Iesaki rakstu: 
Pēc vienas no publikācijām par politiķiem, kuri, vadot automašīnu, vienlaikus ieraksta politiskās reklāmas, daudzi tekstā minētie cilvēki piezīmi ņēma vērā. Piemēram, Sandis Ģirģens vispār pārtrauca ierakstīt video automašīnā. Aldis Gobzems savus personīgās izaugsmes treniņus tagad ieraksta no pasažiera sēdekļa. Skaistumkopšanas blogere un/vai politiķe Maija Armaņeva ir pārtraukusi ierakstīt video, vadot automašīnu, un tagad to dara stāvvietā.
Bet likumsakarīgi, ka dažus īpaši apdāvinātus “politiķus” neskāra ne teksts, ne satiksmes drošība un viņi, it kā nekas nebūtu noticis, turpina braukt pa Rīgu, neskatoties uz ceļu un bakstot telefona ekrānos. Labs piemērs cilvēku drošības neievērošanai uz ceļa ir video, kuru ierakstīja partijas “Latvija pirmajā vietā” biedrs Sandris Točs.
Pirmkārt, veicot sava video pēcapstrādi, Sandris ne pārāk glīti nogrieza brīdi, kur var redzēt, kā viņš kustībā spiež telefona ekrānu, lai ieslēgtu kameru, un tas ir ceļu satiksmes likuma 25.panta pārkāpums. Vienlaikus šajā diezgan īsajā video redzams, kā Sandris ieslēdz/izslēdz kameru vismaz divas reizes, ko principā var klasificēt kā 51. panta 10.daļas pārkāpumu jeb agresīvu braukšanu.
Otrkārt, šī īsā video laikā Sandris vairākas reizes atrauj rokas no stūres. Rezultātā sanāk, ka viņš ir kustībā, neskatās uz ceļu, pilnībā koncentrējies uz savu ļoti emocionālo runu un nekontrolē automašīnas virzienu. Pilnam provinciālu deģenerātu komplektam nepietiek tikai ar vienu roku aizsegt acis un ar otru roku atvērt alus pudeli.
Treškārt, laiks, ko Sandris video pavadīja kustībā, ir aptuveni 1 minūte 40 sekundes, no kurām viņš neskatās uz ceļu apmēram 1 minūti 20 sekundes. Ņemot vērā, ka viņš diezgan intensīvā satiksmes plūsmā pilsētas robežās pārvietojas ar vidējo ātrumu 40 km/h, tad 1 minūtē 20 sekundēs Sandis, neskatoties uz ceļu, nobrauca aptuveni 900 metrus.
Jāpiebilst, ka visvairāk politiķu, kas ieraksta video, vadot automašīnu, ir Aināra Šlesera “Latvija pirmajā vietā” partijas biedri, kas noved pie šādām pārdomām un jautājumiem:
- Kāpēc tik daudzi no viņiem (ieskaitot pašu Šleseru) ieraksta politiskās reklāmas automašīnā, nevis partijas birojā/telpās vai sliktākajā gadījumā mājās? Šķiet, ka politiskā darbība viņiem ir nepilnas slodzes haltūra un tāpēc aģitācijas rullīši viņiem ir jāveido pamatdarbā pusdienu pārtraukuma laikā.
- Ja tā ir taisnība, vai tāda pati situācija nebūtu vērojama, ja daži no šiem cilvēkiem iekļūtu Saeimā vai valdībā? Vai nebūs tā, ka šie autoblogeri arī kalpošanu tautai uztvers kā haltūru, kuru nodarīt ceļā no rimčika uz bērnudārzu?
- Liela daļa šo cilvēku video tiek publicēti ne tikai personīgajos kontos, bet arī pašas partijas sociālajos tīklos. Proti, vismaz partijas sociālo tīklu vadītājs (un, iespējams, arī video/audio redaktors) redz, kā partijas biedri pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, bet joprojām šos materiālus ievieto partijas kontos. Vai tas ir OK?
- Vai pastāv saistība starp to, ka viens no Šlesera partijas biedriem ir bijušais Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš, un to, ka daudziem šīs partijas biedriem par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu ir izveidojusies acīmredzama nesodāmības sajūta?
Seko mums 
Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa.
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
