Piesakos konkursā par vistukšāko un visfrāžaināko prezidenta amata kandidāta paziņojumu
Edgars Rinkēvičs13.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dārgie draugi! Es, tāpat kā daudzi, vēlos redzēt mūsu Latviju modernu un stipru. Moderna Latvija manā izpratnē ir daudzveidīga un ilgtspējīga tautsaimniecība, demokrātiska un tiesiska valsts ar augstākajiem cilvēktiesību standartiem. Prezidentam nav izpildvaras funkcijas, bet ir tiesības un dažreiz pat pienākums iesniegt likumprojektus Saeimā, organizēt politiķu, sabiedrības un ekspertu diskusijas par labāko valsts attīstības modeli kopā ar uzņēmējiem veicināt tās eksportspēju. Taču bez izglītības un zinātnes izrāviena tas nav iespējams, tādēļ šī ir vēl viena neatliekami un kopīgi risināma lieta.
Sabiedrības plaisas mazināšana un noturības veicināšana ir iespējama, balstoties uz Satversmi, latviešu kā vienīgo valsts valodu un Latviju kā eiropeiskās un latviskās vērtībās balstītu valsti, atbalsts Ukrainai un cīņa pret Krievijas agresiju ir lakmusa tests jebkurai lojalitātei. Lai dažreiz ne viegla, bet atteikšanās no padomju okupācijas mentālā un reālā mantojuma joprojām ir augstu dienas kārtībā.
Stipra Latvija nozīmē aktīvu diplomātiju, pārstāvot valsti un iestājoties par mūsu ārējo drošību gan diplomātijā, gan publiskos pasākumos, gan presē, tostarp atbalstot Ukrainu visos iespējamos veidos. “Tur ārā” tuvāko gadu laikā nekas nemainīsies, iespējami dažādi pavērsieni pat šķietami stabilās demokrātiskās nācijās, cerības uz Krievijas demokratizāciju un pēkšņām pārmaiņām tās kursā nav nekādas.
Jāgatavojas ilgstošai nestabilitātei pasaulē un Eiropā. Latvijas iekšējās un ārējās drošības stiprināšana, finansējuma palielināšana, mūsu ārējās robežas fiziska, politiska un juridiska aizsardzība ir svarīgākie darbi tuvāko gadu laikā. Šeit valsts vadītājam ir reālas iespējas un instrumenti ietekmēt procesu. Visbeidzot, cīņa par mūsu cilvēku prātiem un sirdīm dezinformācijas un propagandas laikmetā. Mēs nedrīkstam sevi zaudēt sīkos kašķos un par nebūtisko, tas ir mūsu naidnieku mērķis, tieši otrādi - mums jāatrod sevī spēks, lai sasparotos un kļūtu par pārliecinātu un plaukstošu Eiropas tautu.
Viens nevar izdarīt daudz, bet kopā gan. Viena runa, likums vai rīkojums nebūs gana, bet rūpīgs darbs, soli pa solim un neatlaidīgi var dot rezultātu. Tāpēc izšķīros kandidēt uz valsts prezidenta amatu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
