Pēc PIETIEK publikāciju sērijām par shēmām autoceļu uzturēšanā amatu varētu būt zaudējis Uldis Reimanis
N. Andersons26.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Informēju jūs, ka šodien notika akcionāra sapulce. [...] Padomes priekšsēdētājs: Renārs Griškevičs. Padomes locekļi: Jevgenijs Belezjaks, Andris Vanags. [...] Noteikti sekos vairāk informācijas (CV, pieredze)"
Tādu ziņu, kā redzams no ekrānšāviņa, šodien saņēmušas valsts akciju sabiedrības "Latvijas Autoceļu uzturētājs" (LAU) nodaļas, kas varētu liecināt par akcionāra sapulces lēmumu atbrīvot no amata LAU padomes priekšsēdētāju Uldi Reimani. (Formulējums "akcionāra sapulce" nav kļūda: šai valsts akciju sabiedrībai ir tikai viens akcionārs — valsts vārdā tās akcijas tur Satiksmes ministrija.)
Ja šī informācija apstiprināsies (tai vajadzētu jau rīt parādīties Uzņēmumu reģistrā), tad amatu pēc Pietiek publikāciju sērijām pusotra gada garumā būs zaudējis Uldis Reimanis — Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, kurš vienlaikus ieņēma arī LAU padomes priekšsēdētāja amatu.
Jau ziņots, ka pēdējo divu gadu laikā, kamēr LAU darbību kontrolēja un uzraudzīja U. Reimanis, līdz nebijušam līmenim bija sazēlušas nekaunīgas iepirkumu shēmas, kas balstījās gan uz ceļu kaisāmās sāls iepirkumiem, gan cauruļu un citu ceļu būvmateriālu iepirkumiem, gan "atbrīvošanos" no īstiem nozares profesionāļiem ar desmitiem gadu pieredzi, lai to vietā amatos liktu vēlamos kadrus.
Ar to nebija mierā ilggadējie LAU darbinieki un ceļu būves speciālisti, kas savus novērojumus un analīzi sāka piesūtīt medijiem publicēšanai, kā rezultātā izdevās nobremzēt nekaunīgākās shēmas.
Kā rāda LAU mājaslapa, tajā šovakar jau ievietota informācija par trim jaunajiem padomes locekļiem. Gan Renāram Griškevičam, gan Andrim Vanagam, gan Jevgenijam Belezjakam vēl nav publicētas biogrāfijas un foto, taču ir norādīts: "Pilnvaru termiņš: no 2021.gada 26.oktobra līdz 2026. gada 25.oktobrim", kas nozīmē — likums ļauj uz gadu iecelt šādu pagaidu padomi vai valdi, kuras darbības laikā tiek noturēts konkurss uz nozares profesionāļu iecelšanu padomē. Šāda padome pēc tam strādā piecus gadus. Savukārt LAU valdē patlaban ir tikai divas personas — priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis un valdes locekle Rita Kubarko.
Daži no iepriekšējiem virsrakstiem:
Miljonāru firmas klusi un agresīvi cenšas tikt pie autoceļu uzturēšanas tirgus gabala: iepirkuma kopvērtība – ceturtdaļmiljards
“Latvijas Autoceļu uzturētāja” valdes maiņas – pēdu slēpšana par vieniem aizdomīgiem darījumiem, lai tālāk veiktu jaunus aizdomīgus darījumus?
Sāls piegādes shēmu izpēte ļāvusi noķert 65 000 eiro kukuļa izspiedēju VID; speciālisti skeptiski par valsts uzņēmuma vadības izteikumiem
Jauni dokumenti liek secināt: pēkšņais 23 tūkstošu tonnu sāls iepirkums par valsts naudu bijis iepriekš sarunāts līdz vissīkākajām detaļām
„Latvijas Autoceļu uzturētājs” noslepenojis paša sniegtās ziņas par aizdomīgo sāls iepirkuma shēmu
Aizdomas par miljonu shēmām ar Baltkrievijas tehniskās sāls piegādēm Baltijas valstīm
Bēdīgi slavenais ceļu kaisāmās sāls iepirkums valsts uzņēmumā nav vienīgais dīvainais
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
