Iesaki rakstu: 
Katram ir tiesības uz savu pārliecību. Mēs varam nerespektēt kāda cilvēka uzskatus, bet mēs respektējam cilvēka tiesības uz savu viedokli. Protams, ja tas (viedoklis, uzskati) nav klajā pretrunā ar morāles normām un nav perverss. Nu nevar prasīt, lai mēs respektētu, piemēram, pedofila tiesības uz savu viedokli konkrētās novirzes jomā!
Lai gan dzīvotspējīgas un ilgtspējīgas sabiedrības balstu, proti – tradicionālo vērtību demontāžas laikmetā melns tiek krāsots par baltu, bet balts – par melnu, kopumā sabiedrība vēl – lai gan mazliet jau izplūduši – atšķir labu no ļauna, pareizu no nepareiza.
Katram ir tiesības uz saviem uzskatiem. Mainoties laikiem, var gadīties uzskatu un pārliecības dēļ ciest. Kā savulaik A.Rubikam, piemēram. Kā pārliecināts komunists, viņš, mainoties varai, tika ieslodzījumā. Visu cieņu, Alfrēd! Es neteikšu, vai man patīk vai nepatīk komunisti un viņu ideoloģija, bet man patīk, ka cilvēki paliek pie saviem uzskatiem arī tad, kad tas kaut ko maksā.
Pretstatā ir vesela bijušo komunistu varza, kuri steidzīgi apmeta kažokus uz otru pusi un kļuva par dedzīgākiem katoļiem par pašu Romas pāvestu. Kad es redzu šos glumekļus valsts svētkos sēžam Aglonas bazilikas pirmajās rindās, kļūst nelabi. Cenšos neskatīties...
Arī pret tiem, kuri vakcinējas pārliecības pēc, man nekas nav. Es viņus nenosodu, un man nav iemesla viņus necienīt. Vienkārši – nesaprotu.
Nu, lūk, bet tagad ir uzradusies jauna glumu zušu vai hameleonu plejāde. Tie ir cilvēki, kuri principā ir pret vakcināciju, bet padevušies vakcinatoru spiedienam un nu tēlo varoņus. Man faktiski nav nekas pret cilvēkiem, kuri ir padevušies. Nu, varbūt es ar viņiem neietu izlūkos... Bet es neesmu gājis nevienu ceļa gabalu viņu kurpēs. Katram ir sava situācija, apstākļi. Un katram ir savs ticības un drosmes mērs. Es nevienu nenosodu. Bet!
Saskaros ar to, ka cilvēki, sevišķi – ticīgie, sāk uzdot savu mazdūšību par drosmi, bet gļēvumu – par varonību! Kad sarunās esmu paudis savu izbrīnu par cilvēka pēkšņo uzskatu maiņu, vairākkārt ir nācies dzirdēt: “Es nebaidos no potes! Dievs mani sargā! Antivakseri patiesībā ir bailīgi – viņi baidās no potes! Bet bailes, kā zināms, nav no Dieva.”
To dzirdot, man paliek šķērmi. Tā vietā, lai atzītu, ka cilvēks vienkārši ir bijis “piespiests pie sienas”, ka nav bijis gatavs atteikties no kādas sociālās palīdzības vai zaudēt ierasto komforta līmeni, viņš tēlo varoni, melodams sev, citiem un apvainodams godīgus, stiprus un drosmīgus cilvēkus, un inkriminēdams viņiem mazdūšību un bailīgumu! Gļēvuļi kļūst par varoņiem, bet varoņi – par gļēvuļiem!
Tātad daudzie skolotāji, ierēdņi un dažādu profesiju pārstāvji, kuri nelocījās un 15.novembrī palika bez darba, to izdarījuši savas mazdūšības dēļ, bailēs no potes?! Antiņ, pūt stabulīti, prātiņ, nāc mājās...
Un tagad es pateikšu to, kas daudziem nepatiks. Mēs visi unisonā lamājam LV varturus par viņu korumpētību, t.i. - par pērkamību. Patiesībā liela Latvijas iedzīvotāju daļa ir tieši tikpat pērkama. Tikai summas mazākas. Bet būtība – tā pati...
Mūsu vidū ir pārāk daudz hameleonu. Un tomēr – nē. Kā zināms, hameleons maskēšanās nolūkā spēj mainīt krāsu. Tas viņam palīdz izdzīvot. Un tomēr viņš, arī mainīdams krāsu, paliek par hameleonu.
Vai cilvēks, mainīdams savus principiālos uzskatus vai ticību izdevīguma dēļ, paliek par cilvēku – šaubos. Drīzāk viņš kļūst par bezprincipiālu bezmugurkaulnieku – glumu čūsku, kurai par izdzīvošanas instinktu nekā augstāka nav...
Ja cilvēki zaudē savu stāju pat vieglu draudu ietekmē, bez īpašām briesmām savai dzīvībai, kā gan viņi uzvedīsies reālu briesmu gadījumā?!
Man šķiet, ka es zinu. Daļa no viņiem “stučīs”, daļa uzvilks okupantu formu un piedalīsies soda ekspedīcijās. Tas viss jau ir bijis. Un jau ir. Un būs atkal. Kā teikts - “Nav nekā jauna zem saules, kas nebūtu jau bijis..”
Cik garlaicīgi. Un cik skumji...
Bet!!! Tie esam mēs – cilvēki, kuri spēj rakstīt vēsturi. Ja cilvēki atmodīsies, ja kļūs godīgi un drosmīgi, tad nekādi elles spēki nespēs viņus uzvarēt. Bet – esmu pārliecināts – jāsāk ar mazumiņu, un tas ir – SAUKT LIETAS TO ĪSTAJOS VĀRDOS! Arī tad, ja tas mums neglaimo. Un daudzi paši brīnīsies, kā atkal nokļuvuši cīnītāju un varoņu rindās. Atzīsti patiesību, un tā darīs tevi brīvu!
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
