Iesaki rakstu: 
Godātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo «vairāk tā nedarīšu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošā unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spēkiem. Izrādījās, ka salīdzinājumā ar mūsdienu politiskās komunikācijas standartiem tā laika notikumi bija ieturētas mērenības paraugs.
Tā nu bija sagadījies, ka Jaunā laika uznāciens Latvijas politikā sakrita ar Latvijas Radio Rīta Rosmes raidījumiem, kuros četri mutīgi personāži apvingroja sabiedriski politiskās aktualitātes. Eināra Repšes ekscentriskie gājieni mums bija ārkārtīgi ērts apņirdzamu tēmu avots, un es šai ziņā biju pavisam nevaldāms. Daži salīdzinājumi no šodienas skatu punkta manas alošanās ilustrācijai.
Sāksim kaut vai ar to, ka, vēl būdams Latvijas Bankas prezidents (ko būtu grūti nosaukt par trūcīgu cilvēku), viņš sāka savu kampaņu ar ziedojumu vākšanu... nē, ne mazturīgajiem un pat ne partijai. Viņš vēsā mierā paziņoja, ka vēlas, lai tam personīgi saziedo vienu miljonu latu kā honorāru. Kāpēc? Lai būtu neatkarīgs un neuzpērkams. Starp citu, viņam izspruka arī apmēram tādi vārdi, ka, ja nesanāks, tad, mīļā tauta, neesam sapratušies, un es bez miljona no siltā krēsla nost nekāpšu.
Notikumi attīstījās līdzīgi, bet nepavisam ne tik kolorīti kā mūsu laikos. Saziedoja Repšem kādus 400 000 latu, kas tomēr ir kāds nekāds atbalsts grūtam brīdim, un, kas no šodienas viedokļa svarīgi, – tā bija privātpersonu nauda. Atklāti paprasīja, gandrīz pusi dabūja, viss puslīdz godīgi.
Šodien tieslietu ministrs, kuram kampaņas laikā bija pilnīgi skaidrs, kā likvidēt pāris trīs ministrijas un nodrošināt tiesiskuma triumfu rīt uz pusdienlaiku, prasa pusmiljonu eiro budžeta naudas jautājuma izpētei, latviski sakot, nodokļu maksātāju naudas izplinderēšanai atbalstītāju interesēs.
Toreiz, jaunlaiku iesākumos, apņirdzām gan neuzpērkamības pirkšanu ar priekšapmaksu, gan draudus apvainoties un iet uz citām trepēm spēlēties. Tagad mums ir nevis miljona atklāta savākšana no atbalstītājiem, bet pretēja kustība: pēkšņa pusmiljona izvākšana no budžeta un izdalīšana atbalstītājiem, protams, bezkompromisa neuzpērkamības garantēšanai.
Ar to apvainošanos atkal tas pats: eksaltēts premjera kandidāts nozvēras, ka sakārtos čemodānu un dosies prom no nepateicīgās tautas uz mūžiem, ja tam nedos papremjerēt. Neiedeva, pareizāk sakot, līdz tam pat netika, pretendents pat netika izbalsots. Austiņas nolaidis, aizgāja uz Rīgas pili atzīties savā politimpotencē un devās kravāt čemodānus. Nu, un turēja vārdu par aizbraukšanu, kā jau parasti.
Repše arī solīja nezciksimt miljonu veselības aprūpei jau pirmajā gadā. Sak, Jaunajam laikam būs iekšlietu ministrs, kas trīs dienās likvidēs visu kontrabandu, iegūto naudu atdos uzreiz veselības ministram, un lieta darīta. Abiem šiem ministriem karjera iegriezās ne gluži tik saulaina, bet to nekādi nevar salīdzināt ar potenciālā kultūras ministra prātošanu par to, ka viņa vienīgās vērtības izmērs caur vannas ūdens slāni izskatās tāds vai šāds.
Galu galā Eināra Repšes leģendām apvītā staigāšana pa jumtiem, par kuru ņirdzām, vēderus turēdami, tagad šķiet personiskas varonības apdvesta, salīdzinot ar publisku, metodisku un izjustu puņķu gremošanu tālraides ēterā.
Man šķita nepārspējami stulba grūtdieņu aizstāvju Štokenberga un Pabrika āvīšanās Saeimā, vicinot plakātiņus, stāvot deputātu vietu pēdējā rindā. Šodien tādu ieskaitītu akadēmiski atturīgo kategorijā, jo grupa agresīvu ākstu performancei iesēdina parlamenta krēslā krimināla elementa kartona svētbildi pilnā augumā!
Esmu vainīgs, atzīstos brīvprātīgi, lai arī saprotu, ka tas nebūs attaisnojums. Esmu vainīgs par sava naivuma un ideālisma daudzināšanu, radot maldīgu pārliecību, ka nekas divkosīgāks, stulbāks un smieklīgāks par jaunlaicēnu honorāra vākšanu un vazāšanos pa baznīcām izritinātiem karogiem viltus zvērestu došanai vairs nav iespējams. Esmu alojies, esmu maldījies un esmu maldinājis savus Rīta Rosmes klausītājus.
Godātā redakcija, caur Jūsu laikraksta slejām lūdzu nodot manu atvainošanos gadsimta sākuma politskatuves figurantiem, kurus savā iztēles trūkumā esmu kādreiz aplamājis par nepārspējamiem ākstiem. Man nebija taisnība. Atvainojos.
Pārpublicēts no db.lv
Seko mums 
Gatavojoties otrdien 10. decembrī paredzētajai Demos sesijai 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
