Iesaki rakstu: 
Trešdien par jauno Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzībā esošās valsts a/s Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdi atbilstoši Pietiek jau sestdien ziņotajam kļuva ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) cieši saistītais Arnis Luhse. Savukārt lidostas vadītāja krēslu atstāja par bijušā satiksmes ministra Šlesera protažē dēvētais, eksministrs Krišjānis Peters, kurš sarunā ar Pietiek uzsvēra, ka lidostas vadības maiņa viņu nepārsteidz, jo „vēlēšanās uzvarējušās partijas valsts pārvaldītājās kapitālsabiedrības vēlas redzēt savus cilvēkus.”
Peters un pārējā lidosta valde trešdien tika atlaista, noslēdzot savstarpēju vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu un saskaņā ar likumu paredzot arī kompensāciju par darba zaudēšanu divu mēnešalgu apmērā.
Šodien [trešdien] lidostas Rīga vadībā tikāt nomainīts ar ZZS pietuvināto Luhsi. Kā vērtējat straujās izmaiņas lidostas valdē?
Politiskā situācija ir mainījusies, mēs redzam to, ka līdz ar katrām vēlēšanām arī valsts kā akcionārs nomaina valsts kapitālsabiedrību vadību.
Galu galā, mēs to varam saukt, kā gribam, bet Latvija ir parlamentāra republika, un tam ir pakārtots arī tas, ka parlaments ievēl ministrus, kuri ir atbildīgi par attiecīgās ministrijas pārraudzībā esošajām sabiedrībām. Attiecīgi šajā gadījumā lidostas valdē tiek iecelti tie cilvēki, kurus ministrs kā akcionāra pārstāvis redz par vēlamiem.
Es patiesībā šo situāciju, lai gan varbūt man vajadzētu būt aizvainotam, vērtēju kā normālu.
Vai, jūsuprāt, šis gadījums pārkāpj valdības kodola, Vienotības politiķu līdz šim deklarēto, ka valsts kapitālsabiedrība vadībā, valdēs jābūt profesionāļiem, nevis ar valdošām partijām cieši saistītiem cilvēkiem, par kādu uzskatīja jūs un kāds ir jaunais lidostas šefs Luhse?
Nu, man ir grūti par to runāt. Es pēdējos četrus gadus tiešām neesmu bijis politikā. Es nevaru komentēt to, vai Vienotība, valdošā koalīcija seko saviem deklarētajiem principiem par to, kādiem jābūt valsts kapitālsabiedrību vadītājiem.
Es saprotu un rēķinos ar to, ka pēc katrām vēlēšanām tajās uzvarējušās partijas, valdošā koalīcija valsts pārvaldītajās kapitālsabiedrībās vēlas redzēt savus cilvēkus.
Domāju arī, ka būtu beidzot laiks to godīgi atzīt, nevis māžoties ar kaut kādiem konkursiem un tā tālāk. Būtu laiks beidzot atzīt, to, ka tās partijas, kurām ir pietiekami liela ietekme valdībā, arī īsteno savu politiku valsts uzņēmumos.
Rietumos tas tiek atzīst publiski, pie mums tas tiek slēpts un īstenots caur kaut kādiem konkursiem un skaidrošanu sabiedrībai.
Vai trešdien sapratāt, kas ir SM pārmetumi jums kā lidostas valdes priekšsēdim un lidostas valdei?
Nekādus pārmetumus - ne rakstiskus, ne mutiskus - no ministrijas neesmu saņēmis. To, ka šonedēļ tikšu atlaists, uzzināju no medijiem pagājušo sestdien. Pirms tam biju ticies ar ministru Auguli, un mēs runājām par lidostas attīstību, un nekādus pārmetumus vai mājienu tad nesaņēmu.
No SM izskanējis, ka viens no būtiskākajiem pārmetumiem jums ir nespēja ilgstoši atrisināt strīdu ar airBaltic par lidostas nodevu maksājumiem un aptuveni 2,5 miljonu latu lielo airBaltic parādu lidostai. Kāda stadijā šo jautājumu šobrīd Luhse pārņems?
Mums airBaltic ir bijuši vismaz seši mierizlīguma piedāvājumi par parādu atmaksu. Ne uz vienu no tiem lidosta līdz šim nav saņēmusi pozitīvu atbildi.
Ir bijuši parakstīti divi mierizlīgumi, kuri no airBaltic puses netiek ievēroti. Līdz ar to Luhses kungam šī parāda lieta tiek nodota kā balta lapa.
Kāds bija pēdējais mierizlīguma piedāvājums, summa, kuru lidosta piedāvāja airBaltic samaksāt?
Nē, to es nevaru atbildēt. Tās ir divu komercsabiedrību attiecības.
Jums pārmesta arī kavēšanās ar lidostas modernizācijas, jaunā termināļa projekta īstenošanu.
Ir bijuši vairāki projekti. Tagad pēdējais juridiskais dokuments faktiski ir MK pieņemtais lēmums par to, ka tiek būvēts jauns termināls un ka tiek veidotas attiecības ar airBaltic. Līgumu starp lidostu un airBaltic, lai tas stātos spēkā, vajadzēja nodot Konkurences padomei, bet Konkurences padomei līgums nav nodots, jo mums bija domstarpības ar airBaltic.
Vai ir tā, ka airBaltic nekaunīgi izmanto savu nosacīti dominējošo stāvokli lidostā Rīga? Cik ticami ir, ka tagad ZZS „krusttēvs” Lembergs, nevis ministrs Augulis vai Luhse ņems šīs lidostas un airBaltic lietas savā pārraudzībā?
Es nekomentēšu.
Ko tagad darīsiet?
Ziemsvētku un Jaunu gadu pavadījuši ģimenes lokā un tad skatīšos, ko darīt. Neesmu nopelnījis valsts darbā miljonus, lai tagad varētu atpūsties.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
