Pieaug aizdomas, ka Finanšu ministrijā tiek "noraktas" lietas par korupciju VID
Rolands Pētersons, Neatkarīgā28.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vakar arī Finanšu ministrija (FM) beidzot atbildēja jeb, precīzāk, neatbildēja uz virkni “Neatkarīgās” jautājumu par augsta līmeņa bijušās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējā drošības dienesta darbinieces Gitas Plaudes iesniegumu par sistēmiskas korupcijas pastāvēšanu VID vadībā. FM līdzīgi kā citas iepriekš aptaujātās institūcijas savā atbildē atrada atrunas atsevišķos likumu pantos, lai savu vērtējumu par šo iesniegumu, kā arī par VID kopumā notiekošo nesniegtu.
Iepriekš arī bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atzina, ka savulaik nav ticis informēts par G. Plaudes skandalozo iesniegumu. “Ja Gita Plaude ir griezusies ministrijā, tad par viņas iesniegumu es tā arī neuzzināju,” “Neatkarīgajai” sacīja bijušais ministrs, kura darbības laikā 2019. gada rudenī notika pamatīgas pārmaiņas VID Iekšējās drošības daļā, tostarp G. Plaudes “aizrotēšana” no amata.
Līdz ar to pieaug aizdomas, ka FM iekšienē pastāv shēma, kā, formāli atsaucoties uz likumiem, “norakt” trauksmes cēlēju ziņojumus par notiekošo VID, par tiem neinformējot nedz VID darbību pārraugošo ministru, nedz sabiedrību. Jāpiezīmē, ka līdzīgu likteni FM gaiteņos piedzīvoja arī citas bijušās VID darbinieces Initas Lūres līdzīga satura iesniegums par nelikumībām VID vadības līmenī.
“Neatkarīgā” FM 8. martā nosūtīja šādus jautājumus:
Vai Finanšu ministrija 2019. gada rudenī ir saņēmusi bijušās VID Iekšējās drošības pārvaldes Operatīvās daļas vadītājas Gitas Plaudes iesniegumu, kurā viņa informē par nelikumīgu Iekšējās drošības pārvaldes vadītāja Aigara Prusaka rīcību, pieprasot jebkādu informāciju par iespējamiem VID Muitas un nodokļu pārvaldes direktora vietnieces (viņa bijušās sievas) Kristīnes Prusakas-Brinkmanes pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem nodot VID Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājai, kurai nav kompetences operatīvo darbību veikšanai?
Vai Finanšu ministrija šajā iesniegumā vai citos veidos tika informēta, ka Aigars Prusaks Gitai Plaudei ir atklāti nosaucis (un šī informācija pieejama arī audioierakstā) amatpersonu loku, kuras turpmāk būs neaizskaramo statusā, proti, par kuru pretlikumīgām darbībām VID Iekšējās drošības pārvalde nedz vāks materiālus, nedz uzsāks operatīvās darbības lietas?
Kas ar šo iesniegumu ir noticis tālāk? Vai Gitai Plaudei tika atbildēts? Vai par viņas iesniegumu tika ierosināta pārbaude? Vai par to tika informēts finanšu ministrs Jānis Reirs vai viņa biroja darbinieki?
Ja Gitai Plaudei tika atbildēts, kāda atbilde tika sniegta?
Vai Finanšu ministrijai nešķita aizdomīga Gitas Plaudes “aizrotēšana” uz zemāku amatu VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldē īsi pēc oficiālas vēršanās pret Aigara Prusaka darbībām? Vai VID vadībai tika lūgti paskaidrojumi šajā lietā?
FM uz minētajiem jautājumiem atbildēja pagarā, bet bezsaturiskā oficiālā vēstulē, ko parakstījusi FM Administrācijas vadītājas pienākumu izpildītāja V. Liepa.
Pirmkārt, līdzīgi kā iepriekš Ģenerālprokuratūra un Valsts kanceleja, FM atsaucās uz Trauksmes celšanas likumu, kas neļaujot par trauksmes cēlēju iesniegumiem neko teikt. “Attiecībā uz informācijas sniegšanu saistībā ar G. Plaudes iesniegumu un attiecībā uz to veiktajām Finanšu ministrijas darbībām, informējam, ka Trauksmes celšanas likuma viens no mērķiem ir nodrošināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību. Tādējādi ievērojot trauksmes celšanas mehānismu un trauksmes cēlēja aizsardzību, Finanšu ministrija nevar sniegt informāciju par G. Plaudes iesniegumu 2019. gadā un ar to saistītiem apstākļiem.”
Otrkārt, FM interpretācijā VID amatpersonu iecelšana vai atcelšana esot tikai un vienīgi VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes kompetencē, tādēļ FM par šo tēmu neesot jāatbild. “Attiecībā par G. Plaudes rotāciju uz citu VID amatu, informējam, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 16. novembra noteikumu Nr. 940 “Valsts ieņēmumu dienesta nolikums” 1. punktu, VID ir finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17. panta pirmo daļu tiešās pārvaldes iestādes vadītājs organizē iestādes funkcijas pildīšanu un atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu. Savukārt šī panta otrās daļas 4. punkts nosaka, ka iestādes vadītājs ieceļ amatā un atbrīvo no tā amatpersonas, pieņem darbā un atlaiž no tā darbiniekus. Tādējādi norādāms, ka VID amatpersonu iecelšana amatā, pārcelšana citā amatā un atbrīvošana ir VID ģenerāldirektora kompetencē.”
Valsts pārvaldes iekārtas likums, uz kuru savā atbildē atsaucas FM, gan paredz arī, piemēram, ka “pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu”. Šajā gadījumā finanšu ministram šāda iespēja nemaz netika dota.
Savukārt VID savā atbildes rakstā “Neatkarīgajai” par minēto tēmu, kas 8. martā pilnībā publicēts portāla “nra.lv” sadaļā “Viedokļi”, tā arī neatspēkoja nevienu no konkrētajiem G. Plaudes minētajiem faktiem, kā arī neizteica apņemšanos par tiem veikt pārbaudi.
Tā vietā VID izklāstīja vispārīgas frāzes, starp kurām iepina arī viegli slēptus draudus gan trauksmes cēlējiem VID darbinieku rindās, gan medijiem, kas viņu vēstījumus nodod sabiedrībai: “Ņemot vērā vairākus pēdējā laikā par VID un citu tiesībsargājošo iestāžu darbu publiskā vidē izplatītos nepatiesos paziņojumus, kas varētu būt izplatīti mērķtiecīgi un koordinēti, VID izvērtēs iespējas tiesiskā ceļā aizstāvēt valsts intereses un iedzīvotāju tiesības saņemt patiesu informāciju. Tomēr jau pašlaik ir svarīgi uzsvērt un apliecināt, ka godīgs darbs un atklāta, caurskatāma korupcijas apkarošanas politika ir Valsts ieņēmumu dienesta prioritārs pienākums.”
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
