Iesaki rakstu: 
Lai gan uz VAS Latvenergo akcionāru sapulci, kas noritēja šodien, 4. novembrī, jau bija sagatavoti dokumenti par jauna valdes locekļa Mika Pērses iecelšanu amatā, kā to pirmdien rakstīja Pietiek, pēc publikācijas ieslēgta atpakaļgaita un jautājums akcionāru sapulces dienaskārtībā pēdējā brīdī nav iekļauts, Pietiek apstiprināja Ekonomikas ministrijā (EM).
Pietiek jau pirmdien rakstīja, ka savās pēdējās stundās ekonomikas ministra amatā Vjačeslavs Dombrovskis (Vienotība/RP) ieplānojis pagūt vairākas būtiskas izmaiņas, kas noteiks politisko spēku ietekmi uz saimnieciskiem lēmumiem. Jaunās Privatizācijas aģentūras valdes, kurai būs jāparaksta bankas Citadele pārdošanas līgums, apstiprināšana ir tikai viens no mantojumiem, kurus Dombrovskis vēlējās atstāt savai pēctecei ekonomikas ministres amatā Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) - izmaiņas jau otrdien bija plānots veikts arī VAS Latvenergo valdē.
Otrdien apstiprināšanai VAS Latvenergo akcionāru sapulcē bija plānots virzīt jaunu uzņēmuma valdes locekli, kurš atbildēs par tā daudzmiljonu iepirkumiem, - Miku Pērsi (attēlā), liecināja Pietiek rīcībā esošā informācija. Pērse ilgstoši strādājis VAS Latvijas Dzelzceļš, kur atbildējis par iepirkumiem, bet kopš šīs vasaras Pērse iecelts par VAS Pasažieru vilciens valdes locekli, lai risinātu jauno pasažieru vilcienu daudzmiljonu iepirkumu.
Pērse formāli jaunajam amatam bija atrasts konkursā un izraudzīts starp vismaz pārdesmit pretendentiem. Tomēr Pietiek no avotiem EM bija zināms, ka "īstais" kandidāts, kuru virzīs vai nevirzīs uz Latvenergo valdi, ticis turēts noslēpumā līdz pēdējam brīdim un uz to norādījis ministra birojs.
Pirmdienas rītā Vjačeslavs Dombrovskis atklāja, kas ir viņa izraudzītais otrais kandidāts uz Privatizācijas aģentūras valdes locekļa amatu - kādreizējais bankas Citadele padomes loceklis Ģirts Freibergs. Pēc aiziešanas no bankas viņš līdz 2013. gada augustam bijis AS Diena valdes loceklis.
Pēdējais pirmajās stundās pēc kandidāta vārda nosaukšanas izraisīja spekulācijas, ka Freibergs varētu būt kompromisa kandidāts starp aizejošo un nākamo ekonomikas ministru, kuri ir no dažādiem politiskajiem spēkiem. Šo versiju pastiprināja informācija no avotiem Ekonomikas ministrijā (EM), kas bija Pietiek rīcībā, ka Vjačeslavam Dombrovskim un Danai Reizniecei-Ozolai pirmdienas rītā bijusi tikšanās.
Vēlāk sazvanīta, Reizniece-Ozola Pietiek nenoliedza, ka pirmdienas rītā tikusies ar Dombrovski, bet tā esot bijusi aizejošā ministra iniciatīva. Reizniece-Ozola apgalvo, ka Freiberga kandidatūru Privatizācijas aģentūras valdei viņai nosaucis Dombrovskis. "Es to ne saskaņoju, ne noraidīju. Man šis uzvārds neko neizsaka," apgalvo nākamā ekonomikas ministre. Viņa arī noliedza, ka aizvadītajā nedēļā būtu tikusies ar Freibergu - šāda informācija pirmdien izplatījās politikas kuluāros.
Reizniece-Ozola "koleģialitātes vārdā" esot lūgusi Dombrovski, lai viņš pēdējās savu pilnvaru stundās neiniciē amatpersonu iecelšanu būtiskos amatos EM pārraudzītajās iestādēs un kapitālsabiedrībās, konkrēti - Latvenergo un jaunajā Būvniecības valsts kontroles birojā, par ko nākamajai ministrei bijusi informācija, ka tādas tiek plānotas. "Es norobežojos no visām darbībām, kas līdz trešdienai [kad plānots jaunās Saeimas balsojums par jauno valdības sastāvu] tiks veiktas, pēc tam skatīšos, vērtēšu," par iespējamām pēdējā brīdī iecelto kadru maiņām pēc savas apstiprināšanas amatā saka Reizniece-Ozola.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
