Pavļuta pārraudzītais Nacionālais veselības dienests turpina mēģināt klusēt un izmeloties par „Pfizer” vakcīnām
PIETIEK15.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan publiski jau sen kļuvis zināms, ka veselības ministres Ilzes Viņķeles vadībā Latvija pagājušā gada nogalē atteicās no gandrīz miljona Pfizer/BioNTech Covid vakcīnu, tagad Daniela Pavļuta pārraudzītais Nacionālais veselības dienests turpina mēģināt klusēt un izmeloties šo vakcīnu sakarā. Šodien bez plašākiem komentāriem publicējam nule saņemtās atbildes no Nacionālā veselības dienesta vadības.
1) uz kādu tieši daudzumu „Pfizer” vakcīnu varēja pieteikties Latvija? Un 4) ar kādu tieši pamatojumu Jūsu iestāde atteicās izpaust konkrēto skaitli masu saziņas līdzeklim – TV3 Latvija?
Nacionālais veselības dienests (NVD) piedalās Eiropas Komisijas (EK) Vadības padomes dalībvalstu ekspertu darba grupā (Steering Board) un ikviens šīs komandas dalībnieks ir parakstījis Konfidencialitātes apliecinājumu, tādējādi apņemoties, ka jebkāda informācija, kas tiek izplatīta komandas sapulcēs, netiks izpausta. Tas nozīmē, ka saskaņā ar parakstīto konfidencialitātes apliecinājumu, NVD pārstāvim, kurš piedalās šajā komandā un, kur ir pieejama informācija par dalībvalstīm pieejamajiem apjomiem, nav izpaužama.
Šī informācija 8. janvārī tika saskaņota arī ar EK pārstāvniecību Latvijā. Pārstāvniecības atbilde par pieejamo vakcīnu apjomiem, nenosaucot konkrētus skaitļus, jo arī EK pārstāvniecība apstiprināja, ka informācija, kas nonāk Latvijas rīcībā piedaloties dalībvalstu ekspertu grupā ir konfidenciāla – tā izpaužama tikai un vienīgi atbildīgajām amatpersonām lēmumu pieņemšanai, nevis plašsaziņas līdzekļiem.
Ņemot vērā pastiprināto mediju interesi, 19. janvārī NVD vērsās EK ar jautājumu par izpaužamās informācijas apjomu, lūdzot skaidrot vai Latvija drīkst izpaust EK aprēķināto pieejamo vakcīnu apjomu Latvijai. EK apliecināja, ka tā kā šī informācija ir aprēķināta proporcionāli iedzīvotāju skaitam un dati tiek ņemti no Eurostat datiem, tad aprēķinātais apjoms nav konfidenciāla informācija un to drīkst izpaust. Kamēr šāds apliecinājums netika saņemts, NVD nebija tiesīgs izpaust pieejamo apjomu daudzumus (kā arī citas amatpersonas, kuru rīcībā nonāca šāda informācija, kas izpausta darba vajadzībām jeb lēmumu pieņemšanai), jo šī informācija bija pieejama tikai dalībvalstu ekspertu grupā, kur katrs dalībnieks ir parakstījis Konfidencialitātes apliecinājumu, tāpat arī tādi nekur citviet netika izpausti, tostarp arī EK tos nav paudusi un par apjomiem runājuši vien minot, ka tie ir aprēķināti proporcionāli iedzīvotāju daudzumam.
EK slēgtā līguma ar ražotāju "Pfizer"/"BioNTech" pamatapjoma ietvarā Latvijai bija iespēja pieteikties uz 841 342 vakcīnas “Comirnaty” devām.
2) no kā tieši bija atkarīgs „Pfizer” vakcīnu daudzums, uz kuru varēja pieteikties Latvija?
Saskaņā ar EK sniegto informāciju pamatprincips vakcīnu devu piešķiršanai dalībvalstīm ir uz iedzīvotāju skaitu balstīts sadales aprēķins. Tas ir proporcionāls aprēķins, kura pamatā ir iedzīvotāju skaits, nodrošinot taisnīgu sadalījumu starp visām dalībvalstīm.
3) kas tieši, kad tieši, ar kādu tieši pamatojumu pieņēma lēmumu par konkrēto „Pfizer” vakcīnu daudzumu, uz kuru pieteicās Latvija?
Lēmums ir pieņemts vienojoties visām iesaistītajām institūcijām, līdz ar to tas nav kādas amatpersonas vienpersonisks lēmums.
5) kura tieši Jūsu iestādes amatpersona (vārds, uzvārds, amats) pieņēma lēmumu par šī skaitļa izpaušanu?
Informācija no NVD tiek nodota tālāk Veselības ministrijai un nozares ekspertiem lēmumu pieņemšanai par nepieciešamo vakcīnu devu skaitu.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
