Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Par Stambulas konvencijas saderību ar Latvijas Satversmi

Jānis Neimanis, Satversmes tiesas tiesnesis
02.06.2023.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.

Neskarot vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē cēloņus un apmērus, ar kuriem var iepazīties kaut piemēram biedrības „Marta” pētījumā1 vai Lietisko pierādījumu muzejā2, bet Eiropas kontekstā – "EIGE" pētījumos3, vēlos lasītājam īsi atgādināt Latvijas augstākās konstitucionālās kontroles institūcijas secinājumus par Stambulas konvencijas saderību ar Latvijas pamatlikumu – Satversmi, kā skaidrots Satversmes tiesas 2021. gada 4. jūnija spriedumā lietā Nr. 2020-39-02.

Satversmes tiesas kompetence

Latvijas likumi paredz, ka visas juridiskās šaubas par kāda starptautiska līguma atbilstību Satversmei var kliedēt noteiktā kārtībā un tieši tam izveidotā institūcijā – Satversmes tiesā. Pieteikumu ir tiesīgi iesniegt visi galvenie konstitucionālie spēlētāji, piemēram, valsts prezidents, Saeima, Ministru kabinets. Tāpat to var darīt arī vismaz 20 Saeimas deputāti. Tieši šādā ceļā 2020. gadā Satversmes tiesā nonāca pieteikums par atsevišķu Stambulas konvencijas normu atbilstību Satversmei.

Pieteikumu iesniedza tie deputāti, kuri politiski pārstāvēja uzskatu, ka konvencija neesot pretrunā ar Satversmi, lai pārbaudītu konvencijas pretinieku argumentus. Lai arī šāda taktika varētu šķist neparasta, tā ne tuvu nav prettiesiska: tiesību normas neprasa patiesu pieteikuma iesniedzēja personisko pārliecību par pieteikumā ietvertajiem argumentiem; tiem tikai jābūt juridiski pamatotiem un attiecīgi pārbaudāmiem.

Galvenie argumenti, kas tika nodoti Satversmes tiesas pārbaudei, vienkāršoti skan šādi:

1) konvencija prasot, lai valsts veicinātu izmaiņas sabiedrības domāšanā pret personām, kuras sevi neidentificē ar dzimšanas brīdī noteikto dzimumu;

2) konvencija apdraudot Latvijas konstitucionālo identitāti;

3) konvencija uzspiežot Latvijas iedzīvotājiem noteiktu ideoloģiju un prasot to mācīt arī skolās, tādējādi pārkāpjot bērnu vecāku tiesības lemt pār bērnu izglītību;

4) konvencija nonākot pretrunā ar valsts pienākumu aizsargāt tradicionālo ģimeni, kuru veido tēvs, māte un bērns;

5) konvencija diskriminējot vīriešus.

Satversmes tiesas secinājumi

Tulkojot Stambulas konvencijas normas, Satversmes tiesa nevadījās no spekulācijām un sazvērestības teorijām, bet ņēma vērā ikvienam izlasāmo konvencijas tekstu, kā arī konvencijas mērķi un sagatavošanas materiālus, to vidū arī konvencijas izdevējinstitūcijas paskaidrojumus par konvencijas tekstu.

No šiem materiāliem Satversmes tiesa secināja, ka vienīgais Stambulas konvencijas objekts un mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušana, tādējādi veicinot dzimumu līdztiesību. Līdz ar to arī visi ar konvenciju dalībvalstīm uzliktie pienākumi attiecas vienīgi uz jautājumiem par šādas vardarbības izskaušanu, nevis uz viendzimuma pāru tiesību apjomu vai piespiedu dzimuma maiņu.

Konvencija vispār neskar īpašu laulības vai ģimenes formu pieņemšanu vai ieviešanu. Konvencijas dalībvalstu pienākums ir nodrošināt tādu aizspriedumu, paražu, tradīciju un citas tādas prakses izzušanu, kuras pamatā ir ideja par sieviešu nepilnvērtību. Starp citu, jau šobrīd no Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW), kurai Latvija ir pievienojusies, izriet valsts pienākums veikt visus attiecīgos pasākumus nolūkā izskaust šādus stereotipus. Neviens no šiem pienākumiem neskar un neapdraud ģimeni. Atsaucoties uz paskaidrojumiem pie konvencijas, tiesa tiešā tekstā norādīja, ka jēdziens "dzimte" konvencijā iekļauts, lai skaidrotu to, ka atsevišķas sociālās lomas vai stereotipi vairo nevēlamas un kaitīgas situācijas un noved pie tā, ka vardarbība pret sievietēm tiek uzskatīta par pieņemamu. Ar jēdzienu "dzimte" nav paredzēts aizstāt jēdzienus "vīrietis" un "sieviete".

Sekojot pieteikuma iesniedzēju argumentiem, tiesa vispirms norādīja, ka juridiskā veidā nav pārbaudāms konvencijas ratifikācijas pretinieku arguments, ka konvencija apdraudot kristīgās vērtības vai postulātu par to, ka ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Šie ir ārpusjuridiski konstitucionālie elementi, nevis juridiskas tiesību normas. Tātad – Stambulas konvencijas normu atbilstības pārbaude šiem postulātiem nebija Satversmes tiesas kompetencē.

Arī uz citiem jautājumiem par konvencijas potenciāli radītajiem draudiem Latvijas sabiedrībai Satversmes tiesa atbildēja noraidoši.

Vai konvencija uzliek valstij pienākumu uzspiest kādu domāšanas un attieksmes maiņu – vienalga, vai tā būtu attiecībā uz to personu, kuras sevi neidentificē ar tām dzimšanas brīdī noteikto dzimumu, vienlīdzību un aizsardzību, vai par dzimumu sociālajām lomām, uzvedību, nodarbēm un īpašībām? Nē. Informācijas pieejamība nenozīmē, ka cilvēkiem tiktu uzlikts pienākums uzturēt noteiktu pārliecību. Katrs var turpināt uzskatīt, ka vīrietim piedien mājās nest mamutu, bet sievietei vārīt viru un auklēt bērnus. Konvencija neparedz piespiedu līdzekļu vēršanu pret personu nolūkā panākt, lai tā maina savu pārliecību. Šādā veidā tā ļauj katrai personai īstenot tās pašnoteikšanās brīvību tik ilgi, kamēr tā neietekmē citus cilvēkus, bet valsts nodrošina informācijas pieejamību, lai paplašinātu iedzīvotāju skatpunktus.

Vai konvencija nepieļaujami diskriminē vīriešus, jo prasa īpaši aizsargāt sievietes? Nē. Tieši pretēji: Satversmes tiesa norādīja, ka tad, ja valsts īpaši neaizsargā sievietes laikā, kad viņas statistiski biežāk ir pakļautas reālai vardarbībai (ne tikai fiziskai, bet arī psiholoģiskai vai ekonomiskai) vai šādas vardarbības riskam, kad sabiedrībā pastāv stereotipi par sieviešu un vīriešu tradicionālajām lomām, tad valsts pārkāpj vienlīdzības principu. Tieši šī ir šābrīža situācija Latvijā. Valstij ir pienākums aizsargāt ikvienu no tādas vardarbības, kas var apdraudēt personas dzīvību vai fizisko un garīgo veselību, kā arī pakļaut personu spīdzināšanas un cietsirdīgas vai pazemojošas izturēšanās riskam.

Vai konvencija prasa pārskolot bērnus atbilstoši kādai ideoloģijai? Nē. Par to, kā konvencijā noteiktie pasākumi izplatīt informatīvos materiālus un veikt izglītojošos pasākumus, lemj konvencijas ieviesēji – Saeima un Ministru kabinets. Viņu rokās būs noteikt, lai šie pasākumi atbilst Latvijas sabiedrības vajadzībām.

Līdz ar to Satversmes tiesa secināja, ka attiecībā uz daļu argumentu tiesvedība izbeidzama, bet citi argumenti noraidāmi.

Pēdējās debatēs izskanējis arguments, ka tiesa, lemjot iepriekšminētos jautājumus, nebija leģitīma un aplūkoja konvenciju tendenciozi, jo pieaicinātās personas pauda konvencijai atbalstošus uzskatus.4 Tas, protams, ir klasisks arguments, ja nav citu, – iedragāt uzticēšanos institūcijai, jo līdz atbildes būtībai tā nav pat jānonāk. Šeit, pirmkārt, jānorāda, ka tiesa uzaicina nevis dažādas personas, bet gan tās personas un institūcijas, kuras tās uzskata par neitrālām vai lietpratīgām, lai šādu viedokli paustu. Lietā par Stambulas konvencijas atbilstību Satversmei tiesa pieaicināja viedokļa sniegšanai tiesībsargu, sieviešu tiesību aizsardzības biedrību "Centrs MARTA", vairākus sociālo un komunikāciju zinātņu doktorus, profesorus. Nedomāju, ka šie cilvēki vai institūcijas būtu kā īpaši ieinteresēti paust neobjektīvas domas. Otrkārt, lietpratēju viedokļi tiesai nav saistoši, tie bieži ieskicē kādas interešu grupas nostāju, bet nekad nav principiāli, jo tiesnesis izspriež lietu neatkarīgi.

Pēcvārds

Līdz ar to visi Stambulas konvencijas pretinieku juridiskie argumenti par konvencijas potenciālo vietu Latvijas tiesību sistēmā tika atspēkoti. Satversmes tiesas spriedumam ir likuma spēks.

Tomēr bez šiem tiesai uzdotajiem jautājumiem tagad izskan arī citi argumenti. Piemēram, konvencijas pieņemšana neizbeigs vardarbību pret sievietēm, konvencijas nepieņemšana neliedz valstij pašai izdot vajadzīgos likumus un konvencijas prasīto īstenot patstāvīgi, konvencija šķeļ sabiedrību, konvencija ir ideoloģiska utt.

Šie argumenti nav juridiski, un tos tiesa nevērtē. Taču ikviens no mums var sniegt savu atbildi uz šīm pārdomām.

Pirmkārt, ir nepieciešams pilnveidot tiesību normas, kas vajadzīgas vardarbības pret sievietēm novēršanai. Tomēr neviens, pat visperfektākais likums nenovērsīs faktisku rīcību pretēji likumam. Civillikums nenovērš līgumu pārkāpumus, Krimināllikums neaptur noziedzību. Augsti vērtētu nevalstisko organizāciju veikti pētījumi, kā arī nesenā traģēdija atklāj ļoti neglaimojošu ainu tieši vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē veidu un izpausmju izpratnē. Šādas vardarbības atpazīšanas spējas ir vājas. Vēl jo bēdīgāk: publiski pieejamā informācija atklāj, ka vēl 2019. gadā tiesa par sievietes, kas (šķietami) nodarbojās ar prostitūciju, nogalināšanu piesprieda tuviniekam mazāku ciešanu kompensāciju, jo sieviete ir bijusi "mazāk vērtīga".5 

Tas atklāj izpratnes un zināšanu trūkumu par vardarbības pret sievietēm izpausmēm, stereotipu faktisko ietekmi uz nozīmīgu lēmumu pieņēmējiem. Tieši te nāk palīgā konvencija, pieprasot valstu rīcību ārpus tiesību normu izdošanas – izglītojošo pasākumu un finanšu resursu veidā, kam attiecīgi jābūt piemērotam Latvijas šābrīža situācijai. Tikai tā iespējams iedzīvināt tiesību normas un tās piemērot atbilstoši Satversmes ievadā minētajam postulātam, ka valsts balstās uz cilvēka cieņu un aizsargā ikviena pamattiesības.

Otrkārt, jāvaicā, kādēļ vispār valstis slēdz starptautiskus līgumus, ja reiz visu to, kas tur minēts, var taču izdarīt patstāvīgi. Valsts var pati izdot likumus, kas aizliedz cilvēka orgānu tirdzniecību vai prasa saudzīgi izturēties pret vidi, novērst korupciju, naudas atmazgāšanu u.tml. Un tomēr valstis – arī Latvija – slēdz šādus līgumus un uzņemas saistības. Ar starptautisku līgumu noslēgšanu valstis atklāj savu ārpolitisko nostāju, pauž atklātu atbalstu noteiktām idejām un demonstrē savu pozīciju citām valstīm. Citu valstu pilsoņi var izdarīt secinājumus, vai attiecīgā valsts ir droša, kādas vērtības pārstāv tur mītošā sabiedrība.

Treškārt, ikviena tiesību norma ir ar noteiktu ideoloģiju. Tiesībās to sauc par likuma mērķi. Satversmes ideoloģija ir demokrātiskas tiesiskas valsts izveidošana un aizsardzība. Civillikuma ideoloģija ir personas brīvības un godprātības aizsardzība. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" ideoloģija ir sabiedrības labklājības aizsardzība. Arī Stambulas konvencijai ir ideoloģija: vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušana, tādējādi veicinot dzimumu līdztiesību. Kā norādīts Satversmes tiesas spriedumā, šī ideoloģija saskan ar Satversmes 93., 95. un 111. pantu, kas pieprasa valstij aizsargāt ikvienu no vardarbības, kas var apdraudēt personas dzīvību vai fizisko un garīgo veselību, kā arī pakļaut personu spīdzināšanas un cietsirdīgas vai pazemojošas izturēšanās riskam.

Visbeidzot, vai konvencija šķeļ sabiedrību? Demokrātiska sabiedrība nekad nebūs viendabīga. Būs tie, kas pieprasīs TV realitātes šovus, kuros vērot arī emocionālu vardarbību pret sievieti ģimenē. Bet būs arī tādi, kas mājokļa atslēgu nomaiņu, sarakstes kontroli telefonā vai manipulācijas ar bērnu atpazīs par izsmalcinātu emocionālu vai ekonomisku vardarbību ģimenē. Stambulas konvencija prasa, lai valsts pieliktu pūles dažādo vardarbības pret sievietēm un ģimenēs atpazīšanā, ieguldītu cilvēku izglītošanā un vardarbības reālā novēršanā. Domāju, ka tas būtu jēdzīgs un atbalstāms mērķis.

1 https://marta.lv/lv/marta-runa/dzimumu-stereotipi-latgale-iss-ievads-problemas-izklasta-/

2 https://www.pieradijumumuzejs.lv/

3 https://eige.europa.eu/gender-equality-index/2021/domain/violence/LV

4 https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/krustpunkta-stambulas-konvencija-bieds-vai-sabiedrotais-cina-pre.a177070/

5 Sk. Rīgas rajona tiesas 2019. gada 5. augusta spriedumu krimināllietā Nr.12502000514, pieejams: http://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...