Pilsoniskā savienība: Sluča un Kristovska saraksti publiskosim tikai, ja liks tiesa
L. Lapsa07.11.2010.
Komentāri (130)
Iesaki rakstu: 
Ārlietu ministrs, Pilsoniskās savienības vadītājs Ģirts Valdis Kristovskis sestdien nevēlējās sniegt atbildi uz jautājumu, vai viņš vai kāda viņa pilnvarota persona ir lūguši ASV latvietim Aivaram Slucim atļauju publiskot abu politisko saraksti, savukārt Pilsoniskās savienības preses sekretāre šodien paziņoja, ka sarakste tiks publiskota tikai tad, ja to pieprasīs tiesa.
Skaidru atbildi Kristovskis nevēlējās sniegt pēc tam, kad Pilsoniskās savienības valdes locekle Ilze Viņķele sestdienas TV3 ziņu raidījumā uz Pietiek izteikto aicinājumu publiskot visu Kristovska un Sluča politisko saraksti atbildēja, ka tās publiskošanai esot vajadzīga Sluča atļauja, savukārt paša Kristovska vēstule taču jau esot publicēta.
Kristovskis nesniedza atbildes arī uz viņam SMS formā nosūtītiem precizējošiem jautājumiem – ja šāda atļauja no Sluča tiešām ir lūgta, tad kad, kura konkrēta persona un kādā formā to lūgusi, bet, ja ne, tad kādu iemeslu dēļ.
Viņķele sestdien telefoniski apņēmās sniegt atbildi uz viņai uzdotiem identiskiem jautājumiem, taču svētdien tā vietā, lai sniegtu skaidru atbildi, vai atļauja Slucim tiešām ir lūgta, nāca klajā ar pretjautājumiem, vai šādu atļauju Slucim lūdzis portāls Pietiek.
Savukārt Pilsoniskās savienības preses pārstāve Dace Balode šodien Pietiek paziņoja, ka "jurists, ar kuru vakar konsultējās PS priekšsēdētājs Ģ,V.Kristovskis, paskaidroja, ka privātu saraksti, par kādu uzskatāma apmainīšanās e-pasta listē starp PS biedriem, nav publiskojama".
"Sarakstē piedalījušies ap 10 cilvēku, un tā var tikt publiskota tikai gadījumā, ja to pieprasa tiesa," partijas un Kristovska nostāju pauda Balode.
Šī pēkšņi mainītā nostāja ne tikai liek domāt, ka konkrētās sarakstes publiskošana varētu atklāt Kristovska un Pilsoniskās savienības pārstāvju līdz šim pausto skaidrojumu nepatiesumu, bet arī atgādina publiskajā telpā izteiktos pieņēmumus, ka sarakste varētu atklāt paņēmienus, ar kādiem partijas vadība ar Sluci centusies vienoties par finansējuma saņemšanu. Pērn un šogad Slucis Pilsoniskajai savienībai kopā ziedojis gandrīz 12 tūkstošus latu.
Kā jau ziņots, piektdienas vakarā Pietiek nāca klajā ar aicinājumu Kristovskim „tā vietā, lai turpinātu izlocīšanās un puspatiesību taktiku, saņemt dūšu un nekavējoties publiskot visu savu politisko saraksti ar Aivaru Sluci. Šī sarakste tad arī parādītu, kam taisnība – politiķa skaļajiem paziņojumiem vai lasītāja iesūtītajam sarakstes fragmentam, ko publicējis portāls Pietiek”.
Pietiek paziņojumā norādīts, ka, „ņemot vērā, cik apjomīgi pēdējās dienās Ģirts Valdis Kristovskis ir informējis par savas sarakstes īpatnībām, politiķim nebūs iespējams ticami attaisnoties, ka šī sarakste nav pieejama”.
Kā zināms, līdz šim Kristovskis un viņa vadītā partija nākuši klajā ar pretrunīgiem skaidrojumiem par šo saraksti. Pirms fragmenta publiskošanas Kristovskis neatbildēja uz Pietiek uzdoto jautājumu par šo saraksti, arī pirmo diennakti pēc publikācijas Kristovskis par publikāciju klusēja.
4. novembrī Balodes izplatītā preses paziņojumā Pietiek publicētais sarakstes fragments tika nosaukts par „lētu montāžu”, apgalvojot, ka esot izmantots „gadu vecs e-pasts no partijas iekšējās sarakstes un izraujot vārdus no konteksta”.
Savukārt dienu vēlāk Kristovskis jau paziņoja, ka interneta sarakstē patiesībā esot izteicies par „citu Pilsoniskās savienības PS biedra Aivara Sluča e-pastu, nevis to, kurā absolūti nepieņemamus prātojumus par savu ārsta praksi izteicis A.Slucis”.
Kaut gan sestdien TV3 ziņu raidījumā Pilsoniskās savienības pārstāve Viņķele apgalvoja, ka publiskot Sluča saraksti neesot iespējams bez viņa atļaujas, dienu iepriekš Kristovskis diezgan plaši aprakstīja Sluča elektroniskā pasta vēstuli, uz kuru viņš esot atbildējis.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
