Iesaki rakstu: 
Starptautiskās lidostas Rīga jaunā vadība gatavo vēstuli par lidsabiedrību licencēšanu un sertificēšanu atbildīgajai Civilās aviācijas aģentūrai, kurā to informēs par lidsabiedrības airBaltic kavētajiem maksājumiem, jo tie liecina par finansiālajām grūtībām, kas potenciāli var apdraudēt aviopārvadājumu drošību. Līdz ar to pastiprinās ar Aivara Lemberga ietekmi saistīto spēku spiediens uz aviokompānijas airBaltic šefu Bertoltu Fliku.
„Es otrdien [4. janvārī] uzdevu sagatavot vēstuli Civilās aviācijas aģentūrai, ka viņš [Fliks] ir nenopietns partneris. Kā var būt tā, ka viena liela lidkompānija, kura Latvijā aizņem 66% tirgus, ir ļoti finansiāli nestabila? Tas nozīmē, ka tā ir valstiska problēma. Mēs redzam, ka tā ir bīstama situācija, tās lidmašīnas var būt bīstamas. Ja Fliks nevar samaksāt stāvvietām, tad varbūt viņš nevarēs samaksāt par lidmašīnu apkopi?” Pietiek izteicās jaunais lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse (ZZS).
Runa ir par naudu, ko airBaltic ir parādā lidostai Rīga par lidmašīnu apkalpošanu. Šī parāda dēļ lidosta arī atteikusies pārslēgt 1. janvārī beigušos līgumu ar airBaltic par lidmašīnu nodrošināšanu ar stāvvietām, tādēļ jau otro nedēļu lidsabiedrībai šī maksa tiek aprēķināta pēc starptautiski noteiktās likmes, kas ir aptuveni 2000 eiro par lidmašīnu (aptuveni trīsreiz vairāk nekā līdz šim).
No atbildīgo amatpersonu neoficiāliem izteikumiem noprotams, ka lidostas sūdzība par airBaltic Civilās aviācijas aģentūrai diez vai varētu beigties ar ko vairāk kā Flikam nepatīkamu skaidrošanos un „saukšanu uz paklāja”, lai arī aģentūras rokās ir lidsabiedrību licencēšana un sertificēšana.
Ir versija, ka patiesais mērķis Flika nervu bojāšanai varētu būt Aivara Lemberga vēlme panākt savu ietekmi airBaltic pēc tam, kad Satiksmes ministriju savā pārziņā pārņēma viņa kontrolētā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Līdz ar to Flika pozīcijas varētu būt atkarīgas no viņa piekāpības.
Pietiek jau rakstīja, ka decembra sākumā, kad Rīgā viesojās airBaltic netiešais kreditētājs - Krievijas multimiljonārs Vladimirs Antonovs, ar viņu tikās arī Lembergs. Neoficiāli tika pieļauts, ka Antonovs ar Lembergu pārrunājis arī Satiksmes ministrijas pozīciju attiecībā uz airBaltic un Fliku.
52,6% airBaltic kapitāldaļu pieder valstij, bet otram akcionāram - Flika Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) – 47,4% kapitāldaļu. Līdz decembra vidum 100% BAS piederēja Flikam, bet šobrīd 50% uzņēmuma kapitāldaļu nonākušas ārzonas kompānijas Taurus Asset Management Fund Limited īpašumā. Vienlaikus ar šīm izmaiņām Fliks no 18,27 līdz 31 miljonam latu palielināja divu komercķīlu apjomu Antonova kontrolētajai Snoras bankai piederošajā Latvijas Krājbankā. Vienlaikus BAS valdē parādījies 1978. gadā dzimušais Janeks Jeļkins, kuram saskatāma saikne ne tikai ar Krājbanku, bet arī ar Ventspils mēru.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
