipirkimai.lt).
vēlētāju apkalpošanas, pārgurušiem cilvēkiem, kam šis uzdevums jāveic nakts vidū, kur neprecizitātes ir neizbēgamas. Sistēma VVS šo procesu padara precīzu, caurspīdīgu un pārbaudāmu, kā arī nepieļauj (izķer) neprecizitātes, kļūdas un tamlīdzīgu cilvēcisko faktoru.
9 mēnešu garumā. KNAB ierosinājis kriminālprocesu par to, ka CVK un likuma prasību izpildei 2021.g. pašvaldību vēlēšanu nodrošināšanai Covid19 pandēmijas laikā SOAAR iegādājās papildu datortehniku, ka tā esot mantkārīga krāpšana. Savukārt bez šīs datortehnikas 2021.g. pašvaldību vēlēšanas būtu apstājušās un nemaz nebūtu notikušas.
jo šis jautājums tiešā veidā skar tādas organizācijas reputāciju, kuras līdzšinējais darbs valstī ir ļoti atzinīgi novērtēts (sniegts atbalsts IT jomā vairāku vēlēšanu nodrošināšanā, visas vēlēšanas atzītas par notikušām un leģitīmām, uzņēmums saņēmis pat IT nozares augstāko apbalvojumu – Platīna peli par izstrādāto jauno vēlēšanu sistēmu ETVR).

4 999 960 EUR līgumcena par sistēmu sagatavošanu 2016.g. Saeimas vēlēšanām Lietuvā,

Vēlēšanas Latvijā SOAAR nodrošinājis 10x – 20x lētāk nekā visās citās Eiropas valstīs. Kā arī Lietuvā šis vēlēšanu pakalpojums ietver daudz mazāk darbu, mazāk pakalpojumu un ir daudz vienkāršāks:

Lietuvā vēlēšanās iecirkņos balsis skaita manuāli, ar rokām un rezultātu protokolus noformē manuāli, ar roku un pildspalvu. Savukārt Latvijā sistēma VVS balsu skaitīšanu iecirkņos nodrošina elektroniski un rezultātu protokolus noformē automātiski. Vēlēšanās Latvijā rezultātu protokolos jāaizpilda 1 500 – 2 500 datu ailes (Saeimas un Pašvaldību vēlēšanās), kas ir sarežģīts uzdevums iecirkņu komisijām pēc 14 – 16 st. intensīvas

Lietuvā vēlēšanās nav tik detalizēta un apjomīga rezultātu publicēšana kā Latvijā, kur VVS nodrošina vēlētāju aktivitātes un rezultātu dinamikas automātisku publicēšanu reālā laikā tiešsaistē detalizētos datu griezumos, kā arī šo datu automātisku servēšanu sabiedriskajiem mēdijiem, tiem nepieciešamajā tehniskajā struktūrā.

Lietuvā vēlēšanās nav tādas sistēmas kā ETVR Latvijā, kas ļauj zibenīgi noskenēt jebkura vēlētāja dokumentu ar viedtālruni un precīzi noteikt balstiesības jebkurā atrašanās vietā – iecirknī, mājās, pansionātā, slimnīcā u.c.. Lietuvā katram vēlētājam jādodas uz stingri noteiktu iecirkni, kurā viņš reģistrēts. Vēlētājs var nomainīt iecirkni, bet tas prasa 20 – 60 minūtes papildu laika katram vēlētājam. Savukārt Latvijā šis process aizņem maksimums 5 sekundes. Lietuvā vēlētāju reģistrācija ir stacionāra – pieejama tikai un vienīgi iecirkņa datorā. Savukārt Latvijā vēlētāju reģistrācija ETVR ir mobila un operatīva – to var veikt jebkurā vietā ar viedtālruni, planšeti, portatīvo vai stacionāro datoru (t.sk. privāto vai daba).

Precīzi termiņi, augsta kvalitāte un zemas izmaksas.

98% gadījumos IT pasūtījumos Latvijā izpildes termiņi tiek kavēti mēnešiem un gadiem. Jaunās sistēmas pirmos mēnešus un pat gadus darbojas ar kļūdām, traucējumiem, lielām problēmām un atsevišķos gadījumos vispār nedarbojas, kas uzskatāmi novērojams dārgākajām valsts sistēmām: e-veselība, e-skolas.lv, e-lieta.lv, e-latvija.lv, eds.vid.gov.lv u.c. Turklāt šo sistēmu izmaksas ir kosmiski augstas: 3 – 30 milj. EUR. Vēlēšanās kaut kas tamlīdzīgs nav pieļaujams un nav pat iedomājams! Neatkarīgi no situācijas un apstākļiem visām vēlēšanu sistēmām jādarbojas perfekti jau no pirmās sekundes līdz pat vēlēšanu beigām, jo neviens vēlēšanu process nav pārceļams vai maināms ne pie kādiem apstākļiem, šie termiņi ir stingri fiksēti likumos.

Tas savukārt izvirza ļoti augstas kvalitātes prasības gan pašām sistēmām, gan izpildītājam, gan visu darbu organizēšanai, kādas tiek sasniegtas tika 2% gadījumu IT projektos Latvijā. SOAAR pakalpojumi vēlēšanās ietilpst šajos 2% veiksmīgo un pozitīvo piemēru. SOAAR vēlēšanu pakalpojumu kvalitāti publiski ir apliecinājis CERT.LV, novērtējot to kā izcilu. To visu SOAAR ir nodrošinājis par zemākajām iespējamām izmaksām: aptuveni 0,3 – 0,5 milj. EUR uz vienām vēlēšanām. Salīdzinājumam viena izmaiņa sistēmā e-veselība.lv, e-latvija.lv izmaksā  0,3 – 0,9 milj. EUR, pie tam pastāv daudz jautājumu par to kvalitāti.

Pakalpojuma augstā kvalitāte, īsie izpildes termiņi  un zemās izmaksas ir SOAAR konkurences priekšrocība, kas visus iepriekšējos 10 gadus ļāvusi kvalitatīvi izpildīt vēlēšanu pakalpojumus. Nevienā citā Eiropas valstī vēlēšanu sistēmām nav tik zemas izmaksas kā Latvijā. Savukārt vēlēšanu procesu digitalizācijas ziņā Latvija ir augstākajā vietā Eiropā, jo visus galvenos vēlēšanu procesus SOAAR digitalizējusi sistēmās VVS un ETVR.

SOAAR sniedza visaptverošu pakalpojumu kompleksu – VISS IEKĻAUTS.

IT projektos pasūtītājiem, valsts iestādēm jāizpilda virkne uzdevumu ar saviem resursiem – jāveic procesu analīze, jāizstrādā detalizētas tehniskās specifikācijas, jāsagatavo precīzi darba uzdevumi, jātestē izstrādāto sistēmu apgabali un daļas, jāorganizē sadarbība ar datu piegādātājiem – PMLP, VID, VRAA, LVRTC, CERT, jāveic darbu izpildes uzraudzība un kvalitātes kontrole u.tml. Tas viss prasa ievērojamus finanšu un speciālistu resursus valsts iestādes pusē – vismaz 6 speciālistu pastāvīgu darbu, kas veido būtiskas izmaksas.

Vēlēšanu galvenos procesus un to kvalitatīvu norisi līdz šim ir nodrošinājušas informācijas sistēmas, kurās šie procesi realizēti pašapkalpošanās režīmā, un tā tas noticis pēdējos 10 gadus. Bez informācijas sistēmām šie procesi nav iespējami pat zemākajā kvalitātes līmenī. Informācijas sistēmas ir ieņēmušas kritisku un izšķirošu lomu vēlēšanās līdzīgi kā citās nozarēs. Savukārt CVK iestādes uzdevums ir bijis parūpēties par vēlēšanu sistēmu savlaicīgu un kvalitatīvu sagatavošanu, kas dēļ vēlēšanu specifikas ir apjomīgs vismaz 18 pasākumu komplekss, no kuriem tikai 1 pozīcija ir programmēšana, taču visi pārējie, piemēram, sadarbības koordinēšana ar datu piegādātājiem sistēmām (PMLP, VRAA, VID, UR u.c.), drošības pasākumu realizācija sadarbībā ar (CERT, SAB, LVRTC, ĀM u.c.), tehniskā atbalsta zvanu centrs, vēlēšanu ģenerālmēģinājums un daudzi citi, šie visi pasākumi nav tiešā veidā saistīti ar sistēmām vai programmēšanu, bet bez tiem nav iespējamas kvalitatīvas vēlēšanas.

2019.g. noritēja aktīva sistēmu gatavošana Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kad darbu pašā vidū pēkšņi nomainījās CVK sastāvs. Diemžēl jaunajai CVK vadībai pietrūka izpratnes un zināšanu par sistēmu sagatavošanu vēlēšanām, to nozīmi un veicamajiem uzdevumiem. Rezultātā sistēmu sagatavošana vienā brīdī apstājās, iestājās augsti riski vēlēšanām izgāzties un izvērsties katastrofā ar negatīvu rezonansi visā Eiropā. Apzinoties iespējamās sekas, to negatīvo ietekmi arī uz uzņēmuma reputāciju kā vēlēšanu nodrošinātāju, kas atbildīgs par vēlēšanu kvalitāti, SOAAR nekas cits neatlika kā spiestā kārtā uzņemties virkni CVK uzdevumu (vairāk kā 18 pasākumu kompleksu), ko sistēmu izstrādātāji parasti neveic, un veikt tos neatkarīgi no CVK. Šo uzdevumu SOAAR izpildīja kvalitatīvi un par viszemāko iespējamo cenu – faktiski uz valstiska entuziasma, patriotisma un valstiskās atbildības pamata.

Rezultātā CVK iedibināja netipisku sadarbības modeli, kurā SOAAR sniedz netipisku vēlēšanu pakalpojumu – VISS IEKĻAUTS, nodrošinot pilnīgi visu, kas kaut kādā mērā attiecināms uz vēlēšanu procesiem sistēmās, to starp CVK veicamos uzdevumus, piem., darba uzdevumu un pieprasījumu definēšanu sadarbības iestādēm, sadarbības procedūru izstrādi, papīra izvēle vēlēšanu biļeteniem, risina visus neparedzētos un nedefinētos apstākļus u.tml. ko sistēmu izstrādātāji parasti neveic. CVK atlika tikai organizēt iepirkumu un noslēgt atbilstošu sadarbības līgumu, kas diemžēl notika novēloti un ačgārni – pēc minēto darbu izpildes.

Rezultātā visas turpmākās valsts nozīmes 4 vēlēšanas 2020. – 2022.g. ar valsts augstāko amatpersonu, dienestu un iestāžu, arī premjera akceptu notika šajā jaunajā, netipiskajā sadarbības modelī, kad SOAAR sniedz kompleksu pakalpojumu VISS IEKĻAUTS un izpilda visus darbus kvalitatīvai vēlēšanu norisei, t.sk. nedefinētos un iepriekš neparedzētos uzdevumus, savukārt CVK tikai noslēdz līgumu.

Kopš 2019.g. K. Kariņš un dienesti bija detalizēti informēti par situāciju vēlēšanās

Iepriekšējās CVK priekšsēdētājas vietnieks Sigords Stradiņš (JKP) neizprotamu iemeslu dēļ nespēja pildīt savus pienākumus – savlaicīgi organizēt iepirkumu un noslēgt līgumu, kas tika veikts kliedzoši novēloti, tikai pēc visu darbu izpildes. Par šo situāciju SOAAR 24.05.2019. informēja valdības vadītāju, Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un atbildīgos dienestus – SAB, VDD, CERT.lv, veica to vairākkārtīgi, t.sk. 14.01.2020. rakstiskā formā.

Valsts augstākās amatpersonas – Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa un augstākā līmeņa dienesti akceptēja un nerisināja minēto situāciju. Līdz ar to SOAAR nekas cits neatlika kā tiesiski paļauties, ka šāds netipisks sadarbības modelis ar CVK ir tiesisks, leģitīms un vēlēšanu nodrošināšanai nav nekādu šķēršļu. Diemžēl šobrīd, pēc nepilniem 4 gadiem tieši par šo aspektu – līgumu slēgšanu pēc izpildītiem darbiem KNAB ir ierosinājis kriminālprocesus un saskatījis tajā krāpšanu ar dokumentu viltošanu, proti, līgumi noslēgti par iepriekš izpildītiem darbiem un darbi uzsākti bez noslēgta līguma. Savukārt šie uzsāktie kriminālprocesi it kā esot šķērslis vēlēšanu nodrošināšanai. Tad jau visiem uzņēmumiem, kuri uzsākuši valsts pasūtītus darbus pirms līguma noslēgšanas būtu jāierosina kriminālprocesi.

Par ko ir ierosināti kriminālprocesi IT uzņēmumam SOAAR saistībā ar vēlēšanu nodrošināšanu?

Kriminālprocesus pret SOAAR un uzņēmuma amatpersonām ierosinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un Iekšējās drošības birojs (IDB) par šādiem absurdiem pārmetumiem:

Kopš 2019.g. CVK pasūtīja SOAAR darbus bet līgumus par šiem darbiem noslēdza kliedzoši novēloti, tikai pēc visu darbu izpildes un pat pēc vēlēšanām. Līgumu slēgšanu organizēja CVK priekšsēdētājas vietnieks Sigords Stradiņš (JKP), kas neizprotami to visu aizkavēja, izstiepa vairāku mēnešu garumā un darīja visu kliedzoši novēloti. Rezultātā CVK ar rīkojumiem, pieprasījumiem un tamlīdzīgiem dokumentiem pasūtīja SOAAR darbus nodrošināt vēlēšanas, ko SOAAR kvalitatīvi izpildīja noteiktajos termiņos un pilnā apjomā. Visus SOAAR darbus un to izpildi uzraudzīja vairākas iestādes un drošības dienesti, kā arī izmantoja vairāk nekā 1000 vēlēšanu komisijas, visas politiskās partijas, kas piedalījās vēlēšanās. Nevienam nav bijuši nekādi iebildumi vai šaubas par SOAAR izpildīto darbu apjomu un kvalitāti, un tam ir tūkstošiem dokumentālu pierādījumu visās vēlēšanu komisijās un iecirkņos.

Tiklīdz 2019.g. sākās šī situācija ar līgumu slēgšanu pēc darbu izpildes, tā SOAAR uzreiz informēja par minēto visas atbildīgās amatpersonas, visas iesaistītās iestādes un dienestus, kā arī 24.05.2019. tieši un personīgi Ministru prezidentu Kr.Kariņu. Visi bija informēti par situāciju, un visi to akceptēja. Turklāt šī informācija visu laiku ir publiska, brīvi pieejama jebkuram. Visu 2022.g. augstāk minētajā speciālajā darba grupā Valsts kancelejā noritēja vēlēšanu sistēmu sagatavošanas uzraudzība un daudz sanāksmes. Jau 1. sanāksmē SOAAR informēja visas iestādes un klātesošos, kā arī vairākkārtīgi atgādināja pārējās sanāksmēs, ka darbus par 14.Saeimas vēlēšanu organizēšanu veic bez noslēgta līguma, par ko neviens neiebilda, visi to akceptēja. Šādi tas notika 2019. – 2022.g. un šādā veidā tika nodrošinātas 5 vēlēšanas, kad negaidīti 2022.g. KNAB ierosināja kriminālprocesus it kā par krāpšanu un dokumentu viltošanu vēlēšanu pakalpojumu nodrošināšanā.

Proti, KNAB saskata krāpšanu līgumos par 2021.g. Pašvaldību vēlēšanu un 2022.g. Saeimas vēlēšanu organizēšanu, jo par šiem darbiem līgumi noslēgti pēc darbu izpildes un pat pēc vēlēšanām. KNAB ieskatā pēc līgumu noslēgšanas nekādi darbi nav veikti, un šie līgumi nemaz nebija jāslēdz, jo visi darbi jau bija izpildīti iepriekš, kas uzskatāms par krāpšanu un dokumentu viltošanu. KNAB ignorē visus SOAAR izpildītos darbus pirms līgumu noslēgšanas, kas kvalitatīvi izpildīti pilnā apjomā, par ko nevienam nav nekādu šaubu un ko izmantoja visa valsts. Papildus KNAB uzskata par noziegumu visus darbus SOAAR, kas uzsākti pirms līguma noslēgšanas. Kopš 2019.g. līdzīga situācija ir arī ar citiem CVK piegādātājiem. Piemēram, LMT, kas tieši tāpat 2021.g. un 2022.g. uzsāka izpildīt vēlēšanu organizēšanas darbus bez noslēgta līguma un līgumi tika noslēgti ievērojami vēlāk. Taču LMT nez kāpēc nav nekādu kriminālprocesu. Piemēram, 2020.g. Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas apstājās un tikai par mata tiesu nenobruka, jo vēlēšanu norises pašā vidū pēkšņi izbeidzās LVRTC datu centra resursi, par ko CVK bija aizmirsis noslēgt līgumu. Par laimi šie resursi tika piešķirti bez līguma un vēlēšanas neapstājās, taču LVRTC nav nekādu kriminālprocesu.

2021.g. Pašvaldību vēlēšanu norises laikā visās pašvaldībās politiskās partijas gatavoja kandidātu sarakstus vēlēšanām vēlēšanu sistēmās. CVK bija noteicis augstas prasības sniegtajam pakalpojumam – SOAAR bija jānodrošina bezpārtraukuma pakalpojums un visu sistēmu bezpārtraukuma darbība, jebkurš saņemtais pieteikums vai traucējums jāatrisina 30 min. laikā, tajā skaitā brīvdienās un ārpus regulārā darba laika. 16.03.2021. steidzamā kārtā stājas spēkā likuma izmaiņas, ar ko tika noteikta obligāta prasība visus darbus organizēt attālināti no mājām vai maiņās, tika noteikti stingri ierobežojumi – Covid19 kontaktpersonām atrasties mājās.

Šīs likuma izmaiņas pieprasīja SOAAR visus vēlēšanu darbus  pārorganizēt 2 vietās – birojā un speciālistu dzīves vietās, lai tādā veidā izpildītu CVK prasības par bezpārtraukuma pakalpojumu. Rezultātā SOAAR bija spiests iegādāties papildus datortehniku. Savukārt Valsts kontrole un KNAB uzskata, ka šo datortehniku bija jāiznomā nevis jāiegādājas. KNAB un Valsts kontrole ignorē faktu, ka Covid19 pandēmijas laikā datortehnika bija kļuvusi par deficītu un pieprasītāko preci, nebija iespējams to iznomāt un bija sarežģīti pat iegādāties, jo visa datortehnika bija izpirkta, tās ražošana apstājusies un piegādes termiņi izstiepušies

IDB uzskata, ka ETVR sistēma valstij nebija nepieciešama, ka mantkārīgos nolūkos SOAAR panācis sistēmas ETVR pasūtīšanu no PMLP un lietošanu 2022.g. Saeimas vēlēšanās, 2021.g. Pašvaldību vēlēšanās un 2021.g. Varakļānu un Rēzeknes vēlēšanās, ko IDB uzskata par noziegumu un ierosinājusi par minēto kriminālprocesu.

SOAAR lūgumi Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam:

Ņemot vērā minēto, SOAAR lūdz Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam atbildēt par saviem vārdiem (apgalvojumiem), kurus tas izteica publiski 17.05.2023. pl.7:58 valsts televīzijas kanālā LTV1 raidījumā “Rīta Panorāma”, uzrādīt sabiedrībai savu izteikto vārdu (apgalvojumu) pamatojumus, bet, nespējot rast saviem vārdiem pamatojumus, publiski atzīt, ka ir nekaunīgi melojis visai sabiedrībai, un publiski atvainoties SOAAR,

Papildus norādām, ka 2022.g. 14.Saeimas vēlēšanas uzraudzīja 64 novērotāji no 16 valstīm, kā arī EDSO (Eiropas Drošības un sadarbības organizācija) Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs. Saeimas vēlēšanu novērošanai bija reģistrējušies 115 Latvijas vēlētāji, kā arī vēlēšanu novērotāji no Tiesībsarga biroja, Vidzemes Augstskolas un Latvijas Universitātes. Nav saņemti nekādi iebildumi vai aizrādījumi par uzņēmuma sniegto pakalpojumu vēlēšanu nodrošināšanā.

* SIA “SOAAR” valdes loceklis

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...