Paziņos Latvijas visbagātāko cilvēku, kā arī pelnītāju, zaudētāju, dividenžu saņēmēju TOP 100
PIETIEK17.10.2017.
Komentāri (3)
Iesaki rakstu: 
Šogad būs jau divdesmit pirmā reize, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts – parasti dēvēts vienkārši par miljonāru TOPu. Taču vienlaikus šī būs pirmā reize, kad vienā laikraksta Dienas bizness izdotā žurnālā Miljonārs būs atrodami uzreiz četri Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ārkārtīgi būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju un arī lielāko zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki.
Kopumā šie četri saraksti uzskatāmi rāda, kas ir tie nacionālā kapitāla pārstāvji un nozares, kas Latvijā spēj pelnīt un attīstīties, un kas ir tie, kas zaudē konkurences cīņā un noiet no skatuves.
Šā gada 19. oktobrī pulksten 11.00 viesnīcā Bellevue Park Hotel Riga (Rīgā, Slokas ielā 1) notiks preses konference, kurā tiks atklāts, kādas pārmaiņas gada laikā notikušas Latvijas lielāko pelnītāju, zaudētāju un dividenžu saņēmēju vidū, kā arī pats galvenais – kas tad šogad ir Latvijas 100 visbagātākie cilvēki.
Latvijas 100 bagātāko cilvēku sarakstā šogad ir notikušas īpaši nozīmīgas pārmaiņas, - tajā ir 41 jauns vārds un uzvārds, un tāds pats miljonāru skaits to ir pametis. Savukārt citu jauno sarakstu rekordi ir šādi: lielākā individuālā peļņa – 32 530 900 eiro, lielākie zaudējumi - 15 459 659 eiro, lielākās dividendes – 10 990 025 eiro.
Savukārt kopējie saraksta skaitļi rāda, ka Latvijas turīgākie cilvēki kļūst vēl turīgāki. Pirms diviem gadiem saraksta pirmā desmitnieka biznesa kopējā vērtība bija 1,41 miljards eiro, kas nozīmēja 40 miljonu eiro pieaugumu gada laikā, pērn pieaugums bija 30 miljonu eiro, bet nu pirmā desmitnieka kopējais turīgums novērtēts jau uz 1,421 miljardu eiro.
Turklāt atšķirībā no situācijas pirms gada tagad pieaugums ir arī pārējā saraksta daļā: ja tad kopējais TOP 100 vērtības apjoms bija 2,83 miljardi eiro, tad nu tas ir pieaudzis līdz 2,91 miljardam eiro.
„Veidojot jaunos Latvijas uzņēmēju TOPus, mēs šoreiz līdztekus šo sarakstu veidošanai paanalizējām arī pelnošākās tautsaimniecības nozares valstī, vērtējot to peļņas rādītāju izmaiņas pēdējo trīs gadu laikā. TOPu galvgalis īpaši nepārsteidz, taču vienlaikus saraksti iezīmē nozīmīgās pārmaiņas, ko atsevišķas tautsaimniecības nozares piedzīvo pēdējos gados,” atzīst Daiga Kiopa, SIA Lursoft valdes locekle.
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
