Iesaki rakstu: 
Š.g. 16.maijā portālā Pietiek tika publicēts Siguldas iedzīvotāja viedoklis par vilcienu kustību darba dienu rītos posmā Sigulda –Rīga. Pasažieris izteica pretenzijas par vilciena Nr.637 Sigulda – Rīga (atiešanas laiks no Siguldas plkst.6.49) atcelšanu no š.g. 2.janvāra. Iepazīstoties ar mūsu pasažiera viedokli, vēlamies izteikt arī AS Pasažieru vilciens (turpmāk – PV) viedokli par konkrēto situāciju un pieņemtajiem lēmumiem.
PV galvenais mērķis ir kvalitatīvu un iedzīvotājiem pieejamu dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšana. Kā zināms, pasažieru pārvadājumi tiek dotēti no valsts budžeta, jo ieņēmumi no biļešu tirdzniecības nesedz visus izdevumus, kas saistīti ar pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu organizēšanu. Plānojot vilcienu maršrutus, PV lielu uzmanību pievērš gan sabiedriskā transporta pieejamībai reģionos, gan pasažieru skaitam konkrētos reisos, gan daudziem citiem aspektiem.
Vilciena Nr.637 reiss tika izveidots 2011.gada jūlijā, dodot iespēju Siguldas iedzīvotājiem ātrāk nokļūt Rīgā darba dienu rītos. Vilciens nepieturēja atsevišķās pieturās, kā rezultātā Rīgā pienāca 20 minūtes ātrāk nekā citi šajā maršrutā kursējošie vilcieni. Šis bija eksperimentāls reiss, kas tika saskaņots ar VSIA Autotransporta direkcija, lai pārbaudītu, vai pasažieri arī „darbos”, ne tikai vārdos atbalsta šādus ekspresmaršrutus un vai ātrāka vilciena ieviešana palielinās pasažieru plūsmu konkrētajā maršrutā.
Pusotru gadu analizējot pasažieru plūsmu, tika secināts, ka vilciens, lai arī pēc laika izdevīgs nokļūšanai Rīgā uz darbu un/vai mācībām, nav guvis ievērojamu pasažieru atsaucību. Pasažieru skaits Sigulda-Rīga līnijā darba dienu rītos nepalielinājās, tas ir – ja iepriekš cilvēki uz Rīgu rītos devās ar diviem piedāvātajiem vilcienu maršrutiem (Nr.655 Valmiera-Rīga plkst.6.15 no Siguldas un Nr.857/667 Valga-Rīga plkst.7.20 no Siguldas), tad pēc ekspresvilciena ieviešanas apmēram tas pats pasažieru daudzums turpināja braukt nu jau ar trim vilcieniem.
Netika novērotas arī būtiskas izmaiņas vilciena Nr.639 Sigulda-Rīga plkst.8.19 pasažieru plūsmā – šo vilcienu izmantojošo iedzīvotāju skaits ne samazinājās, ne palielinājās. 2012.gada otrā pusgada dati rāda, ka ekspresvilciena Nr.637 vidējais pasažieru skaits reisā ir 117 cilvēki, kas ir 49,33% no vilcienā pieejamo sēdvietu skaita. Šajā pašā laika posmā vilciena Nr.639 vidējais pasažieru skaits bijis 103, kas ir 43,93% no pieejamo sēdvietu skaita. Un, lai arī tiek apgalvots, ka vēlākais vilciens „nav ērts”, pasažieru uzskaites dati rāda gluži citu ainu, proti, abus šos vilcienus – „ērto” un „neērto” - ikdienā izmantoja aptuveni vienāds pasažieru skaits.
Kā jau minēts, ekpresvilciens Nr.637 tika izveidots kā eksperiments, tā regulāra kursēšana bija atkarīga no pasažieru atsaucības, kas nebija tik liela, kā sākotnēji tika prognozēts. Ņemot vērā secinājumus, 2012.gada beigās tika pieņemts lēmums eksperimentu neturpināt. Siguldas pasažieriem joprojām ir pieejami trīs vilcienu reisi katru darba dienas rītu, un ikvienam ir iespēja izvēlēties sev ērtāko braukšanas laiku.
Pasažieris savā vēstulē norāda, ka būtiski palielinājies pasažieru skaits vilcienā Valga-Rīga, jo tieši šo vilcienu tagad izvēlas tie pasažieri, kas iepriekš izmantoja Siguldas ekspresvilcienu. Pasažieru uzskaites dati rāda, ka pagājušajā gadā, kad kursēja arī rīta ekspresvilciens, pasažieru piepildījums vilcienā Valga-Rīga bija vidēji 67-70%. Savukārt šā gada pirmajos četros mēnešos darba dienās vilciena vidējais piepildījums ir ap 85%. Protams, atsevišķās dienās vilcienā pasažieru ir vairāk, un tieši šī iemesla dēļ, piemēram, pirmdienu rītos maršrutā kursē sastāvs ar sešiem vagoniem.
Pasažieris arī norāda, ka situāciju vēl sarežģītāku padarot Komforta vagona ieviešana, kas vēl vairāk samazinājies pieejamo vietu skaitu vilcienā. Vēlamies norādīt, ka pirms Komforta klases izveides konkrētajā vagonā bija 20 pasažieru sēdvietas, pēc Komforta klases izveidošanas – 16 sēdvietas, ko nevar uzskatīt par „būtisku samazinājumu”. Komforta vagons ir pieejams ikvienam pasažierim, piemaksājot pie biļetes vienu latu. Darba dienu rītos šim pakalpojumam jau ir savi pastāvīgie lietotāji, kuri dodas uz darbu, piemēram, no Valmieras vai Cēsīm. Arī Siguldas pasažieri nereti izvēlas braukt tieši Komforta klasē, lai izmantotu papildu ērtības.
Tomēr, ņemot vērā pasažieru ieteikumus, PV, plānojot turpmākos vilcienu grafikus, analizēs iespēju pārkārtot vilcienu kursēšanas laikus maršrutā Sigulda-Rīga, lai nokļūšana galvaspilsētā būtu pēc iespējas ērtāka. Lai to paveiktu, PV aicinās Siguldas novada domi sniegt ierosinājumus, kādi būtu ērtākie vilcienu kursēšanas laiki tieši no Siguldas. Priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām grafikā sniegsim VSIA Autotransporta direkcija. Vienlaikus gan gribam uzsvērt, ka šajā maršrutā brauc arī cilvēki no attālākiem Latvijas reģioniem, kuri ir ne mazāk svarīgi pasažieri, tādēļ nav pieļaujama situācija, kad vienas pilsētas iedzīvotāju ērtību dēļ tiek diskriminēti citu pilsētu vilcienu pasažieri. PV ir jācenšas sabalansēt visu konkrētās līnijas pasažieru vēlmes, jāatrod kompromiss un maksimāli ērtākais vilcienu kursēšanas grafiks visiem pasažieriem.
PV pateicas Siguldas iedzīvotājiem par aktivitāti un viedokļa paušanu, jo tikai un vienīgi pasažieri var ieteikt labākos risinājumus mūsu sniegto pakalpojumu uzlabošanai.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
