Iesaki rakstu: 
Pārdomas sestdienas tusiņa sakarā. Tā kā es personīgi piedalījos barikādēs un arī 13.janvāra aktivitātēs, man ir iespēja salīdzināt un izvērtēt, kas visiem šiem pasākumiem ir kopīgs, bet kas atšķirīgs.
Kopīgs ir tas, ka tas notiek uz emocionālā viļņa. Ir it kā kaut kādas prasības par to, kas daļēji jau ir ieviests, bet kaut kas vēl ieviests nav. (Latvijā vēl nav ieviesta obligātā vakcinācija, līdz ar to prasība nav pamatota. Manuprāt, nekur vēl nav.)
Diezgan naivi bija cerēt, ka neliela ļaužu pulciņa pastaigāšanās pa krastmalu piespiedīs vietējos varnešus ignorēt pasaules valdības norādījumus, ar to pakļaujot savas finanses, un dzīvības, nopietnam riskam.
Es pilnībā neredzu nekādu tālāko programmu, kas rosinātu šo prasību izpildi. Cerēt, ka tas notiks pats par sevi, ir vairāk nekā naivi.
Kādas vēl ir paralēles manis nosauktajiem pasākumiem.
Tos visus piesedza čekisti. (Arvīds Ulme ir čekists. Pļaviņš un Čiekurs - PR speciālisti. (Neiedziļinoties gradācijas detaļās.)) Nāk atmiņā raidījums "Labvakar". Kad to rādīja, ielas bija tukšas. Visi bija pieplakuši televizoriem. Gala beigās izrādījās, ka šie "patriotiskie" puiši ir čekas aģenti, kuri vēlāk tika nodarbināti dažādās valsts izzagšanas shēmās.
Vēl kopīgs ir tas, ka viss tas pasākums ne ar ko nebeidzās, ja neskaita veselīgas pastaigas svaigā gaisā, kas viennozīmīgi ir veselību stimulējošs faktors.
Daudzi noteikti aizgāja mājās ar padarīta darba sajūtu. (Pasignalizēja, pabļaustījās, paemocionēja, un ko tad vēl vairāk!)
Acīmredzot vara bija gatavojusies 13. janvāra scenārijam, līdz ar to pasākuma norise tai bija patīkams pārsteigums.
"Teātra" nākamās cēliens plānots uz 20. decembri. Tajā tiks piesaistīti jauni aktieri. Suņi rej, bet karavāna turpina ceļu.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
