Par Rīgas ielās izvietotajām tā sauktajām „Stendzenieka-Šīna” reklāmām, kas aizstāv termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecības sistēmu, kur vitāli svarīga nekustamo īpašumu uzņēmēja Edgara Šīna biznesam, galvaspilsētas pašvaldība nesaņems ne santīma. Atbrīvoties no pašvaldības nodevas izdevies, pateicoties sociālās reklāmas statusa „nokārtošanai” šai kampaņai.
Par Rīgas ielās izvietotajām tā sauktajām „Stendzenieka-Šīna” reklāmām, kas aizstāv termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecības sistēmu, kur vitāli svarīga nekustamo īpašumu uzņēmēja Edgara Šīna biznesam, galvaspilsētas pašvaldība nesaņems ne santīma. Atbrīvoties no pašvaldības nodevas izdevies, pateicoties sociālās reklāmas statusa „nokārtošanai” šai kampaņai.
Kā zināms, gan radio un TV, gan presē un uz reklāmu stendiem sākusies tā sauktā "Stendzenieka-Šīna" kampaņa, aizstāvot termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecības sistēmu, kas saskaņā ar kampaņas īstenotāju apgalvojumiem nodrošinot un nodrošināšot gandrīz vai lielāko budžetā trūkstošo līdzekļu daļu un nepamest Latviju desmitiem tūkstošu cilvēku.
Kampaņas finansēšanai kārtējo reizi tiek izmantotas tradicionālās metodes - formālais finansētājs ir kārtējais nodibinājums, kas solās "atbalstīt atvērtās, dinamiskās ekonomikas, konkurētspējīgas Eiropas un pasaules tirgos, attīstību". Savukārt kampaņu finansējušā fonda vadībā ir uzņēmējs Edgars Šīns, kurš Pietiek pirms nedēļas meloja, apgalvojot, ka par šādu kampaņu nekā nezinot.
Nu izrādījies, ka Šīnam ar Stendzenieku, rūpējoties par savu biznesu, izdevies vēl papildus ietaupīt uz Rīgas pašvaldību rēķina, - kampaņas īstenotājiem izdevies panākt, lai šī reklāma uz reklāmas stendiem tiktu atzīta par sociālo reklāmu un par tās izvietošanu tātad nevajadzētu maksāt pašvaldības nodevu.
„Par sociālo reklāmu atzīstama tāda nekomerciālā reklāma, kurā netiek reklamēts konkrētas izcelsmes (ražotāja) produkts vai pakalpojums un kura vērsta uz sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu dažādās jomās,” – šādu atbildi Pietiek ir saņēmis no Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja Ingus Vircava atbildi. Saskaņā ar Vircava pārliecību arī „Stendzenieka-Šīna” reklāmas esot uzskatāmas par sociālo reklāmu.
„Šajā gadījumā - reklāmā pausts viedoklis par valsts īstenoto politiku un nostādnēm uzturēšanās atļauju jomā, atbalstot tos sabiedrībai nozīmīgos jautājumus, kādēļ uzturēšanās atļauju sistēma tika ieviesta (piemēram, pieprasījums pēc darbaspēka),” apgalvoja Vircavs. Līdz ar to saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem šai reklāmai nav piemērojama pašvaldības nodeva par reklāmas izvietošanu, un kampaņas īstenotāji šos līdzekļus varēs ietaupīt.
Pietiek zināms, ka šie ietaupījumi nebūtu bijuši iespējami bez „mājieniem no augšas”. Pirms dažām dienām kāds Pietiek lasītājs jau informēja par dilemmu, kādas priekšā nonākusi attiecīgā būvvaldes Ieņēmumu administrēšanas nodaļas darbiniece, kam būs jāizraksta maksāšanas paziņojums attiecīgajai tīkla reklāmas firmai.
„Mutiski viņai ir dots mājiens, ka tas jādara ar koeficientu "0". Ja viņa izrakstītu ar "0", un kāds publiski protestētu, par vainīgu uztaisītu administrēšanas nodaļas "stulbo" darbinieci. Parasti par šādu "nepiedodamu kļūdu" jāparaksta papīrs par atlaišanu no darba. Savukārt pēc koeficienta "1" uz viņu tiktu izdarīts spiediens par nepareizu izpratni reklāmas nodevas piemērošanā un mājieni par "pareizo" rīcību vai atbilstību ieņemamajam amatam,” Pietiek skaidroja lasītājs.
Nu, kā redzams, no Vircava oficiālā skaidrojuma, šī informācija ir apstiprinājusies un virsroku ir guvis „mājiens, ka tas jādara ar koeficientu "0"”, - pašvaldība būs palikusi bez nodevas summas, kas varētu būt sasniegusi vairākus tūkstošus latu, savukārt „Stendzenieka-Šīna” reklāmu organizētāji šo naudu būs ietaupījuši.
Kā jau ziņots, nodibinājumā Latvijas konkurētspējas attīstības fonds, kurš ir formālais kampaņas finansētājs, vadībā reizē ar nekustamo īpašumu biznesmeņiem Līgu Uzkalni un Vestardu Rozenbergu ir arī no uzturēšanās atļauju sistēmas finansiāli tikpat tieši atkarīgais nekustamo īpašumu biznesmenis Šīns. Kad kampaņa vēl nebija sākusies, Šīns Pietiek meloja, apgalvojot, ka par to neko nezinot.