Piemirstā masku iepirkuma afēra un tajā iesaistītie veselības aprūpes ex-VIPi – paanalizēsim, kurš kā rīkojies un kādu motīvu vadīts
Pietiek lasītājs26.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Edgars Labsvīrs (attēlā) – Nacionālā veselības dienesta (NVD) bijušais vadītājs. 2021.gadā saņēmis Atzinības krustu “par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā, augsti profesionāli, īpaši pašaizliedzīgi un drosmīgi veicot amata pienākumus, kā arī operatīvi un efektīvi pieņemot lēmumus līdz šim nebijušas sarežģītības epidemioloģiskajā un sabiedrības veselības apdraudējuma situācijā saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību”. Atzinību saņēmis, neraugoties uz iesaisti, iespējams, Latvijas veselības aprūpes jomā lielākajā afērā – masku iepirkumā.
COVID 19 sērga Latviju sasniedza ātri, neļaujot lēmumu pieņēmējiem ilgi kasīt pakaušus, lai pieņemtu pareizos lēmumus – šķiet, tāpēc jau viņi tur sēž, lai spētu ātri reaģēt un pieņemt pareizus, racionālus lēmumus visas sabiedrības interesēs pat īpaši saspringtās un lielas krīzes situācijās. Bet vai viņi to spēja (atmetot savu personīgo, mantkārīgo ieinteresētību)?
2020. gada agrā pavasarī Latvija nonāca situācijā, kad steidzami bija jāiepērk aizsarglīdzekļi. Pie Veselības ministrijas lielās vadības pults atradās Ilze Viņķele, kas deva rīkojumus padotības iestādei NVD (kas vienā no ķēdes posmiem pārņēma iepirkumu koordināciju). Tolaik NVD grožus turēja Edgars Labsvīrs, kuram vēlāk prezidents piešķīris jau augstāk pieminēto Atzinības krustu. Svinīgais brīdis gan notika pēc E. Labsvīra atkāpšanās no amata masku iepirkuma skandāla dēļ un raisa vēl lielāku izbrīnu. I. Viņķele nopelnīja tiesvedību par bezdarbību, bet E. Labsvīrs – atzinības krustu.
Izdevīgi piegādātāji
Lai lietas notiktu ātri, acīmredzot tika pieņemts lēmums dot zaļo gaismu piegādēm tiem komersantiem, kuri uzrādīja spēju ātri noreaģēt un sagādāt Latvijai nepieciešamos aizsarglīdzekļus. Dominēja trīs piegādātāji: SIA “GP Nord”, SIA “Lauma Fabrics” un ar bijušo veselības ministru Gunti Belēviču saistītā SIA “Saules aptieka” (ko vada dēls Artūrs Belēvičs) piegādēm, galvenokārt, no Ķīnas. Koridoros runā, ka viens no piegādātājiem Artūrs Belēvičs esot apveltīts ar īpašu šarmu un spējot dāmītēm ausī iedziedāt izdevīgus darījums. Vai šajā gadījumā uz I. Viņķeli nostrādāja šarms – šis jautājums droši vien paliks neatbildēts.
Ieinteresētās personas
Nozares koridoros runā, ka Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) vadītāja Ilze Aizsilniece tobrīd bijusi visai pozitīvi noskaņota par masku iepirkumu, arī par „Saules aptiekas” iesaisti darījumā. Iespējams, tolaik Aizsilnieces simpātijas A. Belēvičs izpelnījās, jo savā Twitter kontā izteicās atzinīgi par homeopātiju (vēlāk gan saņēma kritiku un ierakstu dzēsa), bet, iespējams, tika liktas cerības uz kādu personīgas dabas labumu, taču runā, ka viņa diemžēl nobīdīta ārpus procesiem. Tas savukārt iespējams, motivējis LĀB vadītāju vēlāk piecirst kāju un mainīt savu publisko nostāju masku nepieciešamības jautājumā.
Arī Latvijas jaunajiem ārstiem radies jautājumus – kas tad motivējis I. Aizsilnieci tik pēkšņi mainīt domas par masku lietošanu? Tie pērn paziņoja LĀB prezidentei, ka Latvijas Jauno ārstu asociācija neredz iespējas turpināt sadarbību ar prezidenti viņas publisko paziņojumu, kā arī "divdomīgo ar Covid-19 saistīto jautājumu nostājas dēļ", un uzsvēra, ka atsevišķu LĀB valdes locekļu paustais viedoklis licis domāt, ka “šajā situācijā tomēr dominē politiskās intereses”.
Iepirkumu nedienas - Valsts kontroles un policijas iesaiste
Valsts kontrole revīzijā par NVD “veikto aizsargmasku un respiratoru iegādi secināja, ka vairākos gadījumos ir notikusi vienpersoniska lēmumu pieņemšana, trūcis atklātības, skaidrojot piegādātāju vērtēšanas kritērijus, savukārt tas vedinot uz aizdomām par iespējamu korupcijas risku. Materiāli tika nodoti izvērtēšanai policijai. Pārbaudi veica arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, taču amatpersonu koruptīvas darbības nekonstatēja”.
Neatbilstošas maskas, nederīgi un viltoti sertifikāti
Mediji ziņoja – ICR Polska publicējusi paziņojumu, ka visi no 1. līdz 26. martam izsniegtie sertifikāti, kas attiecas uz precēm, kas saistītas ar Covid-19, esot bijuši atsaukti. Tas nozīmēja, ka brīdī, kad Latvijā tika piegādāta pirmā iegādātā krava ar aizsarglīdzekļiem, sertifikāts, kam bijis jāapliecina šo masku atbilstība, vairs neesot bijis spēkā. ICR Polska paziņojumā arī bijis norādīts, ka “šādi sertifikāti nav pielīdzināmi atbilstības novērtēšanas procedūrām, bet īpaši izcelts, ka sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar “Shanghai MICEZ Equipment Testing&Technical Co., LTD” pārbaudēm, ir “nederīgi vai viltoti””.
Kamēr nederīgas maskas veica tālu ceļu no Ķīnas uz Latviju, iespējams, pat par trīskāršām cenām, tikmēr runā, ka tepat Latvijā tika ražotas FFP2 maskas, taču tās tikušas piegādātas pārsvarā Vācijas valdībai. Interesanti, kāpēc neviens nav spējis vienoties ar šīm kompānijām par izdevīgu darījumu noslēgšanu (vismaz atkristu sadārdzinājums uz loģistikas rēķina)?
Prom no centralizētajiem iepirkumiem, prom no Valsts kontroles acīm
Pēc skandāla ap masku iepirkumu, Valsts kontroles un policijas iesaistes, kā arī E. Labsvīra atkāpšanās no NVD vadības (nespējot izturēt “emocionālo teroru” apšaubāmo iepirkumu sakarā) valsts nolemj atteikties no centralizētas aizsarglīdzekļu iegādes un atstāt šādu iepirkumu organizēšanu ārstniecības iestāžu kompetencē, taču nodrošinot valsts kompensāciju šo izdevumu segšanai.
Interesanti, kā šajā brīdī dalījās nozares organizāciju uzskati - Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska uzskatīja, ka labāk būtu individuālos aizsardzības līdzekļus pirkt centralizēti, jo tādējādi tie tikšot iegādāti pēc vienādiem kritērijiem. Tikmēr LĀB vadītāja I. Aizsilniece (kura par sabiedriski būtiskām tēmām iestājas visai reti) tolaik protestēja un piedāvāja atgriezties pie decentralizētās individuālo aizsardzības līdzekļu iepirkšanas: "Nav viss jāprasa partijai un valdībai!”
Viņasprāt, šajā sistēmā darbam nepieciešamo līdzekļu iegāde esot vienkāršāka un ar mazāk korupcijas risku – kad "katrs pats pērk". Šis gan izklausās kā apgalvojums, kas ir apgriezts kājām gaisā. Racionāli analizējot, decentralizētie iepirkumi nepakļaujas tādām pārbaudēm un skrīningam kā valsts centralizētie un pieļauj vairāk iespēju strādāt ar “saviem” piegādātājiem, kaut arī par mazākām iepirkumu summām. Turklāt summa, ko veselības ministre Ilze Viņķele gatavojās prasīt kompensācijām 2021.gadam bija 52 miljoni EUR. Pietiekami liels pīrāgs, ko dalīt un pietiekami labs iemesls publiska viedokļa paušanai.
Ko šobrīd dara pieminētie veselības aprūpes ex-Vipi?
Edgars Labsvīrs, azotē turot vismaz vienu iepirkuma skandālu, atkāpšanos no amata un atzinības krustu, ar progresīvo karogu startē vēlēšanās un priekšvēlēšanu kampaņas laikā aicina diskutēt par veselības aprūpi. Skandāliem cauri izsprucis visai sveikā.
Ilze Viņķele stājās tiesas priekšā, sākot izskatīt krimināllietu, kurā celta apsūdzība par bezdarbību saistībā ar Covid-19 vakcīnu pasūtīšanu. Mediji ziņo, ka prokurora ieskatā vakcinēšanu vajadzējis sākt daudz agrāk, bet ministres neizlēmīguma dēļ Latvijas iedzīvotājiem tikušas ierobežotas tiesības laikus sākt vakcinēties un brīvi pārvietoties.
Ilze Aizsilniece joprojām pilda LĀB prezidentes pienākumus. Tomēr kaunā kritusi vairāku LĀB valdes locekļu un biedru kritikas un aiziešanas dēļ, kā arī ievērojami samazinājusi LĀB ietekmi. Iespējams, arī I. Aizsilniecei būtu jāsēžas uz apsūdzēto sola blakus eksministrei, jo pat vairāki viņas kolēģi norādījuši uz bezdarbību jautājumos, kas skar sabiedrības vakcināciju. Un, kā tolaik pulmonoloģe Zaiga Kravale noradīja, - “masku lietošanas atcelšana pašlaik būtu kā bioloģiskais ierocis pret tiem, kam nav izveidojusies imunitāte vai ir vārgāka veselība”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
