Pirms eiro ieviešanas policija paklusām vairākkārt paaugstinājusi maksu par kontrolšāvienu
PIETIEK27.01.2014.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Lai gan valsts ir solījusies uzraudzīt uzņēmējus, lai tie neceltu cenas saistībā ar pāreju uz eiro un no valstsvīrus puses vairākkārt izskanējuši aicinājumi tirgotājiem neizmantot valūtas maiņu cenu celšanai, izrādās, ka pašas valsts iestādes nebūt nav pieturējušās pie šā principa. Valsts policija pērn rudenī dubultojusi maksu par kontrolšāviena veikšanu ar vītņstobra šaujamieroci, bet tagad taisnojas, ka tam bijuši pavisam citi iemesli un neesot nekāda sakara ar eiro ieviešanu.
Šaujamieroču nēsātāji atceras, ka savulaik kontrolšāvieni jeb tā saucamā atšaušana bija jāveic ik pēc pieciem gadiem un tas maksāja 11 latus ar santīmiem. 2012.gadā šo normu mainīja un noteica, ka atšaušana jāveic tikai vienu reizi, ieroci iegādājoties.
Taču pēc traģiskajiem notikumiem, kad jurists Nikolajs Zikovs ar oficiāli nēsātu ieroci kinoteātrī Citadele nošāva apmeklētāju, atkal tika atjaunota kārtība, ka kontrolšāviens jāveic ik pēc pieciem gadiem. Bet pērnajā septembrī tika mainīts policijas maksas pakalpojumu cenrādis, un tagad par šo pakalpojumu jau jāmaksā 61,24 eiro (43,04 lati). Cilvēki ir neizpratnē, kādēļ pēkšņi šis pakalpojums kļuvis tik ievērojami dārgāks.
Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākais speciālists Dairis Anučins nenoliedz, ka pagājušā gada 24.septembrī maksa tiešām mainīta, taču tam neesot nekāda sakara ar pāreju uz eiro. „Pašreizējā maksa par kontrolšāviena veikšanu 61,24 EUR ir noteikta saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 24. septembra noteikumiem Nr. 903 „Valsts policijas maksas pakalpojumu cenrādis”. Līdz ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudēja iepriekšējie noteikumi, kuri laika gaitā vairākkārt tikuši grozīti, tajā skaitā veicot izmaiņas Valsts policijas sniegto maksas pakalpojumu - arī pakalpojuma par kontrolšāvienu veikšanu – izcenojumos,” skaidro Anučins.
Saskaņā ar Valsts policijas versiju pie vainas esot Valsts kontrole, kas konstatējusi, ka policija neprecīzi aprēķina savu pakalpojumu cenas. Valsts kontroles revīzijas ziņojumā norādīts, ka, veicot maksas pakalpojumu izcenojumu aprēķinus, Iekšlietu ministrijas padotības iestādes nav nodrošinājušas vienotu pieeju aprēķinā iekļaujamo tiešo un netiešo izmaksu noteikšanā, kā rezultātā maksas pakalpojumu izcenojumi neietver visas izmaksas, kuras rodas, sniedzot maksas pakalpojumus.
Iepriekš aprēķinus Valsts policija neesot veikusi pēc pareizās metodikas, kas aprakstīta Ministru kabineta noteikumos „Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība”.
Tādēļ Iekšlietu ministrijai un Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm tika ieteikts izvērtēt maksas pakalpojumu izcenojuma aprēķinu atbilstību normatīvajā aktā noteiktajām prasībām un nepieciešamības gadījumā aktualizēt maksas pakalpojumu cenrāžus, kas arī ticis izdarīts.
Pēc Valsts policijas pārstāvja sniegtās informācijas, izmaksās par kontrolšāvienu izdarīšanu atsevišķie komponenti ietver sevī tādas pozīcijas kā izdevumi par nepieciešamo iekārtu un inventāra uzturēšanu un tehnisko apkalpošanu, kontrolšāvienu veikšanai paredzēto telpu uzturēšanu, izdevumi par elektroenerģiju, administratīvie izdevumi, izdevumi par kontrolšāvienu veikšanā iesaistīto policijas darbinieku atlīdzību, kā arī citas pozīcijas.
Turklāt jauno cenrādi esot izvērtējušas un saskaņojušas neskaitāmas iestādes – gan Valsts policijas Finanšu pārvalde, gan Iekšlietu ministrijas Finanšu departaments. Tā izskatīšanas procesā Ministru kabinetā projektu saskaņoja arī Finanšu ministrija.
Foto no mrconservative.com
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
