Piesārņojošie Meroni uzņēmumi uzsāk atklātu konfrontāciju ar ventspilniekiem: neielaiž teritorijā vicemēru, iedzīvotājus
Imants Liepiņš23.07.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mežonīgā sausuma un karstuma dēļ visu Ventspili arvien vairāk pārklāj veselībai kaitējoši ogļu putekļi no Rūdolfa Meroni kontrolē esošās A/S Ventspils Tirdzniecības osta (VTO), taču ventspilnieki, ieskaitot vicemēru Didzi Ošenieku, netiek ielaisti uzņēmumā, kur vēlas tikt skaidrībā par notiekošo.
Ogļu putekļi ostas pilsētās iedzīvotājus apdraud katru vasaru, kad ogļu kalni tajās ostās, kurās pārkrauj ogles, izkalst un izžūst, tāpēc vējš melnos, veselībai kaitīgos putekļus var aiznest kilometriem tālu. Pret to ir elementārs risinājums: ogļu kaudzes jālaista ar ūdeni, kas samazina putekļus par vismaz divām trešdaļām. Taču nezināmu iemeslu dēļ VTO to nedara vajadzīgajā apjomā tieši šajā vasarā, kas ir sausāka un karstāka par citām.
Aizvadītajā nedēļā ventspilnieki dažu stundu laikā savāca vairāk nekā 100 parakstus, kurus iesniegt piesārņojumu kontrolējošajā Valsts vides dienestā (VVD), argumentējot: “Mēs neplānojam savākt pēc iespējas vairāk parakstus - šodien svarīgs ir ātrums!” Līdz piektdienai VVD Ventspils reģionālās pārvaldei bija izdevies nozīmēt sarunas ar VTO pārstāvjiem, taču pilsētas domes amatpersonas, vietējie žurnālisti un iedzīvotāju pārstāvji pēkšņi netika ielaisti uzņēmumā, kaut gan VVD akceptēja visu interesentu klātbūtni.
Piesārņojošās darbības atļaujas visā valstī izsniedz VVD, kas tāpat atbild par situācijas uzraudzību, kontroli un pārsniegumu ierobežošanu. Problēmgadījumos pašvaldības var tikai izteikt savu viedokli. 2013. gadā, izskatot VTO iesniegumu atļaujas piesārņojošām darbībām saņemšanai, kur bija plānots akmeņogļu apjoma palielinājums, pašvaldība jau paredzēja šādu iznākumu un kategoriski iestājās pret to, bet atļauja vienalga tika izsniegta.
Ventspilī ir divi termināli, kas nodarbojas ar akmeņogļu pārkraušanu: jaunais A/S Baltic Coal Terminal, kurā visa pārkraušana norit slēgtā veidā un no kura nekāds piesārņojums vidē nenonāk, un padomju gados izbūvētie atklātie kravu laukumi VTO teritorijā, kur ogļu kalni atrodas zem klajas debess.
Abus terminālus kontrolē viena un tā pati persona - Rūdolfs Meroni, kurš īsteno kontroli pār VTO ar sava Karību ofšora Eurocom starpniecību, savukārt jaunais ogļu termināls, kā Pietiek jau ziņoja, pēc ilgstošām mahinācijām nonācis R. Meroni firmas IAG Industrieanlagen GmbH vienpersoniskā īpašumā.
Tātad R. Meroni varētu visas ogļu kravas nosūtīt uz slēgto terminālu (tas nekad nav pārkrāvis savu projektēto maksimumu - 7 miljonus tonnu gadā, bet labi ja pusi), savukārt VTO nodarbināt ar cita veida sauskravām (VTO spēj pārkraut dažāda veida kravas, tajā skaitā rūdas, celtniecības un kokmateriālus, lielgabarīta tehniku utt.).
Tomēr šī darba dalīšana nezināmu iemeslu dēļ netiek veikta. Pats R. Meroni ar Latvijas žurnālistiem nav runājis jau vairāk nekā gadu, un citas VTO vadības amatpersonas tāpat. Šonedēļ VTO sekretariāts Ventas Balsij sacījis, ka valde it kā esot atvaļinājumā un būšot tajā vēl vismaz divas nedēļas.
Pēc tam, kad viņu neielaida uzņēmumā, Ventspils vicemērs Didzis Ošenieks minēja arī šādu faktu: visvieglāk ogļu grēdas būtu aplaistīt no ostas velkoņiem, uz kuriem visiem standartā tiek uzstādīti ļoti spēcīgi ūdensmetēji gadījumiem, ja ostā vai uz kuģiem izceļas ugunsnelaime un ja vietai var piekļūt tikai no ūdens puses. Taču Ventspils velkoņi netiek pielietoti ogļu apstrādei ar ūdeni, kaut gan tos (caur SIA Ostas Flote un PKL Flote) arī kontrolē tas pats R. Meroni!
Ventspils dome lūgusi gan VVD Ventspils reģionālo vides pārvaldi, gan VTO steidzami organizēt preses konferenci, lai publiski sniegtu atbildes uz sabiedrību interesējošiem jautājumiem par piesārņojumu. Par šo jautājumu dome no VTO atbildi nav saņēmusi.
Savukārt VVD Reģionālā vides pārvalde pavēstīja, ka devusi VTO papildu rīkojumus ar mērķi nodrošināt, lai tā saimnieciskā darbība neradītu vides piesārņojumu un nepazeminātu apkārtējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti. VVD esot pārliecinājies, ka ogļu grēdas laistot divas tehnikas vienības, nodrošinot efektīvu mitrināšanu. Tomēr iedzīvotāji uzskata, ka praksē ar to ir par maz.
VTO atzina, ka kravu apjoms šī gada pirmajā pusgadā ir bijis uz pusi mazāks, salīdzinot ar analoģisku laika periodu pērn, - šogad ir pārkrauti tikai 0,6 miljoni tonnu ogļu.
VVD Ventspils uzdeva uzņēmumam organizēt tikšanos ar iedzīvotājiem. To plānots rīkot VVD pārvaldes telpās, lai nevienu no turienes nevarētu izdzīt. Tomēr VTO nav paziņojusi datumu, kad šī sanāksme varētu notikt.
Sakarā ar šo samilzušo problēmu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards no atvaļinājuma atsaucis bēdīgi slaveno VVD ģenerāldirektori Ingu Koļegovu. Viņai jau ir viens kriminālprocess - par nepatiesas valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanu.
VIDEO ar vicemēra, žurnālistu, iedzīvotāju delegācijas neielaišanu VTO:
https://www.youtube.com/watch?v=EOSpruDhhyU
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.