Pāvestam ticis vienīgais prezidenta kancelejas olu trauks, bilancē vēl 224 citas dāvanas
PIETIEK10.06.2013.
Komentāri (2)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidents Andris Bērziņš šopavasar jaunajam Romas pāvestam uzdāvinājis vienīgo Valsts prezidenta kancelejas bilancē laimīgā kārtā atradušos sudraba olu trauku, bet kancelejas krājumos palikušas vēl 224 citas potenciālās dāvanas, - šādu oficiālu skaidrojumu Pietiek saņēmis no prezidenta kancelejas.
Pietiek jau informēja - nemaz nebija viegli Valsts prezidenta kancelejā noskaidrot, kam pieder ideja jaunajam Romas pāvestam dāvāt sudraba olu turētāju, kas izraisīja apšaubāmu asprātību vētru sociālajos tīklos un izbrīnu - kam gan ienācis dāvināt šādu dārgmetāla lietu pāvestam, kurš pazīstams ar savu noliedzošo attieksmi pret visa veida greznību.
Tikai pēc ilgākas sarakstes izdevās noskaidrot, ka atbildību par šo lēmumu kolektīvi uzņemas viss prezidenta padomnieku korpuss un ka speciāli pāvestam trauks neesot pirkts, - tas laimīgā kārtā esot atradies prezidenta kancelejas bilancē. Savukārt, lai noskaidrotu, cik vēl olu trauku ir tās krājumos, bija nepieciešams Valsts prezidenta kancelejā vērsties ar oficiālu iesniegumu.
Nu Valsts prezidenta kanceleja oficiāli atklāj, ka pašlaik kancelejas grāmatvedības uzskaitē ir 38 protokolāro dāvanu veidi - kopā 224 priekšmetu vienības. Protokolāro dāvanu vērtība saskaņā ar protokola normu noteikumiem netiekot izpausta to saņēmējiem, tādēļ prezidenta kanceleja to neatklājot, taču kopā kancelejas grāmatvedības uzskaitē esošo protokolāro dāvanu kopējā vērtība ir 11 245 lati.
Kā atklāj kanceleja, šīs dāvanas iegādātas laika posmā no 2010.gada 24. novembra no Latvijas Bankas, SIA ,,SK Tīne", SIA „Daiļrade RC", SIA ,,JLU Technologies", SIA „FOSAL", SIA ,,LKC", VSIA „Latvijas Proves birojs", IK „Martas Krastas Galerija", SIA „Patafons", SLA „Parnass Presentreklam", IK „Raimonds Cīrulis", SIA „Salons Māksla", Aivars Hauks, AS „Reklāmas un zīmogu fabrika", Kestuta Fedirkas, SIA „Anda - 2", SIA „Rota - L", Rudītes Jēkabsones un SIA „Mikrofona ieraksti".
Pirms jebkuras preces vai pakalpojuma iegādes rūpīgi tiekot izvērtēta to iegādes nepieciešamība. Dāvanas tiekot izraudzītas, iespējami plaši atspoguļojot Latvijas nacionālo identitāti, vienlaikus ņemot vērā dāvanas saņēmēja valsts nacionālās tradīcijas, savukārt dāvanu izvēle tiekot veikta koleģiāli, sadarbojoties Kancelejas struktūrvienībām.
PROTOKOLĀRO DĀVANU SARAKSTS
Nr. Protokolārās dāvanas nosaukums Vienību skaits
1. Grāmata (Ceļš uz Latvijas valsti) 3
2. Fotoalbums (Latvija, Kurzeme, Vidzeme, Rīga tuvplānā) 14
3. Fotoalbums „Citāda Latvija" 5
4. Fotoalbums „Rīga" (izm. B5) 6
5. Fotoalbums „Rīga" (izm. A4) 1
6. Grāmata „Rīga" ādas kārbā 3
7. Sudraba trauks ar ģerboni (autordarbs) 10
8. Apsudrabots trauks ar ģerboni (autordarbs) 6
9. Lina galdsega 2
10. Šalle ar dzintara pavedienu 1
11. Rokausta lina šalle 10
12. Baltu rota - piespraude 1
13. Kaste dāvanu iesaiņošanai (ādas, dažādi izmēri) 11
14. Kaste servīzes iesaiņošanai (dažādi izmēri) 9
15. Monēta - „Latviešu ābece" 2
16. Monēta - „Laika monēta" 1
17. Monēta - „Rīga" 4
18. Monēta - „Miglā asaro logs" 4
19. Monēta - „Hercogs Jēkabs" 2
20. Monēta - „Valsts" 1
21. Monēta - „Rīgas doms" 4
22. Monēta - „Akmens monēta" 10
23. Monēta - „Dzintara monēta" 5
24. Monēta - „Sudraba pieclatnieks" 32
25. Monēta - „Zelta ābele" 1
26. Monēta - „Latvijas monēta" 1
27. Monēta - „Ūdens monēta" 3
28. Porcelāna tasītes ar ģerboni (autordarbs) 14
29. CD mūzikas ieraksts 2
30. DVD mūzikas ieraksts 1
31. Apročpogas ar ģerboņa gravējumu 20
32. Pildspalva ar ģerboņa gravējumu 8
33. Vāze (autordarbs) 4
34. Piemiņas plakete ar ģerboni un Valsts prezidenta parakstu 19
35. Ierāmēta glezna (autordarbs) 1
36. Dzintara piespraude sudraba ietvarā (autordarbs) 1
37. Dzintars 1
38. Keramikas trauku komplekts (autordarbs) 1
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
