Pēc Štokenberga paziņojuma par „grāmatu par Strīķi” KNAB ieinteresē Pietiek konkurss par Saskaņas centru
PIETIEK18.08.2011.
Komentāri (62)
Iesaki rakstu: 
Dažas dienas pēc tam, kad tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs nāca klajā ar publisku aicinājumu Lato Lapsam atteikties no domas rakstīt grāmatu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi, KNAB vadību, izrādās, nopietni ieinteresējis Pietiek 3. augustā izsludinātais konkurss, kurā lasītāji tika aicināti iesniegt iespējami krāšņu un detalizētu informāciju par Saskaņas centru un tā pārstāvjiem.
„Konkursa pagaidu balvu fonds nav liels – tikai 500 latu, taču mēs ceram, ka, iespējams, parādīsies uzņēmumi un cilvēki, kas vēlēsies šo erudītus un zinošus cilvēkus uzaicinošo konkursu atbalstīt ne tikai vārdos vien. Uz daļu no šīs summas vai pat to visu varēs pretendēt jebkurš, kas par ļaudīm vai struktūrām, kas identificējami kā Saskaņas centram skaidri un nepārprotami piederoši vai ar to saistīti, mums atsūtīs iespējami krāšņu un detalizētu informāciju,” bija teikts publikācijā par konkursa izsludināšanu.
Avoti KNAB Pietiek ir informējuši, ka biroja vadību īpaši ieinteresējis portāla aicinājums par Saskaņas centru iesūtīt „faktus – tādus pašus, kādus lasītāji mums līdz šim ir sūtījuši par Ģirtu Valdi Kristovski, Arti Kamparu, Lindu Mūrnieci, Aivaru Lembergu, Andri Šķēli, Aināru Šleseru, Aigaru Štokenbergu un desmitiem citu krāšņu personāžu, kas pieķerti ne mazāk krāšņās izdarībās”.
Nekādus oficiālus pieprasījumus Pietiek no KNAB nav saņēmis, taču no drošiem avotiem birojā zināms, ka biroja priekšnieka pienākumu izpildītāja Strīķe un priekšnieka vietnieks Alvis Vilks nolēmuši atsaukties uz KNAB likumā noteikto, ka biroja amatpersonām atbilstoši to kompetencei ir tiesības pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), organizācijām, amatpersonām un citām personām informāciju, dokumentus un citus materiālus neatkarīgi no to slepenības režīma un izsaukt uz KNAB jebkuru personu saistībā ar lietu un materiālu izskatīšanu.
Pamatojoties uz šo pantu, KNAB vadība nolēmusi, ka biroja Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļai vajadzētu ko vairāk uzzināt par Pietiek izsludināto konkursu un tāpēc uz biroju būtu jāizsauc portāla pārstāvis, lai sniegtu par to plašākas ziņas, tostarp, iespējams, arī par konkursa dalībniekiem un to iesūtīto informāciju.
Saistībā ar to Pietiek paziņo, ka pretēji KNAB vadības iedomām un vēlmēm birojam nekādas ziņas ne par konkursa dalībniekiem, to identitāti un elektroniskā pasta adresēm, ne par viņu iesūtīto informāciju netiks sniegta. Pretlikumīgi informācijas pieprasījumi no KNAB likumā noteiktajā kārtībā tiks apstrīdēti tiesā. Savukārt konkurss joprojām turpinās.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
