Pietiek vēršas prokuratūrā un KNAB par „Mūrnieces radaru konkursu”
L. Lapsa24.05.2011.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Otrdien Pietiek pārstāvis vērsās LR Ģenerālprokuratūrā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, aicinot ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru un KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju Jutu Strīķi nekavējoties veikt viņu kompetencē esošās darbības saistībā ar pēdējās dienās atklātībā nonākušajiem faktiem saistībā ar tā saukto „Mūrnieces radaru konkursu”.
Iesniegumā Kalnmeieram un Strīķei norādīts uz būtiskākajiem aizdomīgajiem faktiem saistībā ar formāli demisionējušās iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces rīcību apjomīgā fotoradaru piegādes, uzstādīšanas un apkalpošanas konkursa laikā.
Ģenerālprokuroram un KNAB norādīts, ka publiskotie fakti rāda – Mūrniece, iespējams, personiskas ieinteresētības dēļ ir iejaukusies minētā konkursa norisē un pieprasījusi saviem padotajiem mainīt minētā konkursa nosacījumus, lai tajā varētu piedalīties pretendents, kas saskaņā ar nosacījumiem būtu bijis jādiskvalificē.
Tāpat iesniegumā norādīts uz to, ka Mūrniece, spriežot pēc publiskotajiem Iekšlietu ministrijas un valdības dokumentiem, ar piekrišanu atbildējusi uz konkrēta pretendenta – kurš vēlāk arī izrādījās konkursa uzvarētājs – lūgumu „nodrošināt atbalstu un maksimālu labvēlības režīmu”.
Tikmēr gan Mūrniece, gan viņas vadītā ministrija turpina klusēt pat uz jautājumu, vai zem „maksimālo labvēlības režīmu” nodrošinājušās rezolūcijas atrodams viņas paraksts un ar kādu argumentāciju Mūrniece savam padotajam - Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietniekam „lūgusi atrisināt” firmas vēlmes.
Otrdien Mūrniece nevēlējās atbildēt arī uz jautājumu, kā viņa varētu komentēt faktu, ka prokuratūrai un KNAB lūgts vērtēt viņas rīcību.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.