Iesaki rakstu: 
Attēlā redzamais politiķis tik precīzi iemieso visas mūsdienu politiskās sistēmas būtību, ka ir izmantojams kā hrestomātisks piemērs. Sākot no masīvās popularizēšanas kampaņas oficiālajos Latvijas medijos un soctīklos latviešu un krievu valodā. Beidzot ar neredzamo sponsoru uzpūstā vadonīša vēlmi iemiesot visu to problēmu atrisināšanu, ko radījuši tie paši sponsori gadu desmitu garumā.
Politiskā sistēma ir pārvaldes atribūts, no kā sabiedrībai jātiek vaļā. Patlaban ir kārtējais iespēju laiks, kad atbrīvoties no visa liekā, un atstāt tikai to, kas sabiedrībai nepieciešams. Tomēr cilvēku prātos ir apjukums, ko veicina apmuļķošana ar mēdiju palīdzību, brīvības ierobežojumi un ar to saistītās psihozes. Rodas daudz jautājumu. Ja notiek cīņa starp labo un ļauno, ko tas nozīmē man personiski un sabiedrībai kopumā? Kā tieši šī cīņa izpaužas?
Uzmanīgi vērotāji ir pamanījuši, ka "gaišie" un "tumšie" spēki dara apmēram vienu un to pašu, bet viņu mērķi ir atšķirīgi. Problēma tā, ka šie mērķi paliek apslēpti dažādu iemeslu dēļ. "Gaišajiem" raksturīga viedokļu daudzveidība, ko cilvēki uztver kā pretrunas. "Tumšie" savus mērķus slēpj apzināti, bīdot pa priekšu piepūšamos tankus, uz kuriem uzmālēti maldinoši lozungi.
Piemēram, kovid afēra ir neredzamās globālās pārvaldes pirmais nopietnais spēka demonstrācijas mēģinājums. Paliekot aizkulisēs, viņi dod komandas visām valstīm. Attiecīgajiem politiķiem, prezidentiem, deputātiem, ministriem šīs komandas jāizpilda nekavējoties, vienlaicīgi un bez ierunām. Sabiedrībai tiek demonstrēts, ka nevienas valsts vadība nekontrolē situāciju, lēmumi ir pretrunā cilvēku un sabiedrības interesēm, un robežojas ar klaju idiotismu.
"Tumšajiem" spēkiem ir vairāki mērķi, un viens no tiem ir pārliecināt cilvēkus, ka tie nespēj paši organizēt (valstu) pārvaldi. Nākamais solis ir atteikšanās no cilvēka statusa, kļūstot par kaut ko līdzīgu mājdzīvniekiem un (pilnībā) nododot pārvaldi globālo saimnieku ziņā.
"Gaišo" spēku mērķus viennozīmīgi formulēt būs grūtāk, jo patiesība meklējama augstākos apziņas līmeņos. Tomēr varētu izdalīt 2 galvenās vadlīnijas.
Pirmkārt, "gaišie" viemēr darbojas atklāti un uzsver cilvēka tiesības izvēlēties, šim nolūkam pamatīgi izskaidrojot pieejamās opcijas un sagaidāmos rezultātus. Te varētu pieminēt arī brīvo gribu un rīcību saskaņā ar sirdsapziņu, tomēr vairumam cilvēku šīs kvalitātes vairs nav raksturīgas.
Otrkārt, dažādos svētajos rakstos ar variācijām ir pieminēta tēze, ko vispārīgā veidā varētu formulēt sekojoši. "Tie, kuri redz, visu sapratīs paši. Tiem, kuri neredz, var skaidrot 10 reizes, tie vienalga nesapratīs.” Citiem vārdiem, neviens mūs necentīsies pārliecināt par katru cenu izvelēties pareizo ceļu, rīkoties saskaņā ar savu brīvo gribu, sirdsapziņu un tamlīdzīgi. Nerunājot vispār par to, ka mums servēs taisnīgu sabiedrisko iekārtu, pārticību, laimi u.c.
Taisnīga sabiedriska iekārta dabiskā veidā nodrošina cilvēka vajadzības. Tā sākas ar cilvēka pašnoteikšanos un ģimeni. Apvienošanās grupās un lielākās vienībās notiek dabiskā veidā, vadoties no interesēm, ērtībām, izdevīguma, vides .., izmantojot arī esošās pašpārvaldes, uzņēmumus u.c. Pats jēdziens "apvienošanās" ietver sevī vienošanos jeb līgumu, ko cilvēks vai ģimene noslēdz pēc brīvas gribas (izvēles). Līgumi var būt gan mutiski, gan rakstveidā, formulēti vai neformulēti.
Sabiedrības struktūra veidojas tiesību deleģēšanas kārtībā, augstākais deleģēšanas līmenis ir valsts. Amatpersonas ir vēlētas, un būtiskā atšķirība ir tā, ka ievēl izpildītājus. Piemēram, izvēl nevis deputātus, bet ministrus, valsts iestāžu un uzņēmumu vadītājus, kuriem ļauj strādāt par nolīgto atlīdzību tikmēr, kamēr tie savas iespējas ir izsmēluši.
Tikmēr, kamēr sabiedrībai aktuāls "valsts" statuss, ir sabiedrības daļa (vairākums), kuras intereses šī valsts pārstāv. Tas nozīmē, ka valsts aizstāvēs šīs sabiedrības daļas (vairākuma) intereses ar pilsonības, vēlēšanu sistēmas, spēka struktūru palīdzību, kā arī izmantojot citus līdzekļus, kuri ir valsts rīcībā.
Tas nozīmē, ka arī starptautiskajās attiecībās valsti veidojošās sabiedrības daļas intereses tiks ievērotas tāpat kā līdz šim. Attiecībā uz dalību Eiropas Savienībā (ES), Eiro monetārajā sistēmā un NATO aizsardzības struktūrā formāli izmaiņu nebūs. Taču pēc būtības Latvijas cilvēki prasīs no attiecīgajiem izpildītājiem - valsts prezidenta, ārlietu un aizsardzības ministriem, lai viņu vajadzības, piemēram, aizsardzības jomā tiktu nodrošinātas. NATO uzdevums nav aizstāvēt Latvijas iedzīvotājus, tāpat kā ES un eiro nedarbojas Latvijas iedzīvotāju interesēs.
Ko nozīmē "Latvijas iedzīvotāju intereses aizsardzības (drošības) jomā"? Tuvojas laiks, kad nekāda palīdzība un aizstāvība nebūs pieejama. Jādomā, kā pašiem aizsargāties pret iespējamiem kaimiņzemes ihtamņetu un pašmāju bandītu sirojumiem. Aizsargāties spēj tikai bruņota tauta ar militārās organizācijas un sadarbības iemaņām. Citiem vārdiem, visa tauta ir viena liela zemessardze, un šaujamais katram glabājas skapī.
Attiecībā uz saimniecību, preču un pakalpojumu aprite joprojām notiek ar eiro palīdzību tikmēr, kamēr eiro sistēma darbojas. Paralēli ikvienam, kurš to vēlas darīt ar pilnu atbildību, ir iespēja izdot savu naudu. To darīt var piemēram, pašvaldības, (lielas) saimniecības, valsts. Naudu var izdot, piemēram, parādzīmju veidā. Kriptovalūta šim nolūkam nav piemērota, jo tās lietošanu ierobežo pieeja internetam.
Ikvienam ir tiesības pieņemt vai noraidīt jebkura veida naudu, bet par krāpšanos ar parādzīmēm paredzēta mantiska atbildība un kriminālatbildība. Droši vien nebūs daudz tādu, kuri vēlēsies izdot savu naudu.
Sabiedrisko finanšu mērķis ir nodrošināt, lai dzīvei nepieciešamie pakalpojumi un piegādes notiek pietiekamā daudzumā, labā kvalitātē un iespējami ilgā laika periodā. Ja cilvēks veic maksājumus, viņš skaidri zina, kur paliek viņa nauda. Tāpēc nodokļu sistēmu pakāpeniski aizstās ar mērķa maksājumiem. To iespējams izdarīt, piemēram, ar valsts un pašvaldību budžeta kontu sistēmu. Katrai sabiedriskai vajadzībai ir savs konts, kurā iedzīvotāji veic maksājumus, un no kura finansē attiecīgos darbus un piegādes.
Mēs esam pārāk pieraduši pie absurdās nodokļu sistēmas, kur mūsu naudu sadala piepūšamie tanki pēc saviem ieskatiem. Vai, precīzāk izsakoties, naudu tērē tie, kuri šos tankus ir piepūtuši. Dabiski, ka viņi sabiedriskos tēriņus sakārtos tā, lai būtu ievērotas, pirmkārt, viņu intereses. Te ir visu sabiedrisko nelaimju un korupcijas pirmsākums, kuram tad arī kalpo visa politiskā sistēma.
Katrs cilvēks pats izvēlas, vai aktīvi piedalīsies sabiedriskajās norisēs. Tomēr gaidīt uz mesiju vai spēcīgu vadoni, kurš iecels saulītē, ir bezcerīgi. Tas nav pa spēkam ne man, ne kādam citam cilvēkam ar zināšanām un pieredzi sabiedrības vadības lietās. Tādu cilvēku ir diezgan daudz, un viņu paliek arvien vairāk, pateicoties publikācijām neformālajos mēdijos. Svarīgi, lai tie domātu un nebaidītos formulēt savu viedokli.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
