Pateicoties Burovam, LTV Ziņu dienesta vadītājas Elksnes ģimene saglabā vismaz 5000 eiro ikmēneša ienākumus
PIETIEK25.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pateicoties jaunā Rīgas mēra Oļega Burova lēmumam par savu padomnieku „darbā ar iedzīvotājiem” iecelt nu jau bijušo bēdīgi slavenā nodibinājuma „Riga.lv” valdes locekli Ģirtu Dripi, Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta vadītājas Ivetas Elksnes un viņas dzīvesbiedra Dripes ģimene saglabā vismaz 5000 eiro ikmēneša ienākumus.
Kā rāda nesen Pietiek publiskotie Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta darbinieku atalgojuma dati, Elksnes vidējie mēneša ienākumi „sabiedriskajā” televīzijā ir vairāk nekā 3000 eiro.
Pēc Valsts kontroles atklājumiem, ka Rīgas dome pēdējos trīs gados caur diviem saviem nodibinājumiem – Elksnes dzīvesbiedra vadīto „Riga.lv” un Rīgas Tūrisma attīstības biroju nesaimnieciski izlietojusi 20,9 miljonus eiro rīdzinieku naudas, varēja šķist, ka LTV Ziņu dienesta vadītājas ģimene vairs nebūs finansiāli tieši atkarīga no Rīgas domes vadības labvēlības.
Taču šī atkarība tomēr turpināsies, - jaunais Rīgas mērs Burovs ir izlēmis, ka viens no viņa trim padomniekiem būs Elksnes dzīvesbiedrs, kādreizējais Aināra Šlesera padomdevējs un domubiedrs Dripe (abi attēlā), kurš oficiāli rūpēsies par „darbu ar iedzīvotājiem”.
Līdz šim Dripe Rīgas domē saņēma 1799,93 eiro mēnešalgu kā domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieks, savukārt nodibinājumā „Riga.lv” oficiāli saņēma vismaz 430 eiro mēnesī, - kopā tātad vairāk nekā 2200 eiro, nerēķinot iespējamās papildpiemaksas no izšķērdīgi dzīvojušā nodibinājuma līdzekļiem.
Tagad līdz ar Burova lēmumu izrādās, ka LTV Ziņu dienesta vadītājas un Rīgas mēra padomnieka ģimene no pārmaiņām pašvaldībā neko nav zaudējusi, drīzāk jau otrādi, - ja iepriekš piektā daļa Elksnes dzīvesbiedra mēneša ienākumu bija par „Riga.lv” miljonu izsaimniekošanas „uzraudzību”, tad kopš 20. augusta, kā rāda Lursoft dati, Dripe kopā ar bijušo „Riga.lv” valdes priekšsēdētāju ir kļuvis par nodibinājuma likvidatoru.
Pietiek jau informējis, ka, neraugoties uz LTV Ziņu dienesta vadītājas ģimenes labklājības tiešo atkarību no Rīgas domes vadības, LTV vadība nekādus riskus ziņu objektivitātei nav saskatījusi, šo savu secinājumu argumentējot ar to, ka Elksne tieši nedodot norādījumus par pašvaldības tēmu atspoguļojumu.
„LTV Ziņu dienesta vadītāja Iveta Elksne ir informējusi LTV valdi par viņas dzīvesbiedra ieņemamo amatu nodibinājuma “Riga.lv” valdē. Ņemot vērā dzīvesbiedra ieņemamo amatu, Iveta Elksne, pildot LTV Ziņu dienesta vadītājas darba pienākumus, nepieņem lēmumus, kas jebkādā veidā saistīti ar Rīgas domes darba atspoguļojumu LTV Ziņu dienesta veidotajā saturā. Līdz ar to, izvērtējot situāciju, interešu konflikts nav saskatīts,” skan LTV vadības oficiālais skaidrojums.
Par to, ka Elksne ir tiešā priekšniece cilvēkiem, kuri šādus lēmumus pieņem, LTV vadība savā skaidrojumā neko nav minējusi.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.