Pēc slepkavības mēģinājuma valsts apdraudēto neglābj un neļauj arī glābties pašam
PIETIEK13.12.2015.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Pat tad, ja jūsu dzīvība ir tikusi apdraudēta, par jūsu slepkavības mēģinājumu ir sākts kriminālprocess un apdraudējums joprojām nav mazinājies, jo policija neuzskata par iespējamu jūs aizsargāt, jums nav tiesība pašam mēģināt sevi pasargāt bēgot no valsts, ja kā notiesātais esat iesaistīts Valsts probācijas dienesta programmās, - par šādu Latvijas tiesībsargāšanas iestāžu nostāju ir pārliecinājies 1977. gadā dzimušais Romāns Mukaļins.
Viņš ar Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013. gada 31. maija lēmumu tika atbrīvots no atlikušā neizciestā soda izciešanas, kurš viņam tika piespriests ar šīs pašas tiesas 2008. gada 19. novembra spriedumu, taču vienlaikus viņam tika uzlikts par pienākumu piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem.
Tāpat Mukaļinam bija uzdots 15 dienu laikā uzsākt darba attiecības un reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā, reizi mēnesī Valsts probācijas dienestā- iesniegt dokumentu, kas apliecina legālu ienākumu esamību, nelietot narkotiskās vai psihotropās vielas bez ārsta nozīmējuma un no pulksten 22:00 līdz 6:00 atrasties savā dzīves vietā Rīgā, Druvienas ielā.
Pēc atbrīvošanas no cietuma Mukaļins arī tiešām reģistrējies Valsts probācijas dienestā, piedalījies dienesta organizētajās apmācības programmā, apmeklējis vairākas nodarbības programmā Motivācija izmaiņām, Valsts probācijas dienesta nozīmēto speciālistu un ārstu narkologu, par ko iesniedzis izziņu Valsts probācijas dienestā, t.i., pildījis visas tiesas lēmumā un Valsts probācijas dienesta norādītās prasības.
Mukaļina kriminālprocesā bija figurējuši arī divu Latvijas organizētās noziedzības pasaulē zināmu personāžu - Aleksandra Selgunova un Denisa Konjaškina vārdi. "Minētās personas, vēlēdamās apklusināt mani vai atriebjoties par noziedzīgajā pasaulē it kā pieņemtiem pārkāpumiem, organizēja man uzbrukumu ar mērķi mani nogalināt. Minētais uzbrukums notika 2013. gada 20. augustā," tagad iesniegumā tiesai izklāsta Mukaļins.
Šo informāciju apliecina fakts, ka kriminālpolicijā ir ierosināts kriminālprocess, kurā Mukaļins atzīts par cietušo. Viņam nodarītie miesas bojājumi, kā arī uzbrucēju mērķtiecīgās darbības radīja aizdomas, ka uzbrukums tiešām noticis ar mērķi nogalināt Mukaļinu un bijis labi organizēts uzbrukums, ar precīzu uzbrucēju lomu sadalījumu.
"Taču uzbrucēju organizētība norādīja uz to, ka aiz uzbrukuma stāv minētās personas - organizētā noziedzīgā pasaule, no kuras man glābiņa Latvijā nebūs. Kriminālprocesa izmeklētājai Santai Stemerei lūdzu pasargāt mani no turpmākiem uzbrukumiem. Viņa man paskaidroja, ka šāda pasargāšana nozīmē iekļaušanu aizsardzības programmā. Tas var aizņemt daudz laika," tagad skaidro Mukaļins.
Šajā kritiskajā situācijā viņš nolēmis, ka "savu dzīvību sargāšu pats un devos prom no Latvijas — sākotnēji uz Vāciju, tad uz Zviedriju, lai slēptu savas pēdas un nebūtu atrodams noziedzīgās pasaules pārstāvjiem, jo man bija pamatotas bailes par savu dzīvību".
2013. gada septembra vidū Mukaļins piezvanījis Valsts probācijas dienesta atbildīgajai amatpersonai un informējis, ka uz laiku spiests bēgt no Latvijas bailēs par savu dzīvību. Viņam palūgts šo ziņu par izbraukšanu no valsts noformēt un iesniegt rakstiski. 2013. gada oktobra sākumā to arī izdarījis, nosūtot savu iesniegumu Valsts probācijas dienestam, kurš to saņēmis 2013. gada 16. oktobrī.
"Uzskatīju, ka savas saistības ar Valsts probācijas dienestu esmu nokārtojis, jo manu aizbraukšanu no valsts attaisno tās mērķis - dzīvības glābšana, kā arī tiku paziņojis par to rakstiskā veidā, nevis slēpies un rīkojies slepus no Valsts probācijas dienesta," skaidro Mukaļins.
Taču tiesībsargāšanas iestādes gan tā nav domājušas, un šā gada maijā Zviedrijas policija Mukaļinu informējusi, ka viņš ir izsludināts starptautiskā meklēšanā: "2015. gada jūlija sākumā tiku nosūtīts uz Latviju, kur tiku ievietots Rīgas centrālcietumā. Divas nedēļas kopš savas nonākšanas cietumā man neviens nepaskaidroja kāpēc esmu aizturēts un tikai 2015. gada 11. augustā saņēmu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014. gada 1. oktobra lēmumu, ar kuru man tika atcelta Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas noteiktā nosacītā pirmstermiņa atbrīvošana un nolemts izpildīt neizciesto soda daļu brīvības atņemšanu uz 1 gadu 7 mēnešiem un 23 dienām."
Tiesa, visi lēmumā norādītie pārkāpumi, kuru dēļ Mukaļinam atcelta pirmstermiņa nosacītā atbrīvošana no soda, ir datēti ar laiku pēc 2013. gada 17. septembra, kad viņš paziņoju valsts probācijas dienesta amatpersonai par notikušo uzbrukumu un paša veiktajiem pasākumiem savas dzīvības glābšanai.
Pats Mukaļins savu rīcību skaidro ar to, ka gan Latvijas Republikas Satversmes 93. pants, gan Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 3. pants noteic, ka ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums: "Tas nozīmē, ka valsts pamatuzdevums ir nodrošināt, ka nevienam netiek atņemta dzīvība, tai skaitā arī man kā notiesātai personai. Taču, kā liecina lietas apstākļi, šajā gadījumā valsts nevar parūpēties par manu dzīvību un drošību un tas man jānodrošina sev pašam."
Mukaļins arī norāda - tiesa nav ņēmusi vērā, ka viņa slepkavības mēģinājuma kriminālprocesa ietvaros viņš ticis atrunāts no procesuālās aizsardzības: sevi aizsargājot, viņš pakļaušot sevi riskam, ka Valsts probācijas dienests lūgs atcelt viņam pirmstermiņa nosacīto atbrīvošanu no brīvības atņemšanas soda.
"Ja man šāds skaidrojums tiktu sniegts, es noteikti uzstātu uz šādu procesuālo aizsardzību un neslēptos no slepkavības organizatoriem patstāvīgi," iesniegumā tiesai norādījis Mukaļins.
Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt Mukaļina minēto iestāžu un to pārstāvju komentārus saistībā ar šo gadījumu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
