Pauliņš Latvijas radio vadītāja posteni ieguvis un Siksnis zaudējis, pateicoties Mjartāna, Dulevskas un Zviedra balsojumam
PIETIEK22.12.2014.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Sociologs Aldis Pauliņš balsojumā par Latvijas radio valdes priekšsēdētāja posteni uzvarējis, pateicoties Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu Daiņa Mjartāna, Aijas Dulevskas (viņa ir padomes priekšsēdētāja vietniece) un Ivara Zviedra balsīm, - tā rāda Pietiek rīcībā esošā neoficiālā informācija par slepenā konkursa "fināla" norisi.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, pārsteigums tas varētu būt bijis vienīgi pašam Pauliņam, kurš neesot rēķinājies ar NEPLP vairākuma atbalstu (pret viņu bijuši padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants un padomes loceklis Gints Grūbe). Debates pirms izšķirošā balsojuma bijušas pietiekami īsas, lai radītu skaidru priekšstatu, ka notikusi jau iepriekšēja vienošanās.
Savukārt līdzšinējam Latvijas radio vadītājam Jānim Siksnim (attēlā), kurš līdz ar pirmdienas balsojumu savu amatu zaudē, šim iznākumam pretēji publiski paustajam izbrīnam patiesībā bijis jābūt labi saprotamam un gaidāmam, - tā Pietiek apliecina avoti NEPLP.
Siksnim, kurš sīvi pretojies vienotā sabiedriskā medija izveidei, labi apzinoties, ka līdz ar tā izveidošanu augsto amatu noteikti zaudēs, vairākkārt likts skaidri manīt, ka šī nostāja nesakrīt ar NEPLP vairākuma uzskatiem, kas joprojām ir par labu vienotā medija izveidei.
Vēl vairāk - kā liecina Pietiek avotu apliecinātais, Siksnis jau ilgāku laiku skaidri apzinājies, ka viņš ar savu "turēšanos pie krēsla" tiek uzskatīts par nopietnu šķērsli NEPLP iecerētajām pārmaiņām sabiedrisko mediju jomā, un līdz ar sava pilnvaru termiņa beigām janvāra vidū reāli uz darba turpināšanu cerēt nav varējis.
Tomēr Pauliņš radio valdes priekšsēdētāja posteni ieguvis tikai ar minimālu NEPLP locekļu vairākumu, liecina Pietiek avoti, kurpretī abi pārējie jaunie radio valdes locekļi Sigita Kirilka un Uldis Lavrinovičs ievēlēti pārliecinošāk.
Saskaņā ar NEPLP iekšēju vienošanos Zviedris nodrošina komerciālo vietējo un reģionālo audiovizuālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kabeļtelevīziju un kabeļradio uzraudzību, kā arī atbild par jautājumiem, kas saistīti ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību nodrošinošo tehnoloģiju attīstību.
Mjartāns uzrauga VSIA Latvijas Radio un komerciālo audio elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomu, bet Dulevska veic komerciālo nacionālo un pārrobežu audiovizuālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pārraudzību un grozījumu projektu izstrādi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.
Grūbe atbild par VSIA Latvijas Televīzija pārraudzības nodrošināšanu un koordinē jaunā sabiedriskā medija izveides procesu, bet Dimants līdztekus priekšsēdētāja pienākumiem veic vispārējo koordināciju, operatīvo vadību un starptautisko sadarbību.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
