Par nepilsoņu tiesību ievērošanu Latvijas Republikā
Juris Jansons, tiesībsargs*08.12.2013.
Komentāri (49)
Iesaki rakstu: 
Aktīvi iesaistoties cilvēktiesību problēmu diskusijās starptautiskajā līmenī, Latvijas Republikas Tiesībsargs ir novērojis, ka atsevišķu nevalstisko organizāciju darbības rezultātā starptautiskajām organizācijām ir radīts neprecīzs priekšstats par nepilsoņu cilvēktiesību ievērošanu Latvijas Republikā.
Konfrontēšana nacionālā un starptautiskā līmenī ir risks sabiedrības šķelšanai un nesaskaņām starp dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem Latvijā, ko savlaicīgi nav novērsušas Latvijas Republikas atbildīgās amatpersonas. Latvijas Republikas Tiesībsargs saskaņā ar savu mandātu paust neatkarīgu, objektīvu viedokli par cilvēktiesību ievērošanu Latvijā, norāda uz Tiesībsarga konstatēto nepilsoņu tiesību ievērošanas jomā Latvijas Republikā.
Latvijas Republikas Tiesībsargs, īstenojot Tiesībsarga likumā noteiktās funkcijas, veic vispārēju uzraudzību pār cilvēktiesību ievērošanu Latvijā, izskata personu iesniegumus par cilvēktiesību pārkāpumiem. 2008. un 2011.gadā Tiesībsargs ir padziļināti analizējis nepilsoņu statusu, tiesību apjomu.
„Nepilsoņi (permanently resident non-citizens) kā personu grupa, kas pazaudējusi PSRS pilsonību šīs valsts sabrukuma rezultātā un nav pieņēmusi citas valsts pilsonību, Latvijā nav pielīdzināti vispārējam ārzemnieka (alian) statusam - nedz ārvalstnieka (foreign national), nedz bezvalstnieka (stateless person) statusam." (Sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā Sļivenko pret Latviju (Nr. 48321/99.)
Tiesībsargs īpaši atzīmē, ka bijušo PSRS pilsoņu statusa apzīmēšanai ir lietojams precīzs nosaukums - bijušie PSRS pilsoņi bez Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības, nevis līdz šim plaši lietotais termins „nepilsoņi", kas ir radījis lielu neizpratni starptautiskajās institūcijās par šīs personu grupas statusu un tiesību apjomu.
Bijušie PSRS pilsoņi bez Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības (personas ar nepilsoņa statusu) Latvijas Republikā bauda plašas Latvijas Republikas Satversmes 8.nodaļā un starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētās pamattiesības. Ir tikai divi izņēmumi, kas attiecas uz tiesībām brīvi izvēlēties nodarbošanos tajās profesijās, kas ir saistītas ar rīcību ar valsts varu un tiesu varu, kur ir leģitīmi prasīt Latvijas Republikas pilsonību, un nav piešķirtas tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem pašvaldību un Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanās, kas ir valsts politisks lēmums, piešķirot vēlēšanu tiesības tikai Latvijas Republikas pilsoņiem. Šie izņēmumi ir arī atbilstoši Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 25. pantā noteiktajām politiskajām tiesībām piedalīties vēlēšanās un pildīt valsts dienestu.
Pilsoniskās politiskās tiesības:
1. Tiesībsargs nav konstatējis tiesību dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, drošību pārkāpumus attiecībā uz bijušajiem PSRS pilsoņiem bez Latvijas Republikas vai citas valsts pilsoniskā statusa dēļ.
2. Bijušajiem PSRS pilsoņiem bez Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības ir vienlīdzīga pieeja tiesai un tie saskaras ar tādiem pašiem tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumiem kā Latvijas Republikas pilsoņi, piemēram, pārāk ilgajiem lietu izskatīšanas termiņiem tiesās. Nevienā gadījumā nav konstatēts, ka tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums ir noticis personas pilsoniskā statusa dēļ.
3. Bijušajiem PSRS pilsoņiem bez Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības ir tiesības brīvi izbraukt un atgriezties Latvijas Republikā. Tāpat viņi atrodas Latvijas valsts aizsardzībā, uzturoties ārvalstīs.
4. Tiesībsargs nav konstatējis tiesību uz privātās, ģimenes dzīves, dzīvokļa, korespondences neaizskaramības pārkāpumus attiecībā uz bijušajiem PSRS pilsoņiem bez Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības pilsoniskā statusa dēļ.
5. Tiesībsargs nav konstatējis valsts varas iestāžu pārkāpumus attiecībā uz bijušajiem PSRS pilsoņiem bez Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības tiesību īstenošanā brīvi paust viedokli, dibināt nevalstiskas organizācijas, biedroties, organizēt miermīlīgas sapulces, mītiņus pilsoniskā statusa dēļ.
6. Netiek ierobežota bijušo PSRS pilsoņu bez Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības, kā arī citu Latvijas Republikas iedzīvotāju reliģiskā brīvība.
Ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības:
1. Bijušie PSRS pilsoņi bez Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības saņem līdzvērtīgas sociālās garantijas kā Latvijas Republikas pilsoņi un saskaras ar tādiem pat sociālajiem riskiem, ar kādiem saskaras Latvijas Republikas pilsoņi.
2. Bijušiem PSRS pilsoņiem bez Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības ir tiesības saņemt izglītību bez maksas līdzvērtīgi kā Latvijas Republikas pilsoņiem. Tiesībsargs nav konstatējis gadījumus, kad būtu atteikta personas izglītošana personas pilsoniskā statusa dēļ. Turklāt, tā kā liela daļa šo personu pieder pie mazākumtautībām, ir būtiski atzīmēt, ka 22% no visām izglītības iestādēm īsteno mazākumtautību izglītības programmas, kuras ietvaros izglītības process notiek bilingvāli - latviešu un kādā no septiņu mazākumtautību valodām.
3. Bijušiem PSRS pilsoņiem bez Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības ir tiesības brīvi dibināt komercsabiedrības un strādāt privātsektorā, izņemot, darbu valsts dienestā, kur tiek īstenota valsts vara un tiesībsargājošajās iestādēs, tiesu sistēmā, ar tiesu sistēmu saistītās neatkarīgajās profesijās. Tiesībsargs nav konstatējis gadījumus, kad būtu nepamatoti liegtas tiesības piedalīties darba tirgū personas pilsoniskā statusa dēļ attiecībā uz profesijām, kas nav saistītas ar valsts varas orgāniem vai tiesu sistēmu.
4. Bijušie PSRS pilsoņi bez Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības brīvi bauda kultūras tiesības vienlīdzīgi ar Latvijas Republikas pilsoņiem. Tiesībsargs nav konstatējis nevienu liegumu kultūras pasākumiem, pamatojoties uz personas pilsonības statusu.
Tiesībsargs ir paudis atzinīgu vērtējumu Latvijas Republikas likumdevēja veiktajiem uzlabojumiem normatīvajā regulējumā bijušo PSRS pilsoņu bez Latvijas vai citas valsts pilsonības atzīšanai par Latvijas Republikas pilsoņiem. Saskaņā ar 2013. gadā veiktajiem grozījumiem Pilsonības likumā pēc 1991. gada 21. augusta dzimušu bijušo PSRS pilsoņu bez Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības bērna atzīšana par Latvijas pilsoni notiek, ievērojot viena vecāka izteiktu gribu, vienlaikus ar ierakstu par bērna dzimšanu.
Tiesībsargs norāda, ka Latvijas Republikas valdība nav darījusi visu nepieciešamo, lai mazinātu bijušo PSRS pilsoņu bez Latvijas citas valsts pilsonības skaitu Latvijā (Uz 2013.gada 1 .jūliju 290 510 Latvijas Republika dzīvojošam personām ir nepilsoņa statuss. PMLP dati http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD_01_07_2013/ISVG_Latviia_pec_DZGada_VPD.pdf)
1. Ir veicami izglītojoši, informatīvi pasākumi, lai uzlabotu bijušo PSRS pilsoņu bez Latvijas vai citas valsts pilsonības zināšanas par Latvijas pilsonības iegūšanu, kas palīdzētu veikt naturalizāciju un kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem, attiecīgi izbeidzot pagaidu tiesisko statusu.
2. Ir piešķirams papildu finansējums valsts valodas apmācībai, kas nodrošinātu vieglu valsts valodas eksāmena nokārtošanu naturalizācijai nepieciešamā līmenī.
3. Latviešu valodas apmācībai skolās ir pievēršama pastiprināta uzmanība, nodrošinot kvalitatīvu izglītību, lai bijušie PSRS pilsoņi un to pēcnācēji bez Latvijas vai citas valsts pilsonības, kā arī Latvijas Republikas pilsoņi un citu valstu pilsoņi, kuri pieder pie mazākumtautībām, līdzvērtīgi un pilntiesīgi spētu iekļauties Latvijas tiesību un valodas telpā, vienlaikus saglabājot savu valodu un kultūru.
4. Ir novēršami pagaidu statusa izdevīgie apstākļi. Šobrīd bijušajiem PSRS pilsoņiem bez Latvijas vai citas valsts pilsonības ir labvēlīgāki nosacījumi izceļošanai uz Krieviju (bezvīzu režīms no 2008.gada), savukārt Latvijas Republikas pilsoņiem vienreizējā vīza uz Krieviju maksā no 48 LVL (68,30 EUR), kas neveicina bijušos PSRS pilsoņus, kuriem ir biznesa, vai radniecības saiknes Krievijā, naturalizēties par Latvijas Republikas pilsoņiem.
Ņemot vērā Latvijas Republikas politiķu nespēju skaidrot attiecīgos jautājumus, Latvijas Republikas faktiskie iedzīvotāji ar nepilsoņa statusu nav motivēti naturalizēties un iegūt Latvijas Republikas pilsonību, cerot uz priekšrocībām, ko dod nepilsoņa statuss un sola tās organizācijas, kas veicina sabiedrības šķelšanos Latvijā.
Lūdzu pie nepieciešamības ņemt vērā Latvijas Republikas Tiesībsarga atzinumu par nepilsoņu tiesību ievērošanu Latvijas Republikā. Lūdzu norādīt Latvijas Republikas atbildīgajām amatpersonām uz tādas politikas īstenošanas nepieciešamību, kas veidotu vienotu sabiedrību Latvijā, kur mazākumtautību pārstāvjiem tiek nodrošināta nepieciešamā izpratne un atbalsts valsts valodas apgūšanā, kā arī tiesības saglabāt minoritāšu valodu un kultūru.
* Vēstule EDSO un LR Ārlietu ministrijai
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
