Iesaki rakstu: 
Kādreiz valdīja mīts, ka internetā visi ir anonīmi un tamdēļ neaizskarami – katrs var teikt, ko vien vēlas, un par to viņam nekas nebūs. Taču ir arī tādi, kas uzskata, ka tā ir vārda brīvība – teikt visu, kas uz mēles, pat ja tas pirms tam nav pabijis smadzenēs...
Iespējams, bijušais „Dienas” un „Latvijas Radio” žurnālists Didzis Melbiksis vienkārši ir kādā brīdī nolēmis savā dzīvē atteikties no pagātnes sloga un pievērsties budistu sludinātajam „te un tagad” – tomēr ar faktiem tā vis nevarēs izdarīties, īpaši tad, ja runājam arī par citu cilvēku un veselu valstu pieredzēto.
Jūlija sākumā Helsinku nolīguma parakstīšanas 40. gadadienai veltītajā EDSO konferencē Krievijas pārstāvis Nikolajs Kovaļovs klāstīja, ka PSRS jau pagājušā gadsimta 80. gados esot cīnījusies pret talibiem, - kuri gan vispār radās tikai 90. gadu vidū, starp citu. Nu izskatās, ka šis „padomju īstās vēstures” zinātājs atradis sev paklausīgu kolēģi arī Latvijā.
Esmu jau savās grāmatās un citās publikācijās vairākkārt rakstījis par viesošanos pie afgāņu modžahediem kā brīvprātīgajam no Zviedrijas, meklējot baltiešu gūstekņus (toreiz Afganistānā bez izvēles iespējas padomju armijas sastāvā karoja 3640 puiši no Latvijas). Ja pavisam īsi, modžahedi bija opozicionāri-partizāni, kuri nepiekrita komunistiskās PSRS veiktajai Afganistānas pakāpeniskai okupācijai (kas notika ar līdzīgām metodēm, kādas tagad Krievija izmanto Ukrainā) – un viņus aizstāvēja arī ANO, savukārt par teroristiem viņus, protams, sauca PSRS propagandas mašīna. Nu, un tagad vēl latviešu žurnālists Didzis...
Toreiz Afganistānā iekļuvu ar šīs valsts trimdas valdības Pešavārā (Pakistānā) atbalstu un ar tās aizsardzību (vēlākā periodā, kad talibi pārņēma Afganistānu, to komandieri, kurš mani bija sargājis, sāka vajāt, bet nonotvēra; saķēra viņa dēlu, kuru spīdzināja, lai atzīstas, kur tēvs slēpjas). Lieki pieminēt, ka PSRS bruņotie spēki meklēja mani Afganistānā ar "specnaza" vienībām, bija pat štābos plakāti izlikti ar manu bildi... Vēlāk aprakstīju savas gaitas latviski un angliski - ar nolūku informēt pasauli, ka baltieši tiek nelikumīgi iesaistīti okupācijas karā Afganistānā!
Starp citu, viens no pazīstamākajiem modžahedu līderiem bija Ahmeds Šāhs Masuds – vai šo cilvēku Melbiksis arī sauc par teroristu?! To pašu Masudu, kurš līdz pēdējam cīnījās pret talibiem un Bin Ladenu. To pašu Masudu, kurš Briselē uzrunāja Eiropas Parlamentu, brīdinot, ka viņa rīcībā ir informācija par uzbrukumu ASV, un tika novākts divas dienas pirms 2001. gada 11. septembra terorakta (izliekoties par žurnālistiem, viņu "intervēja" Al-Qaeda aģenti, kuriem kamerā bija spridzeklis). Saukt šo cilvēku pašu par teroristu ir vienkārši noziegums, ne tikai nepiedodama muļķība!
Seko mums 
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.