Iesaki rakstu: 
Tuvojas rudens, atkal ātrāk vai vēlāk sāksies apkures sezona, bet tiesu izpildītāji rīko vienu izsoli pēc otras un izliek no mājām vienu ģimeni pēc otras. Nedzīvojam Āfrikā un nakšņot zem palmām nevaram, arī zaru būda nebūs cilvēkam piemērots mājoklis.
Kādu laiku atpakaļ Amerikas valdība piešķīra Latvijai palīdzību mājokļu jautājumu risināšanai, bet kā parasti šie desmitos miljonos mērāmie līdzekļi nonāca nevis pie iedzīvotājiem, bet komercbankām un palīdzības vietā iedzīvotāji saņēma parādu verdzības ķēdes.
Patiesību noskaidrot nav mēģinājusi ne Latvijas puse, kura šo iespaidīgo dāvanu saņēma, ne arī ASV kā dāvinātājs. Amerikas puses nostāju vēl varētu saprast - naudu iedevām, paši vainīgi, ka neprotat to izmantot, bet nav saprotama Latvijas valdības vienaldzība apstākļos, ka valsts nevar nodrošināt elementāras lietas un valdībai grūtības sagādā pat pusmiljona trūkums skolēnu grāmatu iegādei, bet desmitiem miljonu pazušanu šī valdība pat nepamana, - laikam nuļļu par daudz.
Tiem, kas neko nav dzirdējuši par ASV sniegto palīdzību, nedaudz paskaidrošu.
Saskaņā ar MK 2003.gada 7.oktobra noteikumiem Nr.560 "Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un īstenošanas kārtība" Latvijas valdība saņem ārvalstu palīdzību, konkrētajā gadījumā ASV valdības palīdzību, ko iekļauj valsts budžeta ienākumu daļā. No šīs saņemtās palīdzības tiek kreditētas bankas, jo budžeta ienākumu ailītē parādās ienākumi no procentiem.
2003., 2004., 2005.gadā Latvijas valdība sniedza garantijas dažādām kreditēšanas programmām, tajā skaitā ASV Valsts departamenta sniegtajai palīdzībai to cilvēku mājokļu celtniecībai un renovācijai, kurus izlika no denacionalizētajiem namiem.
ASV–Baltijas fonds ASV bezpeļņas sabiedrība Baltic-American Enterprise Fund (ASV) 1996.gada starpvalstu līgumā starp ASV un Latviju ir nosaukts par palīdzības programmas, kuru finansē ASV, Īstenotāju (izpildītāju). 2001.gada 11.septembrī LR Uzņēmumu reģistrs ir izsniedzis atļauju, ar kuru LR Uzņēmumu reģistrā ir akreditēta bezpeļņas organizācija Baltic-American Enterprise Fund (ASV), kurai dots reģistrācijas numurs 40006004400, un kuru Latvijas Republikā var pārstāvēt divi ASV pilsoņi, līdz ar to nav ne mazākās šaubas, ka par bezpeļnas organizācija Baltic-American Enterprise Fund (ASV) pārstāvjiem nevarēja būt Latvijas pilsoņi, tas pats izriet no sabiedrības Baltic-American Enterprise Fund (ASV) inkorporācijas apliecības, kurā ir noteikts, ka šo sabiedrību var pārstāvēt Direktoru Padome.
ASV sniegtā palīdzība Latvijai ir bezatlīdzības. Tomēr 2002. gada 21. jūnijā starp Baltijas-Amerikas uzņēmējdarbības fondu kā "Cedentu", un AS SEB Latvijas Unibanku kā "Cesionāru" noslēgtā Prasījumu cesijas un apkalpošanas jumta līguma ("Jumta līgums") ar kuru AS SEB Latvijas Unibankai nodoti visi prasījumi, kas izriet no ASV bezpeļņas sabiedrība Baltic-American Enterprise Fund (ASV) noslēgtajiem līgumiem.
Kā jau minēju, palīdzība bez atlīdzības bija paredzēta Latvijas valstij, bet ne atsevišķām komercbankām, līdz ar to šāds līgums nevarēja tikt slēgts bez ASV Valsts departamenta un Latvijas valdības piekrišanas, bet tomēr ir noslēgts par ievērojami lielākām summām, nekā Baltic-American Enterprise Fund (ASV) tika izsniegusi kredītos.
Ja šī palīdzība ir paredzēta Latvijai, tad tai noteikti jāparādās Latvijas valsts budžetā, tā jānovirza konkrētiem mērķiem un visiem ienākumiem, tai būtu jānonāk Latvijas valsts budžetā, kā tas paredzēts Ministru kabineta noteikumos Nr.560, Rīgā 2003.gada 7.oktobrī (prot. Nr.53, 8.§), Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un īstenošanas kārtība, kas izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 2.panta piekto daļu. Kā redzams no šo noteikumu 4.4.punkta, tad Valsts investīciju programmu finansē no ārvalstu finanšu palīdzības.
Respektīvi, ārvalstu palīdzībai ir noteikts mērķis. Šī palīdzība nav aizdevums, un tā nav jāatdod. Ņemot vērā, ka palīdzība ir paredzēta no denacionalizētajām mājām izlikto iedzīvotāju mājokļu celtniecībai un renovācijai, tad saprātīgs risinājums būtu bijis rīkot konkursu starp celtniekiem un uzcelt sociālās mājas šiem cilvēkiem.
Tā vietā, lai sniegtu tiešu palīdzību Latvijas iedzīvotājiem, Latvijas valdība ir nodevusi šo ASV valdības sniegto palīdzību komercbanku rīcībā kā lētus resursus kredītu izsniegšanai, un, kā redzams no Aizdevumu līgumiem, tad komercbankas no šīs palīdzības ir paredzējušas gūt peļņu kā no jebkura cita izsniegtā kredīta.
Tāpat jāpievērš uzmanība, ka šo komercbanku bilancēs nav iedaļas "Saistības pret valdību", kaut gan, ja komercbankas ir saņēmusi šo palīdzību kā kredītu no valsts, tad pamatsummai un peļņai būtu jāatgriežas valsts kasē, bet šāds aizņēmums komercbanku bilancē neparādās, un iznāk, ka iedzīvotajiem domāta bezatlīdzības palīdzība ir nonākusi kā investīcijas vai vienkārši dāvana komercbanku rīcībā.
Interneta vietnē http://www.likumi.lv/doc.php?id=38762&from=off ir publicēts Amerikas Savienoto Valstu valdības un Latvijas Republikas valdības līgums par ekonomisko, tehnisko un ar to saistīto palīdzību, kur 4. pants nosaka:
(b) Jebkuras preces vai pakalpojumi, ko finansē Amerikas Savienoto Valstu palīdzības programmas Latvijā tiek atbrīvoti no jebkuriem Latvijas Republikā esošajiem tarifiem, muitas nodokļiem, importa nodokļiem, eksporta nodokļiem, pievienotās vērtības nodokļiem un citiem nodokļiem vai līdzīgām nodevām;
(c) Palīdzības īstenotāji tiek atbrīvoti no jebkuriem Latvijas Republikā noteiktajiem ienākuma nodokļiem attiecībā uz ienākumiem, kuri tiek iegūti no Amerikas Savienoto Valstu palīdzības programmu izpildes. Ienākumi, kas tiek iegūti no citām darbībām Latvijas Republikā, ar šo līgumu netiek atbrīvoti no Latvijas Republikas likumdošanā paredzētajiem nodokļiem.
Kā redzams http://www.likumi.lv/doc.php?id=55625, Valsts ieņēmumu dienesta Rīkojums Nr. 1153 Rīgā 2001.gada 13.novembrī noteic:
“097 Saskaņā ar ASV ekonomiskās un tehniskās palīdzības programmu "Palīdzības īstenotājs" Nozīmē jebkuru ASV valdības departamentu vai aģentūru, vai jebkuru starptautisku vai nevalstisku organizāciju, vai personu, kuru finansē ASV valdība un kura atrodas Latvijas Republikā, lai īstenotu ASV valdības palīdzības programmas Latvijā, kuras ir apstiprinātas Tehniskās palīdzības komisijā. ASV palīdzības īstenotāji Latvijas Republikā:
.. 31) ASV - Baltijas fonds;”
Kā redzams no http://www.likumi.lv/doc.php?id=115283#saist_1 (Ministru kabineta 2005.gada 25.augusta rīkojums Nr.576) Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas (II posms) kopsavilkums Aktualizētās Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas (turpmāk – programma) mērķi ir pilnveidot mājokļu kreditēšanas sistēmu, sniedzot valsts atbalstu kredītu pieejamības palielināšanai atsevišķām iedzīvotāju kategorijām mājokļa iegādei un būvniecībai, kā arī veicināt daudzdzīvokļu māju renovāciju un rekonstrukciju.
Varam uzskatīt, ka šī ASV valdības sniegtā palīdzība ir izpļekarēta kā jebkura cita Latvijai sniegtā palīdzība un iedzīvotāji, kas izmantoja iespēju aizņemties naudu mājokļa iegādei no Baltic-American Enterprise Fund (ASV), faktiski nokļuva AS SEB Latvijas Unibanka alkatīgajos nagos un mājokļu vietā ieguva parādsaistības pret šo banku.
Vairumam no šīs palīdzības saņēmējiem ir bijis tas gods pabarot ne tikai izsalkušo SEB banku, bet arī mūžīgā badā esošos tiesu izpildītājus, un galu galā palikt uz ielas bez iztikas līdzekļiem.
Varbūt ir pienācis pēdējais laiks pieprasīt Latvijas valdībai atskaitīties par līdzekļu izlietojumu, kamēr nav iestājies noilgums.
Ja valdība nespēj sniegt atskaiti un uzraugošās organizācijas ir tik nespējīgas veikt komercbanku uzraudzību, tad beidzot gribētos, lai šie nespējnieki vismaz vairs nesaņem nepelnīto algu un tiesībsargājošās iestādes vismaz izliktos, ka strādā, un pieklājības pēc ierosinātu kriminālprocesu, un izliktos, ka meklē izšķērdētos līdzekļus.
* Biedrības „Amfonda Kredītņēmēju Apvienība” biedrs
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
