Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Diemžēl var prognozēt, ka Eiropā pieaugs naida noziegumu skaits. Diemžēl mazāka, manuprāt, ir izpratne, ka tā nav specifiski ebreju un musulmaņu "iekšējā lieta".

Kontekstā ar Tuvajos Austrumos notiekošo Rietumu tiesībsargājošo iestāžu secinājumi ir diezgan nepārprotami. Britu "The Guardian" 20. oktobrī: Londonas policija informē, ka pērnā gada oktobra pirmajā pusē reģistrēti 15 antisemītiska rakstura aizskārumi, bet šogad 1.–18. oktobrī – 218. Pieaugums, virsrakstā vēsta laikraksts, ir 1350%, un piebilst, ka par 140% kāpis arī pret musulmaņiem vērstu aizskārumu skaits. 

BBC 18. oktobrī: Berlīnē uzbrūk sinagogai, pret Izraēlu vērstas neatļautas demonstrācijas dalībnieki uzsāk fiziskas sadursmes ar policiju. "Euronews" 16. oktobrī: Francijā valdība paaugstina terorisma draudu līmeni, uz laiku tiek evakuētas vairākas lidostas, Luvra, Versaļas pils un citi objekti.

Domāju, ka nav jāturpina, jo vairums cilvēku arī Latvijā vismaz intuitīvi nojauš, ka Izraēlas un islāma pasaules attiecību būtiska pasliktināšanās atstarojas arī ārpus Tuvo Austrumu reģiona.

Tajā pašā laikā man šķiet, ka šī naida eskalācija Latvijā izraisa tikai nožēlu – jo kuram normālam cilvēkam šāda gaisotne var patikt – un vēl dažu indivīdu gadījumā nožēlu par izbojātu atvaļinājumu, bet ne lielas bažas. Latvijā arābu izcelsmes vai musulmaņu pasaulei piederīgu cilvēku ir samērā maz, savukārt paši vietējie uz tādām nejēdzībām kā antisemītisms nepavelkas. Par laimi, kopš Otrā pasaules kara beigām Eiropā antisemītisms esot kļuvis par teju vai tabu. Tiešām?

Sākšu ar Latviju un šogad Latvijas Universitātes Akadēmiskā apgāda izdoto juristes Kristīnes Dupates grāmatu "Naida noziegumi un naida runa. Starptautiskie standarti un Latvijas tiesiskais regulējums un prakse". Tīmeklī bez maksas lasāmajā tekstā šī raksta kontekstā atzīmējami divi aspekti.

2020. gadā veiktā aptauja liecina, ka 6,8% Latvijas iedzīvotāju nevēlētos kā kolēģi ebreju izcelsmes personu, 21,2% nevēlētos, lai viņš/viņa kļūtu par bērna laulāto, 4,3% nevēlētos, lai ebrejs dzīvotu kaimiņos, 2,7% nevēlas, lai ebreji vispār dzīvo Latvijā, un 30,3% nevar pieņemt ebreju izcelsmes personu kā Latvijas prezidentu (69. lpp.). Atturēšos komentēt šos skaitļus, jo neesmu tos salīdzinājis ar līdzīgas ievirzes aptaujām citās Eiropas valstīs. Tomēr interesanti.

Otrs, manuprāt, būtisks aspekts Dupates grāmatā ir, vienkāršoti pārstāstot, šāds: nav jau tā, ka naida nozieguma veicējs ir kaut kāds viens cilvēku tips ar paaugstinātu agresivitāti, zemu izglītības līmeni un līdzīgi stereotipiskiem raksturlielumiem. Ir vesela virkne šādu tipu (77. lpp.) – "asu izjūtu meklētājs", "aizstāvis", "atriebējs", "misionārs" u.c. Respektīvi, tā saucamie trigeri (impulsi), kuri indivīdu var pamudināt pretīgi izrunāties vai rīkoties, ir dažādi.

Tāpat Latvijas kā "miera ostas" kontekstā jāatgādina, ka vērā ņemama sabiedrības daļa turpina patērēt Krievijas informatīvos produktos, savukārt kaimiņvalstī izsenis dzīvelīgais antisemītisms pēdējā gadā ir uzplaucis varenos ziedos Krievijas uzbrukuma Ukrainai dēļ.

Ja kādam trūkst laika vai krievu valodas prasmju, lai noskatītos šo neseno "The Current Time TV" videomateriālu, ir vērts atcerēties, ka vienlīdz histērisko un derdzīgo toņkārtu Krievijā veido ne tikai Ukrainas prezidenta ebreju saknes, bet arī viedoklis, ka redzamākie no Kremļa kritiķiem vai no Krievijas aizbraukušajiem (sākot ar Maksimu Galkinu, beidzot ar Anatoliju Čubaisu) arī ir ebreju izcelsmes. Būtu diezgan naivi iedomāties, ka Krievijas propagandas antisemītisms (un ne tikai tas, protams) neietekmē prātus arī Latvijā.

Būtu arī pārdroši apgalvot, ka pēc nacistiskās Vācijas sagrāves Otrajā pasaules karā antisemītisms Eiropā ir vai nu pilnīgi marginālu, vai, vienkāršoti izsakoties, arābu un/vai islāma kopienu "lauciņš". Ungārija, Kunmadara, 1946. gads: paklīst baumas, ka šajā lielajā ciemā izdzīvojušie ebreji (73) nogalina kristiešu bērnus desu gatavošanai. Pūlis uzbrūk ebrejiem, divus nogalina, ievaino piecpadsmit. Polija, Krakova un Kelce, laika posms no 1945. gada augusta līdz 1946. gada jūlijam: grautiņos nogalināto ebreju skaits svārstās no 500 līdz 1000. Dažādu iemeslu – bet galvenokārt antisemītiskās gaisotnes dēļ – ebreji no Polijas brauca prom vairākos viļņos – 1957., 1959., 1968. gadā.

Jāņem vērā, ka antisemītismam ne vienmēr ir tik brutālas izpausmes. Manu asinsspiedienu neietekmē t.s. vēsturnieku disputs Vācijā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, un vēsturnieks Ernsts Nolte (1923–2016) pilnīgi noteikti nebija dumiķis, tomēr viņa vēl 1986. gadā paustie argumenti [1], ka nacistu rīcība ar ebrejiem patiesībā daudz neatšķiras no tā, kā Otrā pasaules kara laikā amerikāņi internēja ASV dzīvojošos japāņus, diemžēl liecina, ka arī labi izglītoti un intelektuāli rosīgi cilvēki var būt antisemīti, lai gan paši to droši vien nekad neatzītu.

Atsevišķa tēma ir daļa t.s. Rietumu kreiso liberāļu, kas pēdējo nedēļu laikā no atbalsta palestīniešiem (tāds bijis jau ilgstoši) aizdreifējusi slēpta antisemītisma virzienā. Es nezinu, vai tie vairāk nekā simts cilvēku, kuri aizvadītajā nedēļā tepat Viļņā izgāja demonstrācijā ar plakātiem par Izraēlas īstenoto palestīniešu "genocīdu", ir antisemīti, bet skaidrs, ka nekādas siltās jūtas pret ebrejiem viņi nelolo.

Tāpat skaidrs, ka naida runā un rīcībā izpaužas arī islāmofobija – vienkārši godīgi jāatzīst, ka par šo tēmu es zinu mazāk. Tomēr, veltot ne vairāk par 15–20 minūtēm divās dienās (nemānos!), lai ieskatītos soctīklos, jau pamanīju ierakstus, ka Rīgas kebabnīcas esot ļoti aizdomīgas un varas iestādēm jau sen te bija kaut kas jādara. Ja pret Izraēlu agresīvi noskaņoti personāži Eiropā veiks vardarbības aktus – un viņi to pilnīgi noteikti darīs –, tad arī mēs Latvijā varam sagaidīt jūtamu naidīguma kāpumu pret tiem, kuri ir vai izskatās pēc "arābiem" vai "musulmaņiem".

Pēc tā domas lidojuma, ko Latvijas Republikas teritorijā dzīvojoši ļaudis demonstrēja pandēmijas laikā, mani vairs nekas neizbrīnīs – gan attiecībā uz ebrejiem, gan arābiem/musulmaņiem. Atliek sevi mierināt ar domu, ka arī šajā tēmu lokā mēs būsim, kā saka, lieli karotāji tikai internetā. Nedaudz ciniski izsakoties, būs labi, ja tiksim cauri ar naidu virtuālajā pasaulē un diviem trim sīkā huligānisma aktiem (kaut kā apķēpāšanu).

Tomēr manas slejas galvenā doma ir cita. Lai gan aktīvākie viedokļu paudēji bieži un labprāt izsaka savus uzskatus par "sorosītiem", "melnajiem", "šķībacainajiem", "nacionālistiem" un tā tālāk, kopumā pašmāju publika, manuprāt, dzīvo priekšstatā, ka esam "salīdzinoši" (jautājums – ar ko?) prātīga un apdomīga nācija. Proti, mūs vēl nav tā īsti skāruši tie "globalizācijas trakumi".

Ceriet vien. Jo vairāk integrējamies globālajā pasaulē – kaut vai patērējot informāciju –, jo ciešāk saskaramies (un inficējamies) ar visa veida fobijām. Jo globālāka kļūst pasaule, jo vairāk cilvēki grib atrast sev kādu pašidentitāti un dedzīgi to aizstāvēt. Tas nav nedz labi, nedz slikti – apkārtējo dalīšana savējos un svešajos ir raksturīga dzīvām būtnēm. Tiesa, man labāk patiktu, ja svarīgākās pašidentitāšu grupas būtu, teiksim, kāda mūziķa vai sporta fani, tie, kuri lasa dzeju, tie, kuri tic citplanētiešiem, vegāni un tie, kuri vegānus uzskata par dīvaiņiem. Nelaimes sākas tad, kad pašidentitātes pamatā ir priekšstats, ka tu piedalies izšķirošajā "civilizāciju sadursmē". Protams, pareizajā pusē.


[1] Hudges, Judith M. The Perversion of Holocaust Memory. Writing and Rewriting the Past after 1989. Bloomsbury Publishing, 2022, 68.–69. lpp.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...