Pāreja uz attālināto mācību modeli beigu beigās negatīvi ietekmēs valsts kopējo stabilitāti
Izglītības darbinieku atklātā vēstule02.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēs, izglītības eksperti, skolotāji, augstskolu docētāji, interešu izglītības skolotāji, uzskatām par savu pienākumu pievērst uzmanību potenciāliem riskiem, kas ir saistīti ar tā saucamu “attālinātu mācību” ieviešanu izglītības standartā. Mēs uzskatām, ka valdības lēmums par visu Latvijas skolu pārvešanu uz attālinātajām mācībām un Saeimas izskatāmais likumprojekts “Par grozījumiem Izglītības likumā” par klātienes izglītības jēdziena papildināšanu ar attālinātām mācībām nav pamatots ar pierādīto jauna modeļa efektivitāti. Tas ir pretrunā ar MK noteikumos Nr. 747 minētajiem pamatizglītības satura īstenošanas mērķiem.
Šī gada pavasarī notika pasaules mēroga bezprecedenta eksperiments izglītības jomā: bez metodoloģiska pamatojuma, bez atbilstošas sagatavošanās un bez tehniskā atbalsta skolotāji tika spiesti realizēt mācību procesu attālinātā režīmā. Šobrīd esam gatavi atklāti ziņot par savu pieredzi un novērojumiem, ko būtu jāņem vērā, lemjot par “attālinātu mācību” pielīdzināšanu pilnvērtīgām klātienes mācībām.
Lai nodrošinātu izglītojamo intelektuālu attīstību, ir jāattīsta skolēna zināšanas, izpratne un pamatprasmes mācību jomās. To var panākt pilnvērtīgā un dinamiskā mācību procesā ar nepārtrauktu atgriezenisko saiti.
Mēs izmēģinājām esošos attālinātās apmācības tehniskos risinājumus un redzējām, ka tie noteikti var bagātināt mācīšanas procesu, bet ne aizvietot klātienes izglītību, jo ierobežota audiovizuālā saziņa neļauj ātri un adekvāti izvērtēt skolēnu reakciju uz jauno mācību vielu, nerosina skolēnus uz aktīvu savstarpējo saziņu un apgrūtina zināšanu tūlītējo pielietošanu praksē, kas sasaucas ar ārzemju kolēģu pieredzi.
Eiropas Komisijas veiktais pētījums apstiprina mūsu novērojumu, ka attālināti ir spējīgs mācīties tikai neliels skolēnu skaits ar augstāku pašmotivācijas līmeni un labāku tehnisko aprīkojumu, kas padziļina socioekonomisko nevienlīdzību izglītībā.
Lai nodrošinātu skolēnu sociāli emocionālo attīstību, ir jāattīsta skolēnu sadarbības un pilsoniskās līdzdalības prasmes, skolēna izpratne par vērtībām un tikumiem. LR Izglītības likums nosaka, ka "izglītības process ietver mācību un audzināšanas darbību. Izglītības rezultāts ir personas zināšanu, prasmju un attieksmju kopums".
Attālinātās mācīšanas formāts izslēdz skolēnu socializēšanos cilvēkam raksturīgajā veidā, proti, pastāvīgu kontaktu ar vienaudžiem, prasmi atrast savu vietu sabiedrībā, spēju pielāgot savu uzvedību un komunikācijas veidu atbilstoši situācijai, pārvaldīt savu uzvedību un emocijas.
Mēs redzam, ka, atgriežoties skolās pēc gandrīz pusgada pārtraukuma, bērniem ir grūti koncentrēties un komunicēt ar citiem cilvēkiem. Cilvēka sociāli emocionāla attīstība ir tikpat nozīmīgs sabiedrības pastāvēšanas faktors kā viņa fiziskā veselība. Aicinām kritiski izvērtēt skolēnu emocionālo stāvokli attālinātās mācīšanās periodā.
Mēs arī paužam savu dziļo satraukumu par skolēnu fizisko attīstību, jo ilgstošs darbs pie datora ekrāna neatbilst bērna normālās fiziskas attīstības nosacījumiem.
Ņemot vērā izglītības būtisko lomu sabiedrības pastāvēšanā, jaunajam mācību modelim, ko plaši ievieš praksē, būtu jābalstās uz stingriem pamatiem. Izglītības jomā tas ietver pilnu zinātnisku ciklu - no teorētiskās izpētes līdz ilgtermiņa aprobācijas rezultātu izvērtēšanas. Attālinātā apmācība tika ieviesta force majeure apstākļos, ignorējot šo prasību, taču ir jāapzinās, ka pēc pandēmijas beigām pie šī jautājuma būtu jāatgriežas, kritiski izvērtējot rezultātus.
Pamatojoties uz pieredzi, ko mēs ieguvām 2020. gadā, varam apgalvot, ka pāreja uz attālināto modeli draud ar zināšanu līmeņa pazemināšanos, prasmju attīstības pasliktināšanos, socioekonomiskās nevienlīdzības padziļināšanos, emocionāla stāvokļa nestabilitāti, skolēnu fiziskā stāvokļa pasliktināšanos, kas nākamajos gados negatīvi ietekmēs valsts kopējo stabilitāti.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
