Iesaki rakstu: 
Pārdomas sestdienas tusiņa sakarā. Tā kā es personīgi piedalījos barikādēs un arī 13.janvāra aktivitātēs, man ir iespēja salīdzināt un izvērtēt, kas visiem šiem pasākumiem ir kopīgs, bet kas atšķirīgs.
Kopīgs ir tas, ka tas notiek uz emocionālā viļņa. Ir it kā kaut kādas prasības par to, kas daļēji jau ir ieviests, bet kaut kas vēl ieviests nav. (Latvijā vēl nav ieviesta obligātā vakcinācija, līdz ar to prasība nav pamatota. Manuprāt, nekur vēl nav.)
Diezgan naivi bija cerēt, ka neliela ļaužu pulciņa pastaigāšanās pa krastmalu piespiedīs vietējos varnešus ignorēt pasaules valdības norādījumus, ar to pakļaujot savas finanses, un dzīvības, nopietnam riskam.
Es pilnībā neredzu nekādu tālāko programmu, kas rosinātu šo prasību izpildi. Cerēt, ka tas notiks pats par sevi, ir vairāk nekā naivi.
Kādas vēl ir paralēles manis nosauktajiem pasākumiem.
Tos visus piesedza čekisti. (Arvīds Ulme ir čekists. Pļaviņš un Čiekurs - PR speciālisti. (Neiedziļinoties gradācijas detaļās.)) Nāk atmiņā raidījums "Labvakar". Kad to rādīja, ielas bija tukšas. Visi bija pieplakuši televizoriem. Gala beigās izrādījās, ka šie "patriotiskie" puiši ir čekas aģenti, kuri vēlāk tika nodarbināti dažādās valsts izzagšanas shēmās.
Vēl kopīgs ir tas, ka viss tas pasākums ne ar ko nebeidzās, ja neskaita veselīgas pastaigas svaigā gaisā, kas viennozīmīgi ir veselību stimulējošs faktors.
Daudzi noteikti aizgāja mājās ar padarīta darba sajūtu. (Pasignalizēja, pabļaustījās, paemocionēja, un ko tad vēl vairāk!)
Acīmredzot vara bija gatavojusies 13. janvāra scenārijam, līdz ar to pasākuma norise tai bija patīkams pārsteigums.
"Teātra" nākamās cēliens plānots uz 20. decembri. Tajā tiks piesaistīti jauni aktieri. Suņi rej, bet karavāna turpina ceļu.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
