Šīs prezidenta vēlēšanas solās būt teātra cienīga izrāde. Papētot iepriekšējās prezidenta balsošanas reizes jauno laiku Latvijas vēsturē, mēs redzam viena kandidāta drošu uzvaru (bez citiem variantiem). Bērziņš – vienīgais vērā ņemamais kandidāts. Zatlers – iepriekš izrunāts un saskaņots. Vīķe-Freiberga – ASV administrācijas “mīļi” ieteikta kandidatūra.
Šoreiz, pēc tolteku kalendāra skatoties, starta pozīcijas ir vienādas gandrīz visiem kandidātiem. Gandrīz – nozīmē, ka Dolgopolova kungu, neskatoties uz viņa pragmatismu un taisnīguma izjūtu, kā “Saskaņas” pārstāvi neviens pie rullēšanas nelaidīs.
Citiem šai laikā manifestējas interesanti aspekti. Vēlēšanu dienā Bondaram ir sakrālā vārda diena (1 Jaguārs) 260 dienu Colkina ciklā un Vējonim dzimšanas diena pēc 365 dienu tautas gada (2 Sikspārnis). Bet Levita navāls (Galvaskauss) ir motivējošais tekošajā 13 dienu periodā.
Ko tas viss nozīmē? Vēlēšanas pēc tolteku kalendāra iekrīt ziemeļu enerģijas dienā, tāpēc pirmajās kārtās prezidentu neievēl. Diena (Jaguārs) mīl “kalt materiālu” līdz perfektumam un dažreiz aizkaļ līdz čikam.
Lai savā Colkina cikla dienā gūtu uzvaru, cilvēkam ir jābūt pilnīgi atbilstošam sava navāla prasībām. Bondaram tas nozīmētu būt perfektam un nekad nemelot. Vai cilvēks var nemelot, esot par deputātu frakcijas vadītāju? Šaubos. Tomēr, arī izkrītot trešajā kārtā, Mārtiņš šajā dienā var nospēlēt svarīgu lomu. Tieši viņa partijas balsis neļaus politisko svaru kausiem pārliecinoši nosvērties uz Vējoņa pusi, jo tiks izlemts balsot par Levitu.
Raimondam ir iespēja kļūt par prezidentu, ja balsošana tomēr neaiziet līdz izslēgšanas spēles pašai beidzamai stadijai. Dzimšanas diena tautas gadā cilvēku tik spēcīgi neeksaminē, bet ir gana nozīmīga. Turklāt Vējonis ļoti grib būt par prezidentu un šajā dienā būs gana aktīvs un ekspresīvs. Viņa dzimšanas diena pēc Colkina cikla (260) gan neietilpst tekošajā 13 dienu periodā, kas liecina par to, ka daudzi, kas solījušies par Vējoni balsot, to nedarīs.
Un tuvāko gadu laikā Vējonim ir visai neaktīva sezona (nekādi nozīmīgi lēmumi nav jāpieņem un nekādas īpašas personiskās izaugsmes nav). Saprotams, ka Latvijas aizsardzības ministra lēmumus pieņem Pentagons un NATO. Bet vai to pašu drīkstētu teikt par valsts prezidentu?
Gan Vējoņa, gan Levita dzimšanas dienām šogad iekrīt labs svars, viņi ieslēgti sociālajos procesos, viņu vārdos ieklausās tauta un sacensībā abi pretendenti ir viens otra cienīgi. Starpība tikai tur, ka Vējonim šogad aizsākas jauns 13 gadu garš dzīves cikls, bet Levits šādu pašu 13 gadu dzīves ciklu pabeidz ar fināla akordu.
Levitam laikam tā ir beidzamā virsotne, kuru var iekarot šīs dzīves laikā, bet Vējonim – iespēja pēc četriem gadiem atstāt savu portretu prezidentu galerijā, pārcelties uz skaistu lauku muižu un beidzot kļūt par neatkarīgu latvju dzimtas patriarhu un īstu Zemnieku.
Raimonda dienas enerģija (Debess) liecina ka viņš ir pārliecināts karjerists, un visai ticams, ka beidzamajā laikā pieslējies “stiprākajiem”, pamatīgi piemirstot par saviem sākotnējiem ideāliem.
Atšķirībā no Egila, kurš savu kursu nav mainījis, kļūt par prezidentu dikti nekāro un nevienam izpatikt negatavojas. Viņš piedalās šajā prezidenta vēlēšanās drīzāk kā vērotājs, kuru interesē pats process. Levits Latvijai nebūt nav sliktākais no iespējamiem (vēl neizpaustiem) prezidenta amata kandidātiem. Aktīvi darbotos ārpus valsts robežām nesot Latvijas vārdu pasaulē. Censtos vienot Latvijas tautu. Panāktu labākus kredītnosacījumus pie ebreju baņķieriem. Visā ziņā jauks “puika”. Ir tikai viens "bet" – klasiskais inaugurācijas datums iekrīt Raimonda enerģijas dienā. Šī diena (8.jūlijs) ir saistīta arī ar Amerikas egregoru. Arī Vējonim kā jau aizsardzības ministram visai noteikti ir stipri sakari ar ASV administrāciju. Kas var nozīmēt to, ka svētki ir gan Raimonda mājās, gan ASV vēstniecībā.
Tā ka gaidīsim un skatīsimies. Ja galu galā par prezidentu tiks iebalsots Levits, mēs joprojām esam paklausīga ES dalībvalsts un Eiropas baņķieru klanu interešu zona. Zem Levita zīmes enerģijas (Galvaskauss) bija dzimuši, gan Vaira Vīķe-Freiberga, gan Zatlers. Tā ka zināmus secinājumus par viņa valdīšanas stilu var izdarīt – atceroties jau minētās personas. Par Vējoni savukārt var teikt – jauna slota, tīri slauka.
Atliek cerēt, ka pēc Vējoņa inaugurācijas mēs (de facto) pamazām nepārvērtīsimies par ASV štatu. Bet Raimonds uzticēsies savai iekšējai balsij un manifestēs savas labākās īpašības – vienkāršību, materiālo pamatīgumu, labu atmiņu un administratora spējas. Viņš iespēju robežās nodalīs sevi no aizjūras “draugiem” un iestāties par godīgumu un patiesību. Tādējādi apliecinot savu sakrālo vārdu (Debess), nevis sociāli nosacīto uzvārdu. Tad (pēc kalendāra) personiski neaktīvais tuvāko gadu periods nozīmē tikai to, ka Vējonis necels savu popularitāti uz valsts rēķina.
Lai skatījums nebūtu vienpusīgs pievienoju vēl citu tolteku komandas biedru redzējumu.
(Ko nozīmē tekstā sastopamie svešvārdi, ar kuriem tolteki apzīmē cilvēkiem un dienām piemītošās enerģijas, jūs varat skatīt saitē toltektime.com )
Kāds jautājums – tāda atbilde (Rai.)
Jautājums uzdots attiecību noskaidrošanas dienā (6.diena). Tātad prezidenta vēlēšanas ir par attiecību noskaidrošanu. Ziemeļu diena – dod skarbu atbildi – “nē”, “noslīpēt” vai “aizvietot”.
Prezidenta vēlēšanu diena pārbaudīs attiecības starp iesaistītajām partijām. Gadījumā, ja iepriekš panāktās vienošanās nav uz pietiekami drošiem pamatiem, tad izgāzīsies izziņotais Raimonda Vējoņa kandidatūru atbalstošais bloks starp Vienotību un ZZS.
Ja prezidenta kandidāta izvirzīšanai veidotie pamati ir pietiekami droši, tas ir, ja abas partijas – Vienotība un ZZS saņem kārotās konfektes, tad prezidenta vēlēšanās uzvarēs Raimonds Vējonis.
Raimondam Vējonim ar 2015.gadu sākas pilnīgi jauns dzīves posms (ar enerģiju 1 Spogulis), kas prasa nošķirt savējos un pretiniekus, vispār pārskatīt savu attieksmi pret lietām.
Ja Vienotībai vai ZZS radīsies kaut mazākās šaubas par pēc vēlēšanām saņemamo konfekšu skaitu, tad šajā dienā vēlēšanas izgāzīsies (1 Jaguārs necietīs kaut mazāko negatavību, tajā skaitā kandidāta reputācijā un spējās).
Ja prezidenta vēlēšanas izgāzīsies, tad nākamās vēlēšanas varētu notikt pirmdien (Pērkona) dienā, kad tiktu izšķilts jauns kandidāts, vai pēc kārtīgām pārdomām ceturtdien (Ērgļa) dienā, vai pēc jauniem izlīgumiem piektdien (Sveču) dienā un jaunas programmas izstrādes sestdien (Kamola) dienā.
Latvijas Republikai 2015.gadā iekrīt enerģijā (4 Spogulis), tas ir gads, kad tiek parādīts, kas ir kas Latvijā.
Partiju mikroklimats vēlēšanu priekšvakarā. (Reinis Kaņeps)
Vienotība ir laba naudas pelnīšanas komanda, tendēta uz izaugsmi un proaktīvu darbību, tomēr arī šajā vidē valda iestagnējušas saknes, kuras spītīgi noliedz mūsu austrumu kaimiņa ekonomisko tuvošanos un šajā sfērā domas dalās, kas rada iekšējas nesaskaņas. Partijas vadītājai Solvitai Āboltiņai ir jāsaskaras ar pretestību partijas iekšienē, bet tas viņai, lai arī nepatīkami, bet ir ļoti veselīgi, jo paplašina viņas redzesloku. Partija Vienotība pati par sevi nav tik saliedēta un savu mērķu sasniegšanā konsolidēta, jo tai apakšā stāv vairākas misijas - attālināt austrumu kaimiņu tuvošanos, veicināt Latvijas ekonomisko un sociālo izaugsmi, esot uzticīgiem vecajām tautas tradīcijām un ideāliem - tieši šeit rodas lielākā rīvēšanās, jo iespējams ir jāpieņem, ka citu tautu vara atnāks agri vai vēlu un izdevīgāk ar to ir rast kādu sadarbības principu, nevis pretoties tai vecu ideālu dēļ. Katrā gadījumā, Solvita Āboltiņa nebūs tā, kas spēs viena pati izdomāt no kā Latvija spēj atsacīties un uz ko virzīties.
Zaļie zemnieki savukārt savās frakcijas sēdēs bez bļaustīšanās un viens otra pārtraukšanas faktiski nevar iztikt, jo tajā ir savākušies spilgti izteikti raksturi, kuriem pēc vārda nav tālu jāmeklē. Labi, ka partijas priekšsēdētājs, arī prezidenta amata kandidāts - Raimonds Vējonis, kaut vai ar ļoti vienkāršu ģīmi, tomēr spēj būt pragmatisks līderis un savākt visus. Labs prezidenta kandidāts, kurš reprezentētu valsti vēl nebijušā stilā. Mazliet pastāv draudi, ka zaļie zemnieki var sākt stagnēt un neredzēt vienkāršas lietas viņiem degungalā, tomēr partijā ir biedri, kuri varētu stabilizēt šo situāciju, ja tiks sadzirdēti.
Nilam Ušakovam un Jānim Urbanovičam ir kardināla teikšana pār partijā Saskaņa notiekošo. Nils, pat atrodoties ikdienā citā ēkā, spēj aktivizēt Saskaņas biedros to visiem nepieciešamo misijas sajūtu un apziņu par to, ka jākļūst lielākajai un varenākajai partijai Saeimā, kuras mērķis nešaubīgi ir pievērst daudz ārzemju kapitāla (Krievijas), padarīt Latviju par multinacionālu valsti. Ušakovam noteikti ir tālejoši plāni, bet nevajag aizmirst, ka viņš jau šobrīd pilda esošu plānu, kas pirms 10 gadiem arī bija tālejošs, kurš lieliski tiek izpildīts. Ja Nils vada un virza komandu, tā visos darbos, kur iesaistīsies, nāk ar transformējošu spēku un aukstasinīgu piegājienu, kuras panākumi aug lēnām, bet pastāvīgi. Savukārt Jānis Urbanovičs ir tāds vietējais priekšnieks, kuram labi izdodas saliedēt komandu tās iekšienē un piešķirt katram no tās biedriem vēl lielāku iekšējo motivāciju. Izejot no vadīšanas stila un pašiem.
Partijā Nacionālā apvienība valda saliedēta gaisotne, kurā tās vadītājs Raivis Dzintars tiek patiesi cienīts, jo partijai ir kopisks saliedēts mērķis - transformēt pēc iespējas vairāk, Latvijas suverenitāti apdraudošu draudu, un saglabāt latviešu identitāti, cik ilgi vien iespējams. Lai gan partija ir labēji nacionālistiski noskaņota, kā pretspēks "saskaņiešiem" tās mikroklimats partijā tomēr ir citādāks nekā opozīcijai. Ja "saskaņiešu" starpā valda "skaldi un valdi" konkrēti izvirzītu mērķu gaisotne, tad nacionālistiem ir vairāk izredžu izpausties personīgi, vairāk iespēju partijā izrādīt savus personīgos priekšlikumus (maisīt gaisu). Daži no partijas biedriem, kuriem primāri atšķiras redzējums uz lietām īsti netiek ņemti galvā, jo viens ir ļoti jauns un otrs jau ir pārāk vecs! hahaha! Partijas priekšsēdētājs, harizmātisks cilvēks, noteikti pats ir ar potenciālu ieņemt valsts prezidenta amatu, tikai vēl pagaidām ir par jaunu, satversmes priekšā. Partijas pārstāvjiem vajadzētu būt vadošos amatos, jo tā spēj labi piesaistīt naudu.
No Sirds Latvijai varētu valdīt biežas nesaskaņas un partijas biedru savstarpējas konfrontācijas tieši tās vadītājas Ingunas Sudrabas dēļ, jo atšķiras gan runas veids, gan lēmumu pieņemšanas process, un nevienam partijā nepatīk Ingunas diktatūra. Vienīgi Silvija Šimfa spēj saprasties ar Sudrabu. Būtībā partijas iekšienē noteikt konstanta cepšanās par to, kā būs un kā jābūt, kas rezultējas lēmumu pieņemšanā pašā pēdējā brīdī, un pēdējais vārds vienmēr Ingunai. Tāpēc, ka viņa ir vienkārši auksta bezkompromisu ragana!
Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdētājs un arī prezidenta kandidāts Mārtiņš Bondars, dikti tiešs un precīzs cilvēks, to pašu gaida arī no visiem partijas biedriem. Ļoti saliedēta komanda, kurai iekšējais mikroklimats ir veiksmīgi izkristalizējies, un gāzt kalnus traucē tikai mazais mandātu skaits. Artusa Kaimiņa ienākšana partijā tikai padara to vēl stiprāku, jo arī Artusam ir ziemeļu vilnis un desmitniekā manik. Kaimiņam vienkārši no dabas dots talants d...sināt citus un paņemt aiz rokas nozieguma brīdī. Ja Bondars kļūs par LR prezidentu, sāksies vēl nepiedzīvotas nesaskaņas ar Saskaņu un Latvijas krievvalodīgo kopienu. Bondars dos pa rīkli saskaņiešiem viņu pašu stilā.
Foto - autors ar komandas biedriem atrodas Kalkmulā, Jukatanas vidienē.