Iesaki rakstu:

Nedēļu pēc tam, kad sākās skandāls ap tieslietu ministra Dzintara Rasnača „ārkārtas izņēmuma gadījumu” ar viņa „līgavaiņa skapi”, ko ministrs marta beigās paklusām bija pārvedis pie savas „līgavas”, Tieslietu ministrija pēkšņi izdomājusi, ka tai vismaz pagaidām neesot vajadzības pēc īpašas komunikācijas stratēģijas izstrādes.

Kā zināms Pietiek, skandāls ap Rasnača „līgavaiņa skapi” licis ministrijai nonākt pie oficiāla secinājuma, ka tās izsludinātā komunikācijas stratēģijas iepirkuma instrukcijā nepieciešami nopietni uzlabojumi, līdz ar ko iepirkums nedēļu pēc „līgavaiņa skapja” skandāla sākuma ir uz nenoteiktu laiku pārtraukts.

Ne pats Rasnačs, ne viņa preses sekretārs Andris Vitenburgs pirmdien gan nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumiem – vai Tieslietu ministrijas iepirkums par komunikācijas stratēģijas izstrādi ir pārtraukts pēc ministra iniciatīvas vai rīkojuma un vai iepirkuma pārtraukšana ir tieši vai netieši saistīta ar ministra "līgavaiņa skapja" pārvadāšanas skandālu.

Pietiek šodien publicē Tieslietu ministrijas jau aprīlī izsludinātā iepirkuma saīsinātu instrukciju, kas sniedz priekšstatu – kādiem mērķiem bijusi domāta iecerētā komunikācijas stratēģija, kura tagad uz nenoteiktu laiku izrādījusies nevajadzīga. Cita starpā īpašu interesi var radīt iespaidīgās summas, kas minētas šī projekta sakarā.

IEPIRKUMA Komunikācijas stratēģijas izstrāde” INSTRUKCIJA (Identifikācijas Nr. TM 2016/09/TP)

Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda 2.10. prioritārā virziena “Tehniskā palīdzība “Eiropas Sociālā fonda atbalsts Kohēzijas politikas fondu ieviešanai un vadībai”” 10.1.2. specifiskā atbalsta mērķa projekts “Tehniskā palīdzība Tieslietu ministrijai kā atbildīgajai iestādei informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanā” (Nr.10.1.2.0/15/TP/008)

1. INFORMĀCIJA PRETENDENTIEM

1.2. Iepirkuma priekšmets

1.2.1. Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 10.1.2.0/15/TP/008 “Tehniskā palīdzība Tieslietu ministrijai kā atbildīgajai iestādei informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanā” ietvaros plānotās komunikācijas stratēģijas izstrāde saskaņā ar iepirkuma instrukcijas (turpmāk – instrukcija) tehnisko specifikāciju (instrukcijas 1. pielikums) (turpmāk arī – Pakalpojums).

1.2.2. Finansēšanas avots – Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 10.1.2.0/15/TP/008 “Tehniskā palīdzība Tieslietu ministrijai kā atbildīgajai iestādei informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanā”.

2. PRASĪBAS PRETENDENTIEM

2.1. Pasūtītājs izslēgs pretendentu no turpmākas dalības iepirkumā, ja:

2.1.1. pasludināts pretendenta maksātnespējas process (izņemot gadījumu, kad maksātnespējas procesā tiek piemērota sanācija vai cits līdzīga veida pasākumu kopums, kas vērsts uz parādnieka iespējamā bankrota novēršanu un maksātspējas atjaunošanu), apturēta vai pārtraukta tā saimnieciskā darbība, uzsākta tiesvedība par tā bankrotu vai tas tiek likvidēts;

2.1.2. ievērojot Valsts ieņēmumu dienesta publiskās nodokļu parādnieku datubāzes pēdējās datu aktualizācijas datumu, ir konstatēts, ka pretendentam dienā, kad paziņojums par plānoto līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā vai dienā, kad iepirkuma komisija pieņēmusi lēmumu par iepirkuma uzsākšanu, ja attiecībā uz iepirkumu nav jāpublicē paziņojums par plānoto līgumu, vai arī dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, Latvijā vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, ir nodokļu parādi, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā kādā no valstīm pārsniedz 150 euro;

2.1.3. uz pretendenta norādīto personu, uz kuras iespējām pretendents balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par plānoto līgumu vai iepirkuma dokumentos noteiktajām prasībām, kā arī uz personālsabiedrības biedru, ja pretendents ir personālsabiedrība, ir attiecināmi instrukcijas 2.1.1. un 2.1.2. apakšpunktā minētie nosacījumi.

2.2. Pretendentam iepriekšējo trīs gadu laikā līdz piedāvājuma atvēršanas dienai ir pieredze vismaz 2 (divu) komunikācijas stratēģiju izstrādē.

2.3. Pretendents komunikācijas stratēģijas izstrādē spēj piesaistīt vismaz vienu projektu vadītāju, kurš ir izstrādājis vai piedalījies vismaz vienas komunikācijas stratēģijas izstrādē.

2.4. Pretendents komunikācijas stratēģijas izstrādē spēj piesaistīt vizuālā risinājuma izstrādes speciālistu vai līdzvērtīgu.

2.5. Piedāvājumi, kuru iesniedzēji neatbilst instrukcijas 2.1. – 2.4. punktos norādītajām pretendentu atlases prasībām, netiek izskatīti un turpmākajā iepirkumā nepiedalās.

Tehniskā specifikācija

Komunikācijas stratēģijas izstrāde, lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) fondu publicitāti, kā arī informētu mērķa grupas un sabiedrību kopumā par Tieslietu ministrijas kā ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda atbildīgās iestādes īstenotajiem tehniskā atbalsta projektiem un tās pārziņā esošo specifisko atbalsta mērķu projektiem.

I. Vispārīga informācija

Tieslietu ministrija kā atbildīgā iestāde ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā īsteno divus tehniskās palīdzības projektus: „Tehniskā palīdzība Tieslietu ministrijai kā atbildīgajai iestādei informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanā” (Nr.10.1.2.0/15/TP/008) un „Tehniskā palīdzība Tieslietu ministrijai kā atbildīgās iestādes darbības nodrošināšanai” (Nr.11.1.1.0/15/TP/013). Tieslietu ministrijas kā atbildīgās iestādes pārziņā 2014.-2020.gada plānošanas periodā ir trīs specifiskā atbalsta mērķi: 3.4.1. specifiskā atbalsta mērķis “Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai”, 9.1.2. specifiskā atbalsta mērķis “Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū”, 9.1.3. specifiskā atbalsta mērķis “Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti”.

Projekti ir vērsti uz Tieslietu ministrijas kapacitātes palielināšanu, lai īstenotu atbildīgās iestādes pienākumu veikšanu – ES fondu publicitātes nodrošināšanu un ES fondu plānošanu, ieviešanu, uzraudzību. Tieslietu ministrijas projektu īstenošana plānota no 2015.gada decembra līdz 2022. gada 31.decembrim.

Tieslietu ministrijas kā atbildīgās iestādes pārziņā 2014.-2020.gada plānošanas periodā esošo specifisko atbalsta mērķu īstenošana plānota līdz 2022.gada 31.decembrim.

1. Projekts „Tehniskā palīdzība Tieslietu ministrijai kā atbildīgajai iestādei informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanā”

Projekts nodrošinās Tieslietu ministrijas kā atbildīgās iestādes funkciju īstenošanai nepieciešamo cilvēkresursu un ar publicitātes un informatīvo pasākumu īstenošanu saistīto izmaksu segšanu. Lai nodrošinātu ES fondu publicitāti Projektā plānotas šādas darbības:

- komunikācijas stratēģijas izstrāde;

- komunikācijas plānu sagatavošana iesniegšanai Finanšu ministrijai (vadošajai iestādei);

- mājaslapas sadaļas par ES fondiem izveide un aktualizēšana;

- elektronisko baneru izveide un izvietošana;

- informatīvie pasākumi medijiem;

- infografiku izveide;

- videomateriālu un audiomateriālu izveide;

- informācijas izvietošana medijos;

- informatīvo bukletu izveide un izplatīšana;

- informatīvā biļetena izveide un izplatīšana.

Projekta darbību nodrošināšanā tiks piesaistīti tehniskā risinājuma ārpakalpojumu sniedzēji. Komunikācijas darbības tiks īstenotas atbilstoši ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda komunikācijas stratēģijā 2015.-2023.gadam noteiktajiem principiem (http://www.esfondi.lv/upload/14- 20_gads/ES_fondu_Komunikacijas_strategija_2015-2023_LV.pdf) un publicitātes prasībām, ko nosaka ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda publicitātes vadlīnijas ES fondu finansējuma saņēmējiem ( http://esfondi.lv/upload/00- vadlinijas/vadlinijas_2015/ES_fondu_publicitates_vadlinijas_2014-2020_13.07.2015.pdf ). Projekta darbību koordinēšanu un uzraudzību, kā arī atsevišķu publicitātes darbību īstenošanu veiks Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists ES fondu jautājumos.

Projekta izmaksas ir 185 834,00 euro (Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums ir 157 958,90 euro un nacionālais līdzfinansējums - 27 875,10 euro).

2. Projekts „Tehniskā palīdzība Tieslietu ministrijai kā atbildīgās iestādes darbības nodrošināšanai”

Lai nodrošinātu ES fondu plānošanu, ieviešanu un uzraudzību, Projektā plānots īstenot šādas darbības:

- ES fondu plānošana;

- ES fondu uzraudzība;

- mācību, konferenču, semināru, komiteju, darba grupu un citu pasākumu organizēšana.

Projekta plānotās izmaksas ir 490 000,00 euro (Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums ir 416 500,00 euro un nacionālais līdzfinansējums - 73 500,00 euro).

Papildu informācija par 2014. – 2020.gada ES fondu plānošanas perioda plānotajām darbībām pieejama mājaslapā www.esfondi.lv.

3. Tieslietu ministrijas pārziņā ir šādi specifiskā atbalsta mērķi, kas paredz vairāku projektu īstenošanu:

3.1. Specifiskā atbalsta mērķis 3.4.1. “Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai”

Projekta mērķa grupas ir tiesu sistēmas darbinieki un tiesu sistēmai piederīgās personas – tiesneši, tiesu darbinieki, tiesu eksperti, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu amatpersonas un darbinieki, kā arī politikas veidotāji. Starpdisciplināro mācību plānošanā un īstenošanā atbilstoši mācību saturam tiks piesaistīti brīvo juridisko profesiju pārstāvji, šķīrējtiesneši, mediatori, maksātnespējas administratori un citi juridisko jomu profesionāļi. Projektu īsteno Tiesu administrācija sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru, Iekšlietu ministriju, Valsts tiesu ekspertīžu biroju un Augstāko tiesu.

Projekta mērķis ir paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai. Projektā īstenotie pasākumi nodrošinās visaptverošu tieslietu jomas ieguldījumu investīciju piesaistei Latvijā.

Projektā plānotās aktivitātes:

1) Profesionālās apmācības, labākās prakses apmaiņas, stažēšanās pasākumi, konferences, semināri un ekspertu diskusijas, lai veicinātu izpratni par jautājumiem, kas:

- ietekmē tiesvedības efektivitāti un kvalitāti, lai veicinātu ātrāku procesu, kā arī stiprina kapacitāti un veido sistēmas potenciālu;

- veicina ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanas un strīdu izšķiršanas efektivitāti komercdarbības kontekstā;

- palielina uzticēšanos tiesu un tiesībsargājošajām iestādēm.

Kvalifikācijas celšanas procesā iecerēts piesaistīt vadošās Eiropas profesionālās apmācību iestādes, plaši izmantot modernās tehnoloģijas, nodrošinot tiesvedības procesa efektivitāti, racionalitāti un pieejamību.

2) Lai nodrošinātu tiesu prakses vienotību, stiprinātu komersantu paļāvību un uzticību tiesu sistēmai plānots izstrādāt judikatūras un tiesu prakses apkopojumu, kā arī rokasgrāmatas un vadlīnijas par praksē nozīmīgajiem jautājumiem, kas saistīti ar projekta mērķa sasniegšanu.

3) Visaptveroša Latvijas tieslietu sistēmas novērtējuma izstrāde, piesaistot ārvalstu ekspertus, kas darbojas starptautiskajās organizācijās.

Specifiskajam atbalstam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 11 759 617 EUR, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 9 995 674 EUR un valsts budžeta finansējums – 1 763 943 EUR.

3.2. Specifiskā atbalsta mērķis 9.1.2. “Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū”

Projekta mērķa grupa ir ieslodzītie, bijušie ieslodzītie un ieslodzīto un bijušo ieslodzīto ģimenes. Projektu īsteno Ieslodzījuma vietu pārvalde sadarbībā ar Valsts probācijas dienestu un Nodarbinātības valsts aģentūru.

Projekta mērķis ir palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū.

Projektā plānotās aktivitātes:

1) integrēti profesionālās piemērotības noteikšanas un prasmju pilnveidošanas pasākumi ieslodzītajiem;

2) pasākumi ieslodzīto un bijušo ieslodzīto karjeras plānošanai;

3) specifiski atbalsta pasākumi bijušo ieslodzīto nodarbināšanai;

4) jaunu atbalsta metožu un atbalsta programmu īstenošana bijušajiem ieslodzītajiem;

5) brīvprātīgo darbs ar ieslodzītajiem ieslodzījuma vietās un bijušajiem ieslodzītajiem sabiedrībā;

6) atbalsta pasākumi bijušo ieslodzīto ģimenēm;

7) pasākumi bijušo ieslodzīto pozitīvo sociālo saišu uzturēšanai (programmu izstrāde, adaptēšana un īstenošana).

Specifiskajam atbalstam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 5 175 000 EUR, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums - 4 398 750 EUR un valsts budžeta finansējums – 776 250 EUR.

3.3. Specifiskā atbalsta mērķis 9.1.3. “Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti”

Projekta mērķa grupa ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta un citu iesaistīto institūciju (pašvaldību, biedrību, nodibinājumu, reliģisko organizāciju) darbinieki. Projektu īsteno Ieslodzījuma vietu pārvalde sadarbībā ar Valsts probācijas dienestu.

Projekta mērķis ir paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti.

1) Projektā plānotās aktivitātes:

- resocializācijas programmu pilnveidošana, kas ietver:

- resocializācijas programmu standarta, t.sk. rokasgrāmatas, izstrādi;

- resocializācijas programmu akreditācijas sistēmas izveidi;

- pasākumus resocializācijas programmu vadītāju atlasei, apmācību un sertifikāciju;

- esošo programmu kvalitātes pārbaudi;

- trūkstošo programmu pielāgošanu vai izstrādi;

2) riska un vajadzību novērtēšanas instrumentu pilnveidošanu (validitātes izpēte un pilnveidošana) un jaunu specializētu riska un vajadzību novērtēšanas instrumentu piesaistīšana;

3) atbalsta programmu bijušajiem ieslodzītajiem sertificēšanas sistēmas izveide, tostarp sertificēšanas kritēriju un metodikas izstrāde;

4) mācību sistēmas pilnveidošana, kas ietver:

- jaunu mācību programmu izstrādi ieslodzījuma vietu darbiniekiem;

- darbinieku testēšanas metožu ieviešanu, psihometrijas testu ieviešanu un profesionālās kapacitātes stiprināšanu;

- darbā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem iesaistītā personāla (ieslodzījuma vietu, probācijas darbinieku) apmācības, un vispārīgās ikgadējās apmācības pašvaldību, biedrību un nodibinājumu un reliģisko organizāciju darbiniekiem;

- kopīgu mācību organizēšana ieslodzījuma vietu un probācijas darbiniekiem;

5) integrētu profesionālās piemērotības noteikšanas un prasmju pilnveidošanas pasākumu ieslodzītajiem, pasākumu ieslodzīto un bijušo ieslodzīto karjeras attīstīšanai izstrāde;

6) informatīvi un labas prakses popularizēšanas pasākumi stereotipu mainīšanai par bijušajiem ieslodzītajiem.

Specifiskajam atbalstam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 4 232 693 EUR, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 3 597 789 EUR un valsts budžeta finansējums – 634 904 EUR.

II. Komunikācijas stratēģijas mērķis

1. Virsmērķis: nodrošināt ES fondu publicitāti un informēt sabiedrību par ES fondu līdzekļu izlietojumu.

2. Informēt mērķa grupas un sabiedrību kopumā par Tieslietu ministrijas kā Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda atbildīgās iestādes īstenotajiem tehniskā atbalsta projektiem un tās pārziņā esošo specifisko atbalsta mērķu projektiem.

3. Veicināt mērķa grupu un sabiedrības informētību par Tieslietu ministrijas projektiem, to darbības jomām, mērķiem, īstenotajām darbībām un pasākumiem, to sasniegtajiem rezultātiem.

4. Veicināt projektu atpazīstamību un radīt izpratni par projektu īstenošanas rezultātu ieguldījumu tieslietu sistēmas attīstībā, tostarp:

4.1. komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanā;

4.2. sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu iekļaušanai darba tirgū;

4.3. resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšanā, tādējādi samazinot visus noziedzīgas uzvedības riskus brīvības atņemšanas soda izpildes laikā un samazinot ar brīvības atņemšanu notiesāto recidīva līmeni (pēc pilna soda termiņa izciešanas un nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotajiem).

III. Komunikācijas stratēģijas mērķa grupas

Komunikācijas stratēģijas mērķa grupas ir nacionālie un reģionālie mediji, tiesu sistēmas un tiesu sistēmai piederīgās personas, ieslodzītie un bijušie ieslodzītie, ieslodzīto un bijušo ieslodzīto ģimenes, specifisko atbalsta mērķu projektu sadarbības institūcijas (Ģenerālprokuratūra, Augstākā tiesa, Iekšlietu ministrija, Valsts tiesu ekspertīžu birojs, Nodarbinātības valsts aģentūra, Valsts probācijas dienests), tiesu darbinieki, tiesu eksperti, un izmeklēšanas iestāžu amatpersonas un darbinieki, ieslodzījuma vietu amatpersonas un darbinieki, pašvaldību, reliģisko organizāciju un nevalstisko organizāciju darbinieki, tiesu sistēmai piederīgās iestādes, politikas veidotāji, Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 – 70 gadiem.

IV. Darba uzdevums

1. Esošās situācijas analīze kā pamats stratēģijas izstrādei, tostarp:

 sabiedriskās domas noskaidrošana, veicot reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par projektu darbības jomas problemātiskajiem aspektiem komunikācijas kontekstā;

 sabiedrības viedoklis un faktori, kas to ietekmē attiecībā uz Tieslietu ministrijas pārziņā esošajiem specifiskajiem atbalsta mērķiem;

 virzieni, kādos nepieciešama sabiedrības izpratnes veicināšana.

2. Komunikācijas stratēģijas, tās pamatprincipu un galveno vēstījumu apraksts.

3. Konkrētām mērķa grupām pielāgotu komunikācijas vēstījumu izveide un ieteikumi/konsultācijas vēstījumu nodošanā konkrētajām mērķa grupām, izvēloties atbilstošus komunikācijas kanālus.

4. Komunikācijas taktisko risinājumu plāna un laika grafika izveide visam tehniskās palīdzības projektu īstenošanas laikam (līdz 2018.gada 31.decembrim).

5. Sociālo mediju plāna izveide, iespējamā sociālo tīklu komunikācijas aktivitāšu laika grafika izstrāde.

6. Iekšējās komunikācijas aktivitāšu plāna izveide un iekšējo komunikācijas aktivitāšu laika grafika izstrāde.

7. Projekta pasākumu (mediju pasākumi, informatīvie pasākumi mērķa grupām, konferences) apraksts, iespējamo scenāriju izveide.

8. Komunikācijas aktivitāšu laika grafika izveide, norādot aktivitāšu veidu, komunikācijas kanālus un mērķa grupu, uz kuru aktivitāte vērsta.

9. Krīzes komunikācijas plāna izveide komunikācijai ar dažādām mērķa grupām, tostarp iekšējām).

10. Konsultāciju sniegšana publicitātes pasākumu īstenošanā.

11. Ieteikumu sniegšana Tieslietu ministrijas mājaslapas ES fondu sadaļas apmeklētības palielināšanā.

V. Pakalpojuma izpildes termiņš

Komunikācijas stratēģijas izstrāde jāveic ne vēlāk kā 3 (trīs) mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža, nodrošinot sadarbību ar Pasūtītāju ne retāk kā reizi 2 (divās nedēļās). Komunikācijas stratēģijas darbības laiks ir no tās Pasūtītāja apstiprināšanas brīža līdz 2018.gada 31.decembrim. Komunikācijas stratēģijas izstrādē jāievēro ilgtspējas princips – lai tās mērķis, pamatprincipi, galvenie vēstījumi, vizuālie risinājumi un krīzes komunikācijas plāna pamatprincipi būtu izmantojami un derīgi līdz 2023.gada 31.decembrim.

VI. Pakalpojuma izpildes kārtība

Pakalpojuma izpildē pakalpojuma sniedzējs sadarbosies ar pasūtītāja izveidotu Komunikācijas darba grupu, kuras sastāvā ir nozares eksperti.

Pakalpojuma nodrošināšanā ir šādi posmi:

1. 10 (desmit) darba dienu laikā pēc līguma noslēgšanas pakalpojuma sniedzējs iesniedz detalizētu pakalpojuma sniegšanas laika grafiku un sadarbības plānu. 5 (piecu) darba dienu laikā Pasūtītājs saskaņo detalizētu pakalpojuma sniegšanas laika grafiku un sadarbības plānu.

2. 25 darba dienu laikā pakalpojuma sniedzējs iesniedz esošās situācijas analīzi. 10 darba dienu laikā pasūtītājs saskaņo esošās situācijas analīzi. 5 darba dienu laikā pakalpojuma sniedzējs iesniedz precizētu esošās situācijas analīzi.

3. 3 (trīs) mēnešu laikā pakalpojuma sniedzējs iesniedz komunikācijas stratēģiju.

4. 15 (piecpadsmit) darba dienu laikā pasūtītājs sniedz komentārus par iesniegto komunikācijas stratēģiju. 

Foto no Rasnača Facebook ievietoto fotoattēlu galerijas

Seko mums

Перевод страницы в Google Translate this page with Google