Pat mūsu „Civilās aizsardzības plāns” ir spēkā neesošs un nederīgs
Pietiek lasītājs26.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sēžu mājās, nekur neeju. Domāju visādas domas un nodomāju, ka jāpārbauda, kādā tad īsti valstī mēs dzīvojam! Gribēju saprast, kas ir ar mūsu civilās aizsardzības plānu, un palūdzu kāda lauku jurista palīdzību, lai tam visam izburtos cauri. Secinājām, ka mums NAV nekāda plāna. Iespējams, mēs te, laukos sēžot, mājās neko nesaprotam, bet, manuprāt, mums ir taisnība, un ierēdņi ir trīsarpus gadus vazājušies pa sapulcēm, tērējuši naudu, deldējuši bikses un tā arī neko nav izdarījuši. Cilvēks, kas šobrīd vada Operatīvās vadības centru, trīsarpus gadu laikā tā arī neko nav izdarījis!
“Civilās aizsardzības plāns”, tas, kas publicēts VUGD mājaslapā https://www.vugd.gov.lv/lat/par_vugd/tiesibu_akti, ir pamatots ar “Civilās aizsardzības likumu”, kas nav spēkā kopš 2016.gada 1.oktobra, jo no 2016.gada 1.oktobra spēkā ir “Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums”.
“Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma” Pārejas noteikumu 4.punkts nosaka: “Valsts civilās aizsardzības plāns, kas apstiprināts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai (t.i.01.10.2016.), ir spēkā līdz 2017.gada 1.augustam”.
Ministru kabinets līdz 2017.gada 2.augustam apstiprina valsts civilās aizsardzības plānu” Tātad, kopš 2017.gada 2.augusta vajadzēja būt apstiprinātam jaunam “Civilās aizsardzības plānam”, bet no 2017.gada 2.augusta mūsu valsts dzīvo bez “Civilās aizsardzības plāna”, jo Ministru kabinets līdz 2017.gada 2.augustam nav izpildījis “Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma” Pārejas noteikumus. Es neatrodu, ka šis 2017.gada 2.augusta termiņš būtu pagarināts (varbūt ir, bet nu neatrodu).
Tikai 2017.gada 7.novembrī Ministru kabinets ir izdevis noteikumus Nr.658 “Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju”, bet tie ir tikai noteikumi par plāna struktūru un tajā iekļaujamo informāciju un vienlaicīgi liecina par to, ka likumā noteiktajā termiņā MK nav izpildījusi likumu.
Tāpat “Civilās aizsardzības plānā”, kas publicēts VUGD mājas lapā, ir atsauces uz spēkā neesošiem MK noteikumiem: 2009.gada 22.decembra Nr.1644 “Kārtība, kādā pieprasa un izlieto budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" līdzekļus”, 2005.gada 19.jūlija Nr.532 “Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem”, 2007.gada 26.jūnija Nr.658 “Pašvaldības, komersanta un iestādes civilās aizsardzības plāna struktūra, tā izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtība”, 2007.gada 18.septembra Nr.626 “Noteikumi par paaugstinātas bīstamības objektu noteikšanas kritērijiem un šo objektu īpašnieku (valdītāju, apsaimniekotāju) pienākumiem riska samazināšanas pasākumu nodrošināšanai”, 2008.gada 22.septembra Nr.772 “Noteikumi par civilās aizsardzības mācību veidiem un organizēšanas kārtību”, 2000.gada 2.maija Nr.168 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā", 2007.gada 26.jūnijā Nr.423 “Pašvaldības, komersanta un iestādes civilās aizsardzības plāna struktūra, tā izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtība”
Protams, daļai no šiem spēkā neesošajiem MK noteikumiem ir pieņemti kādi tos aizstājoši, bet tad nevar atsaukties uz vecajiem noteikumiem.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
