Pat datus par nodokļiem KPV nespēj safabricēt tā, lai netiktu pieķerti ar nolaistām biksēm
Imants Liepiņš27.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Partija KPV LV izcēlusies ar kārtējo sabiedriskās domas manipulāciju: ar KPV LV simboliku publicēti nepatiesi apvainojumi par Latvijas valsts nodokļu sistēmu, balstot apvainojumus Latvijai uz sen jau kā novecojušiem datiem.
Galerijā pie raksta redzamas KPV LV izplatītās bildītes, kurās pievienoti vēl klāt četri burti “OECD”, taču bildīšu autori manipulatīvos nolūkos ir paņēmuši... piecus gadus senus datus. Šeit aprakstītie attēli ņemti no KPV LV kandidāta Māra Darģa (12. numurs KPV LV Rīgas sarakstā) profila facebookā.
Tā vienā bildītē redzams grafiks, saskaņā ar kuru iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) Latvijā 2013. gadā bijis 24%, taču aizmirsts tāds “sīkums”, ka šogad tas ir samazināts uz 20% itin visām algām par summu līdz 20 000 eiro gadā! Tikai tiem, kam algas gadā pārsniedz 20 un 50 tūkstošus, ir jāmaksā attiecīgās progresīvās likmes.
Visiem mazo algu saņēmējiem IIN ir samazināts. Turklāt arī pelnošākajiem ir jāsāk maksāt palielinātās IIN likmes tikai no tās algas daļas, kas pārsniedz 20 tūkstošus gadā — tas tāpēc, lai neiznāktu, ka labākie darbinieki tiktu “sodīti par sekmēm”.
Nākamajā bildītē redzams neapliekamais minimums, kas Latvijā uzrādīts tikai skait’la “
Bet par šodienu patiesība ir tāda, ka šogad Latvijā neapliekamais minimums ir 200 eiro mēnesī (turklāt par katru apgādājamo neapliekamais minimums pieaug par vēl 200 eiro), turklāt no pagājušā gada ir ieviests nevis ikmēneša, bet gan gada neapliekamais minimums. Pagājušogad tas bija 1380 eiro par visu gadu kopsummā, bet šogad pieaug līdz 2400 eiro gadā, plus vēl 600 eiro limits attaisnotajiem maksājumiem par izglītību, medicīnu utt.
Tātad, ja ģimenē ar diviem maziem bērniem tēvs strādā, bet sieva pa vidu bērnu audzināšanai piepelnās, tēva neapliekamais minimums gadā būs 7200 eiro, bet var sasniegt pat 9000 eiro gadā, ja tiek izmantots viss attaisnoto izdevumu limits trim personām, un arī sieva savu 2400 + 600 eiro neapliekamo minimumu (pat tad, ja viņa saņem kaut vai tikai autoratlīdzības) var izmantot tāpat kā jebkurš no mums.
Šādā veidā KPV LV savā interneta aģitācijā apzināti izmanto novecojušus un nepatiesus datus, kuri bija spēkā laikā, kamēr Latvija bija spiesta pārvarēt krīzi — taču kopš tā laika šie zemie krīzes laiku limiti ir daudzkāršoti, ko KPV LV apzināti noklusē.
Tāpat jāņem vērā, ka tagad neapliekamo minimumu rēķina uz visu gadu, ne pa mēnešiem: ja cilvēks vairākus mēnešus bijis bez oficiāliem ienākumiem, viņa limits automātiski pārvirzās uz citiem mēnešiem. Turklāt no nākamā gada neapliekamais minimums augs vēl par 30 eiro mēnesī — arī šis fakts tiek apzināti noklusēts, tracinot sabiedrību ar sen novecojušiem datiem.
Ir arī redzama bildīte “IIN īpatsvars ES valstīs 2015.g., %” ar absolūti neiespējamu 74 procentu rādītāju Latvijai, turklāt nepapūloties paskaidrot, tieši no kā šie 74% rēķināti (vai attiecībā pret ko).
Vienīgais, ko šeit varētu saskatīt, ir IIN iekasēšanas procents no teorētiski iespējamā maksimuma pie pilnas nodarbinātības, ja bezdarbs tiktu izskausts pilnībā un visi strādājošie regulāri strādātu vēl virsstundas (jāatzīmē, ka reālajā pasaulē, nevis interneta bildītēs 2015. gadā nodokļi Latvijā tika iekasēti ar plusa zīmi pret iepriekšējo gadu).
Visbeidzot, absolūti aplams ir grafiks “Tiešo darbaspēka nodokļu īpatsvars neto darba algai 1000 eiro ES valstīs 2013. gadā”. Te tiek apgalvots, ka Latvijā darbaspēka nodokļi esot sasnieguši 43% no neto algas, kas esot vislielākais skaitlis Eiropā.
Salti meli: šobrīd darbaspēka nodokļi veido 31% no neto algas (20% IIN + 11% sociālais nodoklis), bet iepriekšējos gados bija tikai par 3% vairāk (pirms IIN samazināšanas). Gan 31%, gan 34% likmes ar darbaspēka nodokļiem atbilst Eiropas vidējam līmenim, ierindojot Latviju kaut kur starp Itāliju, Poliju, Nīderlandi un Austriju.
Iespējams, grafikus gatavojušie nejēgas ierindojuši starp darbaspēka nodokļiem arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tomēr VSAOI nav nodokļi: VSAOI mēs maksājam sev, savām individuālajām vajadzībām, jo no tām nepieciešamības gadījumā tiek finansēti mūsu bezdarbnieku pabalsti, māmiņalgas, veselības aprūpe utt. Apdrošināšana (pat ja to administrē valsts iestādes) nav nodoklis, bet gan mūsu pašu nodrošinājums nebaltām dienām.
Nupat jau astoņus mēnešus spēkā ir nodokļu reforma, kuras laikā paceltas minimālās algas, vienlaikus samazinot IIN likmi, reformējot UIN samaksas atpakaļrāpulīgo kārtību, paralēli apkarojot čaulas kompānijas, moikbanku shēmas u.tml. Pirmo reizi vēsturē no valsts budžeta medicīna šogad finansēta vairāk nekā miljarda eiro apmērā (un tas — pat neieskaitot privāto veselības apdrošinātāju maksājumus slimnīcu kasēs un daudzo privātklīniku apgrozījumu).
Rezultāts: pirmajā pusgadā nodokļos Latvijā iekasēts par 15% vairāk, nekā bija plānots, un bezdarbs turpina lēnām sarukt. IKP pieaudzis par vairākiem procentiem, bet inflācija vienlaikus neaug līdzi, paliekot normas robežās. Naudas izteiksmē tas nozīmē, ka valsts budžetā pirmo reizi vēsturē izveidojies 2/3 miljarda eiro tīrais pārpalikums. Un gads vēl nav beidzies!
Tā kā tukšrunātājiem KPV LV nav nekādi, nu pavisam nekādi taustāmi darba rezultāti, ar kuriem palepoties vēlētāju priekšā (ne kā partijai kopumā, ne tās biedriem individuāli — ja neskaita 5000 eiro mēnesī saņemšanu no Rūdolfa Meroni sagrābtajiem uzņēmumiem Ventspilī vai vēl 2000 eiro pieprasīšanu no kāda atkritumu uzņēmuma), tad jāfabricē propagandas bildītes internetā, kurās redzami tīšuprāt nepatiesi un sen jau kā novecojuši dati.
“Valstij jāsāk ar sevi” — pat KPV LV reklāmas sauklis cenšas novelt atbildību no šīs partijas par nepieciešamību rīkoties, no tās vēlētājiem, kandidātiem vai “līderiem” pārliekot prasību pēc rīcības uz Latvijas valsti (tātad mūsu sabiedrību kopumā — ieskaitot tos cilvēkus, kuri nekad nebalsos par populistu balamutēm).
Tā nu valsts tiešām ir sākusi ar sevi, tā ir rīkojusies, tā ir sākusi samazināt nodokļus visiem darba ņēmējiem un pelnošajiem uzņēmumiem, vienlaikus uzsākot nodokļus iekasēt sekmīgāk — un ir guvusi ievērības cienīgus rezultātus. Patiesībā tik labus rezultātus, ka tai sīkpartijai, kas pieprasa rīcību no valsts (un nevis no sevis), tagad atliek vienīgi apmelot Latviju ar tīšuprāt aplamiem un sen kā novecojušiem cipariem.
Bet pat to viņi neprot tā, lai netiktu pieķerti ar nolaistām biksēm.
Oriģinālā saite: https://www.facebook.com/photo.php?fbid=2442763412616850&set=a.1386161048277097&type=3&theater
.jpg)
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
