Pie administratīvajām lietām tikuši gan melīgie ceļu policisti, gan arī Ķuzis
PIETIEK15.10.2015.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Pie administratīvajām lietvedībām tikuši ne tikai ceļu policisti, kurus TV raidījums Bez Tabu šonedēļ pieķēra drošības jostu nelietošanā un pat melošanā par savu identitāti, bet arī Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis - tāpat par drošības jostas neizmantošanu.
Kā zināms, šonedēļ TV raidījumā apjomīgā sižetā tika pieķerta vesela virkne ceļu policijas ekipāžu, - policijas darbinieki ne tikai brauca nepiesprādzējušies, bet arī dažādā veidā muļķīgi atrunājās un izmelojās, pat apgalvojot, ka viņi taču nemaz nebraucot, bet stāvot. Dažs ceļu policists atteicās atklāt savu vārdu un uzvārdu, cits atkal mēģināja samelot arī par to.
Savukārt Valsts policijas priekšnieks Ķuzis nule izpelnījās publisku nopēlumu, jo TV bērnu raidījumā Dardarija, sēdot automašīnā, nelietoja drošības jostu. Tiesa, pēc sabiedrības intereses pievēršanas šim faktam Valsts policijas priekšnieks atšķirībā no ceļu policistiem par savu nolaidību publiski atvainojās.
Taču, ņemot vērā plašo publicitāti, abos gadījumos vainīgie, visticamākais, saņems nelielu administratīvo sodu.
"Šobrīd no Bez Tabu žurnālista esam saņēmuši viņa filmētos videomateriālus, un tie nodoti Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldei. Tur ir uzsāktas administratīvās lietvedības, lai attiecīgos darbiniekus sauktu pie administratīvās atbildības par drošības jostu neizmantošanu. Jāpiebilst, ka visi materiāli nodoti arī Valsts policijas Iekšējās drošības birojam, kur jau uzsākta dienesta pārbaude un tiek vērtēta darbinieku disciplinārā atbildība," Pietiek skaidro Valsts policijas pārstāvis.
Administratīvā lietvedība sākta arī pret Ķuzi. "Šajā gadījumā Ķuža kungs jau publiski ir atzinis savu vainu un atvainojies sabiedrībai, taču tas neatbrīvo viņu no administratīvās atbildības, tādēļ arī pret viņu uzsākta administratīvā lietvedība par drošības jostu neizmantošanu," skaidro policijas pārstāvis.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
