„Petits” faktiski nonācis izputējušās „Ogres komercbankas” bijušā saimnieka kontrolē
PIETIEK14.12.2011.
Komentāri (5)
Iesaki rakstu: 
Tas, ka laikraksta Čas un virknes citu laikrakstu un žurnālu izdevējs SIA Petits formāli nonācis sākotnēji Ukrainas Legbank, pēc tam – kāda Kipras ofšora īpašumā, faktiski nozīmē, ka turpmāk to kontrolēs izputējušās Ogres komercbankas bijušais saimnieks, savulaik Latvijas bagātāko cilvēku sarakstā atrodamais Arturs Jeresjko (attēlā).
Kā Pietiek jau informējis, Aleksejs Šeiņins, kas ilgus gadus bija izdevniecības nama Petits (izdod laikrakstu Čas, žurnālu VIP Lounge u.c.) īpašnieks un valdes priekšsēdētājs, 12. decembrī pilnībā šķīries no uzņēmuma.
Jau šā gada vasarā, kā rāda Lursoft datu bāze, 87% SIA Petits kapitāldaļu nonāca Ukrainas Legbank īpašumā, augustā Legbank pārņēma visu Petitu, bet šā gada 5. decembrī par jauno oficiālo Petita īpašnieku kļuvis Kipras ofšors Lanchrome Limited.
No 12. decembra Šeiņins pametis arī Petita valdes priekšsēdētāja posteni, - tagad to ieņem Andrejs Caregorodcevs (kurš nav ne Latvijas pilsonis, ne pastāvīgais iedzīvotājs), valdē kopš šā gada jūnija ir arī Sergejs Baranovskis un Tatjana Belousenko.
Ne Ukrainas bankas nosaukums, ne jauno Petita īpašnieku vārdi plašākai sabiedrībai neko neizsaka, taču patiesībā lielākā daļa no viņiem ir bijuši un joprojām ir cieši saistīti ar Latviju.
2006. gada vasarā Legbank akciju kontrolpaketi – Ukrainas mediji ziņoja, ka gandrīz simtprocentīgi – iegādājās Latvijas Ogres komercbanka, kuras faktiskais saimnieks bija Jeresjko, un par Ukrainas bankas uzraudzības padomes locekļiem reizē ar Jeresjko kļuva arī viņa kompanjoni Viktors Laucis, Jurijs Stepanovs, Oļegs Nazarins un jau pieminētais Sergejs Baranovskis. Savukārt par bankas revīzijas komisijas locekli kļuva arī tāpat jau pieminētā Tatjana Belousenko.
Ukrainas mediji tolaik arī ziņoja, ka, lai neradītu sev nevajadzīgas problēmas ar Ukrainas Centrālo banku, Ogres komercbankas struktūras Kijevā reģistrējušas tāda paša nosaukuma SIA, no kurām katra iegādājusies pa Legbank akciju paketei. Rezultātā Ogres komercbankai nav bijis nepieciešams ilgstošais saskaņošanas process, kāds būtu vajadzīgs, ja šī skaitītos ārvalstu investīcija.
Kā izrādās, šī shēma labus rezultātus devusi arī pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome jau tā paša 2006. gada 21. decembrī nolēma anulēt Ogres komercbankas kredītiestādes darbības licenci. Rīgas apgabaltiesa pēc FKTK lūguma 2007.gada 23.janvārī atzina banku par likvidējamu, taču Jeresjko un kompanjonu Ukrainas banku tas neskāra.
Faktiskais Ogres komercbankas saimnieks Jeresjko arī izvairījās no jelkādām problēmām ar tiesībsargāšanas iestādēm – pretstatā bijušajam bankas akcionāram un valdes loceklim Jurijam Frolovam, kurš joprojām tiek tiesāts par aptuveni 5,5 miljonu ASV dolāru izkrāpšanu no bankas klientiem, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Pagaidām nav zināms nekas par to, kādi ir Jeresjko plāni attiecībā uz viņa faktiskā kontrolē nonākušo izdevējkompāniju.
Foto no kādreizējās Ogres komercbankas mājas lapas
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.