Iesaki rakstu: 
Katrs sevi cienošs un vieds cilvēks jau vismaz dažus gadus domā par to, kā samazināt patēriņu un pārtēriņu. Tas palīdz planētai, plastmasas atkritumos sapītiem jūras dzīvniekiem un mazina toksiskos dūmus izgāztuvēs. Arī premjers Krišjānis Kariņš mūs televīzijā nupat mudināja būt racionāliem un domāt par paradumu maiņu. Tikmēr medicīnas un vakcīnu speciālists Daniels Pavļuts izrāda īpašu viedumu ar vakcīnu iepirkumiem. Iepērk, nogrūž tālāk un tik saņem jaunas.
Pavļuts nupat valdības sēdē paziņoja, ka šobrīd ir būtiski pārdot un ziedot vakcīnas, kurām tuvojas beigu termiņš.
Šobrīd rezervē noliktavās ir kopumā 1 681 682 devas, no kurām vairums jeb 756 732 ir Pfizer/BioNTech izstrādātās Covid-19 vakcīnas Comirnaty. Cita starpā noliktavā atrodas 429 990 Janssen vakcīnu devu, 305 240 Spikevax devu, 131 010 Nuvaxovid devu, 53 980 Comirnaty bērnu vakcīnas un 4730 Vaxzevria vakcīnas devu.
Rudenī Latvija ziedoja vakcīnas brālīgajām tautām Āfrikas, Latīņamerikas un Klusā okeāna reģiona valstīs. Mūs it kā vienmēr ir mācījuši – neziedot nabadziņiem nederīgas lietas, bet tikai tādas, ko paši gribētu lietot. Nedod ukraiņu bēglim sapuvušu segu un vecas zeķes – vēl nupat šādi kauninājumi bija publiskajā telpā. Bet tagad, redz, izrādās, ka, Pavļutprāt (jeb kādu ierēdņuprāt?), šaubīgās vakcīnas var “nogrūst tālāk”.
Un skaties un brīnies - kopumā tuvākā mēneša laikā plānots saņemt 634 228 vakcīnas devu. Esošās aizgrūž prom, bet jau nāk jaunas kravas!
Var jau pirkt, ja ir vajadzība. Bet vai ministrija šoreiz ir ņēmusi vērā vakcīnu derīgumu termiņu un izdarījusi pareizas prognozes par potenciālo vakcinējamo skaitu? Vai arī atkal gatavosimies ziedot Ukrainai?
2021.gada 14.jūlija MK sēdes protokolā redzams, ka tika izskatīts Informatīvais ziņojums "Par vakcīnu Novavax un Sanofi pret Covid-19 iegādi 2021. gada 4.ceturksnī un 2022.gadā, Pfizer (Comirnaty) un AstraZeneca (Vaxzervia) devu atlikšanu un Valneva vakcīnas pret Covid-19", ar piebildi - ierobežotas pieejamības informācija.
Tātad te nepieciešams skaidrojums parastajam mirstīgajam – Pfizer un AstraZeneca vairs neņemsim pretī, bet pirksim Novavax un Sanofi, kas vēl ES nebija apstiprināta? 20.07.2021 tika paziņots, ka EZA tikai sāks Sanofi paātrināto izvērtēšanu[1].
Jāatgādina kāds būtisks fakts – Sanofi ir Francijas zāļu ražotājs. Un mūsu veselības ministra māsa Sanita Pavļuta-Deslandes ir Latvijas vēstniece Francijā[2]. Taču šī noteikti ir tikai sagadīšanās, un diez vai Francijas zāļu ražotājs lobēja savas intereses, izmantojot vēstniecības resursa tiešo saikni ar Latvijas Veselības ministriju.
Lai vai kā, informatīvais ziņojums ir ierobežotas pieejamības, detaļas mums nav zināmas, un izbrīns par pārtēriņu paliek arvien lielāks.
Vai par šo nolaidīgo attieksmi kādam pienāksies arī sods, to rādīs nākotne. Iespējams, kādu vazās pa tiesām līdzīgi kā deputātu Aldi Adamoviču par degvielas liešanu nepareizajās spēkratā uz valsts rēķina. Un prātā nāk arī Viņķeles kundzes atdošana tiesai par vakcīnu nepietiekamu iepirkšanu.
Interesanti tikai, kuras amatpersonas šoreiz atbildēs par nekvalitatīvām Veselības ministrijas prognozēm, kas potenciāli noved pie valsts līdzekļu izšķērdēšanas? Pats Pavļuts? Vai arī ministrijas vadībā esošās personas – Indra Dreika, Agnese Vaļuliene, Boriss Kņigins, Antra Valdmane, Inese Kaupere?
Lai noskaidrotu šo jautājumu, ir sagatavots iesniegums Ģenerālprokuratūrai, lai izvērtētu iesaistīto personu atbildību un noskaidrotu, kurš ir atbildīgs par valsts līdzekļu šķērdēšanu.
Bez jokiem un emocijām – ja Sanda Ģirģena padoto šobrīd tiesā par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mobilā telefona piesavināšanās situācijā, ja Adamoviču notiesāja par 3500 EUR izkrāpšanu degvielas un īres kompensācijās, ar ko atšķirīgs ir gadījums ar Pavļutu, kurš ir apzināti pasūtījis pusotru miljonu vakcīnu par daudz, valstij nodarot ap desmit miljonu zaudējumus? Stukāna kungam būtu lieliska iespēja cilvēkiem pierādīt - viens likums, viena taisnība visiem...
Atliek vienīgi domāt pašiem par saviem tēriņiem. Šodien iztīrīju smirdošo ledusskapi – es tik pirku jaunas un jaunas pārtikas preces, bet esošās sāka jau smakot. Tā sāku domāt par savu paradumu maiņu. Varbūt arī Pavļutam, kad viņam pārkarsusi galva no žonglēšanas ar vakcīnu iepirkumiem, ir vērts atgūties, padarot kādu sadzīvisku darbiņu – tad varēs saprast, ka pirkt jaunu, ja vēl ir esošais nav ne prātīgi, ne videi draudzīgi.
Nesaprotu, kā Pavļuta domu gājiens iet kopā ar Eiropas Zaļo kursu.... Vai arī Pavļutam ir savs – vakcīnu kurss?
[1] https://www.reuters.com/business/healthcare-pharmaceuticals/eu-begins-real-time-review-sanofi-gsk-covid-19-vaccine-2021-07-20/
[2] https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/ar-harvarda-diplomu-kabata-13911126
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
