Iesaki rakstu: 
31. martā gaidāmajā Zatlera Reformu partijas (ZRP) kopsapulcē plānots ievēlēt trīs jaunus valdes locekļus, jo divu valdes locekļu vietas palikušas tukšas kopš partijas sašķelšanās rudenī. Viens no jaunajiem ZRP valdes locekļiem, visticamāk, būs Romualds Ražuks. Valdes locekļu pārvēlēšanas jautājuma parādīšanās dienaskārtībā var radīt debates par vēl kāda esošā valdes locekļa nomaiņu, kas gan netiek prognozēts.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, no ZRP aizgājušā Klāva Olšteina vietā darbam partijas valdē varētu virzīt kādu no Saeimas frakcijas deputātiem vai ministriem. Patlaban visvairāk apspriestas trīs kandidatūras – ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un Saeimas deputāti Vjačeslavs Dombrovskis un Edmunds Demiters.
ZRP valdi personisku apsvērumu dēļ plāno pamest arī no Vidzemes reģiona ievēlētā Ineta Kļaviņa. Viņas vietā darbam valdē plānots virzīt Saeimas deputātu Romualdu Ražuku.
ZRP kopsapulcei valdē jāpārvēl arī pārstāvis no Zemgales reģiona, jo arī šī vieta valdē palika tukša pēc šķelšanās, kad no partijas kopā ar Olšteinu aizgāja jelgavnieks Viktors Valainis. Plānots, ka viņa vietā valdē varētu virzīt pašreizējo partijas Zemgales reģiona koordinatoru Edmundu Jurēvicu.
Edgars Rinkēvičs partijā iestājās tikai pirms dažām nedēļām, lai gan ir viens no tās idejiskajiem „tēviem” kopš partijas rašanās. Ārlietu ministra amats, kas saistīts ar biežiem komandējumiem ārpus valsts, viņam varētu traucēt piedalīties visās ZRP valdes sēdēs.
Pēdējā laikā neoficiāli dzirdēti viedokļi, ka Vjačeslavs Dombrovskis, kurš vada Saeimas Tautsaimniecības komisiju un arī ir viens no pretendentiem uz ZRP valdes locekļa amatu, pēdējā laikā pakāpies ēnā, lai gan viņa politisko potenciālu partija būtu varējusi veiksmīgāk izmantot, īpaši valodas referenduma un sabiedrības saliedēšanas kontekstā. Edmunds Demiters, kurš politikā ienāca no biznesa aprindām, kļuvis par Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru un tiek uzskatīts par ietekmīgu cilvēku partijā.
Patlaban ZRP valdē darbojas 13 no paredzētajiem 15 valdes locekļiem. Valdē ir Valdis Zatlers, nodokļu konsultants Ainis Dābols, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, Saeimas deputāts Jānis Ozoliņš, izglītības un zinātnes ministra padomnieks Reinis Tukišs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, viena no ZRP dibinātājām Sandra Sondore–Kukule, sabiedriskā darbiniece Sarma Freiberga, Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs, sabiedriskā darbiniece Vija Tirzmale, ZRP Kurzemes reģiona koordinators, uzņēmējs Jānis Vilnītis, Saeimas deputāts Juris Viļums un jau minētā Vidzemes reģiona pārstāve Ineta Kļaviņa.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
