Iesaki rakstu: 
Portāls Pietiek vērsies LR Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu saistībā ar ekonomikas ministra Arta Kampara pēdējo dienu izteikumiem un rīcību.
Artis Kampars pēdējās dienās ir vairākkārt paziņojis, ka nekādā gadījumā līdz viņa it kā sākta darījuma beigām publiski neatklāšot to personu, kas viņu paglābusi no personiskās maksātnespējas, ministram avansā izsniedzot 35 tūkstošus latu.
Šo savu rīcību skaidrojot ar to, ka atklāt savu naudas devēju viņam liedzot noslēgts līgums, Artis Kampars ir publiski atzinis, ka šādas naudas summas un līguma dēļ ir gatavs neievērot Latvijas Republikas pretkorupcijas likumdošanas normas.
Atbilstoši likumam „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izdotie MK noteikumi Nr.478 "Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti" skaidri un nepārprotami nosaka: ja valsts amatpersona no kāda avota saņēmusi jebkādus ienākumus, amatpersonas deklarācijas publiskajā sadaļā jāuzrāda gan šie ienākumi, gan arī tās personas vārds un uzvārds, no kā saņemta šī nauda.
Atkārtoti paziņojot, ka nepildīs un negatavojas pildīt šīs likumdošanas prasības, un gūstot arī savas politiskās apvienības Vienotība vadības atbalstu šim likumpārkāpumam, Artis Kampars rada bīstamu tiesisku precedentu, kas gadījumā, ja šādas darbības netiks stingri nosodītas un sodītas, var radīt vēlmi līdzīgi rīkoties simtiem un tūkstošiem citu valsts amatpersonu.
Šī iemesla dēļ Pietiek ir vērsies pie LR ģenerālprokurora ar iesniegumu, kurā prasīts izvērtēt minētās Arta Kampara darbības un izteikumus, kuros saskatāmas amatnozieguma pazīmes, un vajadzības gadījumā sākt par tām kriminālprocesu. Līdzīga satura iesniegums nosūtīts arī KNAB.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
