Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šajos laikos par politologu sauktā, okupācijas laikos par Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Propagandas sektora vadītāju strādājušā Ojāra Skudras svaigākās atklāsmes liek apsvērt jautājumu: vai tikai viņa "eksperta komentāri" netop alkohola reibumā? 

Nākamajā dienā pēc pašvaldību vēlēšanām, kad partijas svinēja uzvaras vai slīcināja bēdas, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks Ojārs Skudra (agrāk figurējis arī kā šīs pašas mācību iestādes profesors) LETAi pastāstīja šādus brīnumus: 

"Viņa [Skudras] ieskatā iedzīvotāju zemo aktivitāti nav ļoti ietekmējis tas, ka Saeimā un valdībā esošās partijas būtu sevi kaut kā diskreditējušas, jo kopumā iedzīvotāji pārsvarā balsojuši tieši par partijām un partiju apvienībām nevis, piemēram, vēlētāju apvienībām."

Ja O. Skudra tiešām būtu politologs vai poltikas zinātnes speciālists, viņš būtu pamanījis tādu "sīkumu" kā acīmredzamo faktu, ka vēlētāju apvienības vairs neeksistē kā suga. Turklāt pat agrāk tās varēja veidot tikai mazākajās pašvaldībās, ne visās, bet pašlaik (sakarā ar pašvaldību reformu un lielu novadu izveidi) vēlētāju apvienības izslēgtas no likuma vispār. Tādas neeksistē. To var nepamanīt vēlētājs, bet to nezina Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks? 

"Vidzemē, pēc Skudras teiktā, vēlēšanu aktivitāte vienmēr esot bijusi salīdzinoši augstāka nekā valstī kopumā, savukārt Latgalē lomu, iespējams, spēlējusi partija "Saskaņa", kas uzvarējusi abās lielākajās Latgales pilsētās - Rēzeknē un Daugavpilī."

Šis ir gadījums, kad pat vārdiņš "iespējams" neglābj verificējami nepatiesu izteikumu. Latgalē kā reiz "Saskaņai" nav bijusi nekāda loma (ne veicinoša un arī ne negatīva) uz vēlētāju aktivitāti, jo tieši "Saskaņas" uzvarētajās Latgales lielpilsētās nav vērojams nekāds vēlētāju aktivitātes pieaugums un arī ne īpaši netipiski zemāks apmeklējums kā citur valstī.

Cieti skaitļi parāda, ka "Saskaņai" Daugavpilī un Rēzeknē nav bijusi it nekāda loma vēlētāju mobilizēšanā un arī ne to demotivēšanā vēlēt: abās pilsētās nobalsojis nedaudz virs 31 procenta vēlētāju, kas ir mazāk nekā "latgaliskajās" pašvaldībās, taču vairāk nekā Augšdaugavas novadā. Rezultāti parāda, ka pie zemas vēlētāju aktivitātes "Saskaņa" zaudējusi Rēzeknē vienu mandātu, kura elektorāts aizgājis pie "Progresīvajiem".

Savukārt Daugavpilī "Saskaņa" pret 2017. gada rezultātiem guvusi labākus procentus un divus mandātus vairāk, taču faktiski saņemtais balsu skaits nokrities no 7700 uz 4500. Interesanti, kur šajos rezultātos kaut viens faktors attiecībā uz vēlētāju dalību vēlēšanās liktu domāt, ka "Latgalē lomu, iespējams, spēlējusi "Saskaņas" partija"? Un, ja tā būtu, tad kāda šī "loma" varētu būt bijusi, ja dati parāda precīzi neko? 

O. Skudras izteikumi tik ļoti atgādina viņa jaunības laiku publisko "komunikāciju" tikai vienā virzienā (no PSKP CK uz leju, bet nekad pretējā virzienā), ka viņam pat neienāk prātā, ka viņa izteikumi auditorijai varētu likties dīvaini. Mūsdienās politpareizi ir aizstāvēt partiju kā politiskās varas faktiskās struktūras neizbēgamu sastāvdaļu (pretstatā ASV, daudzām ES valstīm un pat Ukrainai, pie mums cilvēks nevar startēt kā neatkarīgais, bezpartejiskais kandidāts ne uz vienu pašu vēlētu amatu), un tāpēc O. Skudra attaisno partiju varas monopolu, "norādīdams", ka iedzīvotāji neesot balsojuši par "vēlētāju apvienībām" vispār nemaz... un tas nekas, ka partijas izslēgušas vēlētāju apvienības no politiskā procesa! 

Ne pirmo reizi O. Skudra pilnā nopietnībā runā tā, it kā sēdētu padomju laiku "Globusa" studijā un atstāstītu "galvenās tēzes, kuras padomju politiskajiem komentētājiem nesen atgādināja Politbiroja loceklis b. Gromiko. Tas nekas, ka uz šodienas "Globusa" studiju jebkurā brīdī (gan metaforiski, gan burtiski) var piezvanīt klausītāji un norādīt uz runātāju sniegtās informācijas nepilnībām. 

Bet, protams, ir iespējams arī pavisam cits izskaidrojums šādiem izteikumiem no "pilnmēness neredzamās puses". Varbūt viss ir daudz vienkāršāk? Varbūt turpmāk katru reizi, pirms prasīt viedokli Ojāram Skudram, žurnālistiem vispirms būs jāpārliecinās, ka sarunbiedrs nav dzēris un saprot, ko runā! 

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...