Par tieslietu ministra Dzintara Rasnača paziņojumu saistībā ar izdevumu „LOSIS”
Pagaidām anonīmie izdevēji06.09.2016.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar tieslietu ministra Dzintara Rasnača paziņojumu, ka viņš par „neslavas celšanu” izdevumā „LOSIS” esot vērsies neatklātās tiesībsargāšanas iestādēs, atgādināsim vecu anekdoti.
Sarunājas divas precētas sievietes. Viena otrai prasa: „Vai tevi nemaz nesatrauc tas, ka tavs vīrs skraida pakaļ citām sievietēm?” Tā atbild: „Nē, nemaz.” Pirmā neizpratnē: „Kā tad tā?” Otra paskaidro: „Mums ir arī patizls un drusku dumiņš suns, kurš vienmēr kvankšķēdams klunkuro pakaļ svešām automašīnām, bet, ja kādu netīšām spēj noķert, nezina, ko ar to iesākt. Redzi, ar manu vīru ir tāpat.”
Tas, ka tieslietu ministra iespējās ir „motivēt” tiesībsargāšanas iestādes noskaidrot „LOŠA” izdevējus, nerada ne vismazākās šaubas. Mēs nemaz neesam centušies noslēpties atšķirībā no, piemēram, abu „Astoņkāju” izdevējiem. Un tas arī saprotams – viņiem tur bija runa par cīkstiņu ar valstiski kriminālo astoņkāji, bet šeit darīšana tikai ar losi, kurš skraida pakaļ te sievietēm, te kaut kam citam.
Līdz ar to – „LOŠA” izdevējus var noskaidrot pat losis, bet tāpat kā suns no anekdotes – ko viņš iesāks pēc tam? Ņemot vērā, ka „LOSĪ” pieminēti kaut valstiskajam losim nepatīkami, bet visiem labi zināmi un patiesi fakti? Tā ka – vēlam veiksmi!:-)))
Seko mums 
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.