Pārmet draugiem.lv īpaši draudzīgu attieksmi pret Latvijai naidīgām personām
PIETIEK10.08.2015.
Komentāri (120)
Iesaki rakstu: 
Sociālā portāla draugiem.lv lietotāja, kura izveidojusi profilu „Nē Kremļa meliem”, pārmet portāla uzturētājiem draudzīgu attieksmi pret Kremli un Latvijai naidīgām personām, kā arī vēršanos pret lietotājiem, kuri atbalsta Latvijas integrēšanos Rietumu pasaulē un NATO karaspēka atrašanos Latvijā. Portāls šos pārmetumus noraida un apgalvo, ka lietotāji tiekot vērtēti un bloķēti nevis politiskās pārliecības dēļ, bet gan par apsaukāšanos un goda aizskaršanu.
Portāla draugiem.lv lietotāja "Anna Lapiņa" ir sašutusi par portāla attieksmi pret lietotājiem. „Jau labu laiku darbojos portālā draugiem.lv. Esmu ievērojusi, ka, jo tālāk, jo draudzīgāks Kremlim top šis portāls. Kremļa troļļiem, Latvijai naidīgām personām tiek piešķirta neierobežota uzstāšanās platforma. Savukārt profilus, kuri atbalsta LV integrēšanos Rietumu pasaulē, NATO karaspēka atrašanos LV, norāda uz Kremļa meliem, tos regulāri bloķē,” savus pārmetumus Pietiek izklāsta portāla lietotāja. Viņa ir neizpratnē, kādēļ Latvijai nedraudzīgie profili var turpināt netraucēti paust savu viedokli. Viņa pati izveidojusi profilu „Nē Kremļa meliem!”, un tas regulāri tiekot bloķēts.
Draugiem.lv radošais direktors Guntars Meluškāns skaidro, ka portāla lietotāji netiek vērtēti pēc politiskās pārliecības, bet gan tiek vērtēts, vai ieraksti portālā atbilst portāla noteikumiem un saturam. "Ja, piemēram, ir lapa „Mēs par skaistu Latviju”, bet tur visu laiku ir teksti – krievi cūkas, visus nošaut, tad neatkarīgi no tā, cik skaists ir lapas nosaukums, tā tiks bloķēta. Ja ir lapas Kremļa politikas atbalstam, ja tur nav nekā tāda, kas aicina uz naida kurināšanu vai sacelšanos, tad tā netiks bloķēta,” portāla politiku profilu bloķēšanā skaidro Meluškāns.
Pēc viņa teiktā, portāla veidotājiem nav tādas kapacitātes, lai kontrolētu pilnīgi visu vairāk nekā 700 000 lietotāju ierakstus, tādēļ tiek reaģēts tad, kad tiek iesūtīta sūdzība. „Ja lapa nav bloķēta, tad neesam saņēmusi sūdzību vai arī neesam saskatījuši nekādu pārkāpumu. Ja tiek aicināts diskutēt par Latgales atdalīšanos, tad pēc būtības tas nav aizliegts. Cits jautājums ir par aicinājumu Latgalei atdalīties,” norāda Meluškāns.
Draugiem.lv arī lūdzot tiesībsargājošo iestāžu viedokli gadījumos, kad pašiem ir grūti izsvērt, vai ierakstītie teksti nepārkāpj normatīvos aktus. Bieži ieraksti esot „slideni”, tādēļ neesot viegli pieņemt lēmumu.
Runājot par konkrētās lietotājas bloķēšanu, Meluškāns norāda, ka ar "Nē Kremļa meliem!" bloķēšanai neesot nekāda sakara. „Pret konkrēto lapu mums nav nekādu iebildumu, pretējā gadījumā tā būtu dzēsta. Viņas profils ir vairākkārt bloķēts tieši tāpat kā viņas "oponenta" profils - par pārlieku karstasinīgiem komentāriem, kas nereti pāraug savstarpējos apvainojumos, kas pārkāpj portāla noteikumus,” bloķēšanas iemeslus skaidro draugiem.lv pārstāvis.
Kā uzsver Meluškāns, tā esot neliela, bet skaļa dažādus uzskatus pārstāvoša ļaužu kopa, kas viens otru nepārtraukti apsaukā un sūta sūdzības gan draugiem.lv uzturētājiem, gan citiem medijiem. „Neviens no viņiem nebauda īpašas privilēģijas un nesaņem īpaši skarbus sodus - parastā bloķēšana uz laiku par sabiedriskās kārtības traucēšanu. Politiskie uzskati šajā gadījumā nespēlē nekādu lomu, jo vairumā gadījumu viņi saņem sodu par nesmuku izrunāšanos, apsaukāšanos un goda aizskaršanu,” norāda Meluškāns.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
