Iesaki rakstu: 
Vai nu valdības partijas neapzinās gaidāmo lēmumu smagumu, vai katra no tām – gan Vienotība, gan Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nolēmušas līdz pēdējam brīdim turēt kārtis pie sevis, nekļūstot par pirmo sliktās ziņas nesēju. Tā varētu raksturot manieri, kādā koalīcijas līderi atbild uz jautājumiem par gaidāmo valsts 2011. gada budžeta pieņemšanu.
„Viss būs labi” un „Mēs nekādus ciparus neesam redzējuši” - tādas ir ierastākās atbildes; pirmās tiek teiktas ar smaidu, otrās – noplātot rokas, kā to jau kuro nedēļu dara ZZS līderi Augusts Brigmanis, Raimonds Vējonis un Aivars Lembergs. Vēl trešdienas vakarā, Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis Pietiek apgalvoja, ka „par budžeta konsolidācijas pasākumiem šobrīd nav informēts pat premjers”.
Kopš starptautiskā aizdevuma programmas uzsākšanas, ierasts, ka sliktā policista loma tiek atvēlēta aizdevējiem. Ar partijām nesaistītas amatpersonas, kuras uztur kontaktus ar SVF un EK pārstāvjiem, Pietiek ir uzsvērušas: nav nekādu pazīmju, ka aizdevēji piekritīs mazākam budžeta deficīta samazinājumam nekā minimālais apmērs, kas minēts pēdējā, jūnijā parakstītajā vienošanās memorandā – tas ir 395 miljoni latu.
Tikmēr jaunais finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) vadības apstiprināšanas dienā Pietiek pauda pārliecību, ka konsolidēt vajadzēs mazāk par 350 miljoniem. Bet pēc tam, kad jau otrdien amatpersonas zināja par nākamajā dienā gaidāmo Centrālās statistikas pārvaldes paziņojumu, ka šā gada trešajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) ir pieaudzis par 2,7%, tas ir, vairāk, nekā cerēts, izskanēja optimistiskas prognozes, ka maksimums, ko nāksies konsolidēt būs 300 miljoni vai pat zem tiem. Šādas prognozes Pietiek paudis ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) un Zaķis.
Jaunās valdības deklarācijā ierakstīta atsauce uz Dombrovska iepriekšējās valdības starptautiskajiem aizdevējiem doto solījumu: pakāpeniski samazināt budžeta deficītu, par pamatscenāriju ņemot: 2011.gadā – 6% no IKP, 2012.gadā – 3% no IKP. Tas, par ko notiks izšķirošās debates ar aizdevējiem, vai smagākos lēmumus pieņemt pašlaik, lai 2011. gadā atliktu pārkāpt tikai astei, vai atlikt, aprobežojoties ar minimumu. Ja Vienotība un ZZS izlems par labu pēdējam scenārijam, nākamgad valdībai būs jāspēj pārvarēt bezdibeni, kas šķir budžetu ar 6% deficītu no 3% deficīta.
Pašlaik valdības partijas ir ar Saeimas vēlēšanās nupat iegūtu svaigu un spēcīgu mandātu, kas pēc gada būs padeldēts. Zaķis atgādina, ka premjers arī pirms vēlēšanām brīdinājis – budžeta deficīts būs jāmazina, nodokļi būs jāpalielina, un vēlētāji tik un tā nobalsoja par Vienotību.
Tomēr no sarunām ar Vienotības politiķiem izriet, ka arī premjera partijā atšķiras viedokļi, vai šobrīd iet uz sāpīgiem lēmumiem. Kā atzina Zaķis, pašlaik politiķiem vairs nav „bubuļa, ka, nesamazinot deficītu būs valsts bankrots”. Šī sajūta varētu mazināt Vienotības un zaļo zemnieku motivāciju būt izlēmīgiem jau šogad.
Seko mums 
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.